Gudrības lāde

Tāpat arī šogad KPJP novadīja savu tradicionālo pasākumu “Gudrības lāde”, tikai citā formātā, tas nebija seminārs vai tikšanās, bet aptauja. Tādējādi mēs paplašinājām auditoriju. Aptaujā piedalījās 50 cilvēki, šajā skaitā ietilpst vecāko klašu audzēkņi no dažādām Krāslavas skolām. Aptaujā bija tikai viens jautājums: “Kāds ir gudrākais un neparastākais padoms, ko tu esi saņēmis savas dzīves laikā? Kas tev sniedza šo padomu (apraksti nedaudz šo cilvēku)?”

Pasākumu “Gudrības lāde” mēs nolēmām veidot šādi, lai vēlreiz pierādītu, cik svarīgi ir pieaugušo, gudro cilvēku eksistence jauno, vēl nepieredzējušo cilvēku dzīvē.
Protams, mums, jaunajiem, pašiem ir jāiegūst sava dzīves pieredze, varbūt pat no savām kļūdām, bet tas nenozīmē, ka mēs nevēlamies ieklausīties vecāku cilvēku vārdos. Mēs gribam. Mēs esam atvērti dialogam. Mums patīk tie pieaugušie, kuri var pieņemt arī mūsu viedokli.

Aptaujas rezultātā pusaudži visvairāk ieklausās savu radinieku padomos. Bet ir jāsaka, ka apmēram tikpat gudri padomi tiek uzklausīti arī no draugiem. Ļoti žēl, ka atbildēs praktiski nav nosaukti ne pulciņu vadītāji, ne treneri vai skolotāji. Manuprāt, tas norāda uz to, ka interešu izglītība mūsu pilsētā pastāv ne tajos labākajos apstākļos. Bērniem un jauniešiem nav iespējas kaut kur apsēsties un vienkārši parunāt. Tāpat man nav skaidrs, kāpēc šajā anketā nav atbildes, ka gudrais padoms ir saņemts no psihologa, jo skolās taču ir psihologi. Varbūt psiholoģiskai palīdzībai jauniešiem ir jābūt atsevišķi no skolas?

Vispār ir jāsaka, ka no šīs aptaujas izriet vairāki jautājumi. Dažus no tiem es jau minēju.

Kādus tad padomus saņēmuši jaunieši? Vislielākā daļa padomu skāra kādus noteiktus dzīves mirkļus, situācijas. Lūk, tie, kuri likās visoriģinālākie: “Dzīvē viss ir jāizmēģina, taču nav pie tā jāpierod”, “Mīli sevi visvairāk, lai arī apkārtējie tevi mīlētu”, “Stiprs nav tas, kurš nekrīt, bet stiprs tas, kurš pakrīt un spēj piecelties”, “Neprecies 18 gadu vecumā un nebrauc dzīvot pie vīramātes mājās, kaut gan tajā ir pietiekami vietas”.

Es gribu teikt, ka KPJP pirmie līderi laikā, kad KPJP bija vēl projektā, arī saņēma labu padomu, tas bija izteikts divos vārdos. Mēs teicām, ka gribam izvedot Krāslavas pilsētas jaunatnes padomi, mums atbildēja: “Dariet! Palīdzēsim!” — to teica Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Mečislavs Lukša. Par piekrišanu un idejas atbalstu mēs esam pateicīgi Lukšas kungam un visai Krāslavas novada domei līdz pat šim brīdim.

Mēs visi gaidām pārmaiņas, kas ir saistītas ar teritoriālo reformu, būs ļoti žēl, ja KPJP pārstās eksistēt, bet cerēsim, ka izveidosies, piemēram, Krāslavas novada jaunatnes padome. Lai vai kā, mums ir labs pamats un pieredze, ar kuru mēs esam gatavi dalīties ar jaunajiem līderiem. Vērsieties pie mums!

Santa CAUNE, Krāslavas pilsētas jaunatnes padomes priekšsēdētāja