Velkam paralēles jeb Pašiem savs Eirobarometrs

img

Šī gada jūnija sākumā visā Eiropas Savienībā norisinājās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tieši šis notikums kļuva par iemeslu braucienam uz Indru, kur 2003. gada 10. maijā, gatavojoties referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā, Indras pagastā Eiropas nedēļas pasākumu laikā tika sarīkota pompoza akcija — iestādīts Eiropas dārzs. Pirms sešiem gadiem saulainā akcijas dienā klātesošajai publikai tika svinīgi pavēstīts, ka Franciju simbolizēs sarkanlapu lazda, Zviedriju — čūsku lazda, Portugāli — Ginka koks, Somiju — sīkziedu pūpols, Beļģiju — dekoratīvais ķirsis, Austriju — Konikas skuju koks, Vāciju — rododendrs, Nīderlandi — vīteņu saus- serdis (Lonicera tellmanniana), Lielbritāniju — īve, Luksemburgu — budleja, Dāniju — veigela, Īriju — kadiķis, Grieķiju — magnolija, Itāliju — glicīnija, Spāniju — mandeļkoks, Latviju — piramidālais ozols. Bija interesanti noskaidrot, kas tagad notiek zemesgabalā pie Indras pamatskolas ēkas, kur tika stādīts Eiropas dārzs?

Pēc šodien redzētā nākas vien secināt, ka Eiropai ar Latviju vai Latvijai ar Eiropu nav veicies tā, kā daudzi bija sacerējušies, jo, lūk, no visas lielās bagātības atrodami vairs tikai seši augi, turklāt dažs no tiem (vismaz šobrīd) izskatās ne mazāk nožēlojami, kā viens otrs bankrotējis politiķis. Bet speciālisti tolaik pasākuma dalībniekiem stāstīja, ka mūsu klimats ir piemērots visiem iestādītajiem augiem, vienīgi dažiem no tiem būs vajadzīga īpaša kopšana. Kālab jau tolaik šie vārdi mūs nedarīja tramīgus? Pēc tam ar tamlīdzīgiem izteicieniem dāsni mētājās politiķi, lai vajag vai nevajag uzsvērtu Latvijas īpašo situāciju un aizmālētu tautai acis, līdz noveda mūsu dzimteni līdz Eiropas dārza paskatam. Tagad gan pa-nīkušajam Eiropas dārzam, gan tā saucamo profesionāļu noplicinātajai Latvijai vajag naudu, lai uzziedētu ar jaunu spēku.

Subjektīvi vērtējot, Latvijai labi sader ar Austriju — Eiropas dārzā Indrā skaisti un raženi aug ozols un Konikas skuju koks.

Juris ROGA