Pēc 1. jūlija zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt elektroniski identificējamiem

Elektroniskais identifikators ir maza izmēra mikroshēma, kas ietverta bioloģiski neaktīvā kapsulā, kuru zirgu dzimtas dzīvniekam injicē kaklā pakauša saites apvidū zem krēpēm. Elektroniskais identifikators satur unikālu identifikācijas numuru, kuru iespējams nolasīt ar atbilstošu elektronisku lasīšanas ierīci — skeneri. Elektroniskais identifikators paliks dzīvniekā visu viņa dzīves laiku. Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka zirgu dzimtas dzīvniekam jābūt identifikācijas dokumentam — pasei, kurā ir iekļauts dzīvnieka pazīmju apraksts. Tā kā elektroniskā identifikatora numurs tiks reģistrēts tās iestādes datu bāzē, kura zirgu dzimtas dzīvniekiem izdevusi pasi (Latvijā tas ir Lauksaimniecības datu centrs), ne-pieciešamības gadījumā būs iespējams ātri un precīzi noskaidrot dzīvnieka identitāti un izcelsmi sacensībās, treniņos, staļļos, kā arī gadījumos, kad zirgs ir noklīdis vai nozagts. Regula nosaka, ka tos zirgu dzimtas dzīvniekus, kuri dzimuši līdz 2009. gada 30. jūnijam un kuriem jau ir izsniegta pase, uzskata par apzīmētiem un tiem elektroniskā identifikācija netiek prasīta.

Savukārt zirgu dzimtas dzīvnieki, kuri dzimuši līdz 2009. gada 30. jūnijam, bet kuriem līdz šim datumam nav izsniegta pase, līdz 2009. gada 31. decembrim zirgu dzimtas dzīvniekus jāapzīmē atbilstoši jaunās Regulas prasībām. Par dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas pārkāpumiem fiziskajām personām var piemērot naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām — līdz divsimt piecdesmit latiem. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.

Ilze MEISTERE, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja