Nārsts: aptuveni rezultāti

Amatierzveja no laivām, kas ir atļauta šajā sezonā kopš 1. maija (mēnesi agrāk), ir apstrīdams jautājums. Šis apšaubāmais līdzeklis ievērojami palielināja slodzi uz Latgales ezeriem un Daugavu, taču tajā pašā laikā tas nesagādāja īpašu prieku nedz spiningotājiem, nedz arī makšķerniekiem. Manuprāt, likumdevēji pieļāva galveno kļūdu, neaizliedzot laivu motoru pielietošanu nārsta periodā, bet par cilvēku augošo apzinīgumu vēl pāragri runāt. Tāpat kā par malu zvejas aktivitātes samazināšanos. Neapstrīdams fakts: bezdarbnieku skaita pieaugums, tāpat kā lētu Ķīnas ražojuma makšķerauklas tīklu izmantošana, provocē mazturīgos zvejot neaizsargātas zivis nārsta periodā.

Pievērsīsimies statistikai. Saskaņā ar Daugavpils kontroles sektora vadītāja ziņojumu pavasarī organizēti 125 reidi, kas liecina par dabas sargu augsto aktivitāti krīzes laikā. Pēc tradīcijas maija sākumā organizēta arī plaša mēroga akcija, kurā piedalījās štata un pašvaldību pilnvarotie sabiedriskie inspektori un ceļu policijas darbinieki. Operatīvā pasākuma gaitā, kas ilga diennakti, pārbaudīti 85 dabas objekti, sastādīti 9 protokoli un atsavināti 78 tīkli. Iepriecina tas, ka no 86 kontrolējamiem amatiermakšķerniekiem vairākums stingri ievēroja noteikumus. Kas sakāms par aizliegtā perioda kopējiem rezultātiem, tad pavasara mēnešos veseliem 100 pārkāpējiem piemērotā naudas sodu summa sastādīja 6580 latus. Ja rodas problēmas ar naudas sodu iemaksu un apkārtējais videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, tad šajā darbā tiek iesaistīti tiesu izpildītāji, kuru pakalpojumi arī nav bezmaksas. Tā ka jebkura vilcināšanas nāk tikai par ļaunu pašam malu zvejniekam.

Zivju aizsardzības inspektoru efektīvo darbu nodrošināja arī savstarpējā sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem. Stāsta Edvīns Gasperovičs: “Svētdienas vakarā es gatavojos atpūsties pie ūdeņiem, taču pienāca signāls no Višķu pagasta par izliktajiem tīkliem. Nācās mainīt personīgos plānus, un drīz vien reida brigāde, kurā bija trīs cilvēki, ieradās ezera krastā, kur atradās aizdomīga automašīna. Vajadzēja nakšņot arī mums, inspektoriem, bet no rīta makšķerēt, lai tādējādi turpinātu novērojumus. Tieši tāpat rīkojās aizdomās turētie, kuri noskārta, ka, iespējams, viņiem ir darīšanas ar zivju aizsardzības inspektoriem. Lai sekmīgi pabeigtu operāciju, mums nācās izlikties, ka taisāmies doties projām, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums sekoja aizdomās turētā transporta apkalpe. Klusā vietā mums izdevās nemanot atstāt savu novērotāju, kurš atgriezās krastā. Protams, ar rāciju. Svešinieku turpmākā rīcība apstiprināja mūsu aizdomas: viņi sāka vilkt laukā tīklus. Reida brigāde, apmetusi loku apkārt ezeram, ieņēma izdevīgu pozīciju.

Kad malu zvejnieki piestāja krastā, tad vienam steigā aizķērās kāja, viņš iekrita purva akacī līdz pat krūtīm un izdvesa: “Kā man šodien neveicas!” Frāze izrādījās liktenīga, un drīz vien mums izdevās novērst malu zvejnieku mēģinājumu izsprukt ar laivu, kurā bija neapstrīdami pierādījumi: zvejas rīki un zivis. Konfiscēti septiņi Ķīnas ražojuma tīkli, bet pieci līņi, trīs lieli asari, plaudis un vairāk nekā desmit raudu mēs palaidām brīvībā, kas pārkāpējiem ļāva izbēgt no lieliem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas papildizdevumiem. Divi Maļinovas un Ambeļu pagasta iedzīvotāji protokola rakstīšanas laikā pat nemēģināja celt iebildumus inspektoriem un pilnībā atzina savu vainu. Tomēr tas viņus neglāba no vismaz 200 latu naudas soda. Pieci līņi vien varēja izmaksāt papildus 75 latus.”

Par to, ka dabas sargi pārzina situāciju un strādā profesionāli, liecina arī cits malu zvejnieka ar žebērkli aizturēšanas fakts uz kāda no Robežnieku pagasta ezeriem. Pirms gada vietējam iedzīvotājam izdevās izsprukt, toties šogad viņš iekrita lamatās. Līdaku nārsta laikā inspektori precīzi izskaitļoja iespējamās tikšanās vietu un tajā brīdī, kad malu zvejnieks pacēla žebērkli, lai ietriektu to zivs mugurā, gluži kā rēgs no krūmiem iznāca inspektors. Nelaimīgajam no pārsteiguma mute palika vaļā, acis bija platas un viņš mēģināja atrunāties, ka, lūk, dzīvojot pie ezera, bezdarbniekam esot grūti atturēties no viegla pavasara guvuma un pamielošanās ar svaigām zivīm. Tās nejaušās, bet precīzāk likumsakarīgās tikšanās rezultāts — naudas sods 200 latu. Ja malu zvejnieks būtu nodūris kaut vai vienu līdaku, tas viņam izmaksātu papildus 60 latu. Starp citu, prāvi naudas sodi liek nelikumīgajiem ieguvējiem rīkoties ļoti piesardzīgi, taču, kā saka, lai cik valdziņš vītos... Par ezeru novada iedzīvotāju neiedomājamo nepateicību liecina tas fakts, ka pavasarī padarīts nekaitīgs 471 tīkls 40 kilometru garumā, bet vēl 64 murdi un 535 āķu rīki!

Pēdējais, ko gribu pateikt, tā ir civilizēta atpūta dabā. Pavasarī man laimējās kuģot ar prāmi un apmeklēt Zviedriju. Visvairāk šajā valstī mani pārsteidza jūras piekrastes ūdeņu tīrība. Neredzēju nevienu plastikāta pudeli uz ūdens, lai gan veselas divas stundas tīksminājos par salu ainavām. Tagad, atpūšoties brīvdienās ar makšķerēm uz Daugavas, neviļus man nācās vērot plastikāta atkritumus, kas peldēja jūras virzienā. Arī daudzu ezeru krasti pārvērsti par īstām atkritumu izgāztuvēm. Tas ir ne tikai “akmentiņš tūristu dārzā”, bet arī tiešs pārmetums makšķerniekiem. Mēs tā esam pieraduši pie ezeru novada unikālā skaistuma, ka pārstājam vērtēt vislielāko bagātību, kuru mums dāvājis Dievs. Dabas iespējas nav neierobežotas, un īsta Latgales patriota pienākums ir paglābt to no piecūkošanas. Jūs lieliski atpūtāties pie ūdeņiem, tāpēc neaizmirstiet salikt visus savus un svešos sadzīves atkritumus plastikāta maisā un aizvest līdz konteineriem, kas uzstādīti katrā apdzīvotajā vietā. Māciet to arī saviem bērniem, lai viņi darītu to pašu!

Aleksejs GONČAROVS