Piesātinātās noskaņās

Svinīgajā pasākumā kultūras nama izstāžu zāle bija ļaužu pilna: mākslinieku no sirds sveica viņa talanta cienītāji, draugi un paziņas, citi cilvēki. Izstādes atklāšanā tika akcentēts nenovērtējamais mākslinieka devums Krāslavai un tās ļaudīm. Šī izstāde ir tikai daļa no Osvalda Zvejsalnieka dzīves 65. jubilejas gleznu izstādes “Baltā baznīca”, kas bija skatāma no 21. marta līdz 18. aprīlim Latgales Kultūrvēstures muzeja Izstāžu nama Lielajā zālē Rēzeknē, otra daļa šobrīd ir Rīgā.

Latvijas Mākslas akadēmijas docētāja Ingrīda Burāne nesen iznākušajā mākslinieka darbu katalogā “Baltā baznīca” raksta: “Laikam ejot, aizvien tveramāka kļūst divdesmitā gadsimta konfigurācija: Vilhelms Purvītis - Eduards Kalniņš - Indulis Zariņš - Osvalds Zvejsalnieks. Kā Latvijas Mākslas akadēmijas profesori katrs savās desmitgadēs un savos audzēkņos ir devuši izpratni par idejas konsekvenci, kultūras vērtību paliekamību, skaistuma uzturēšanu un gleznieciskas izteiksmes spēku. Un tāpat kā Purvītis padarīja par Latvijas ainavas iezīmi palu ūdeņus un bērzu birzis, tā Osvalds Zvejsalnieks iekodē latviešu glezniecībā un apziņā “trešās zvaigznes” esamību un īstenības tvērumu ar baltajām divtorņu baznīcām kā dominantēm.”

O. Zvejsalnieks dzimis 1944. gadā 21. martā Varakļānos. Pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA). Ir ne tikai gleznotājs, bet arī Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, mākslas pedagogs, profesors, Rēzeknes Goda pilsonis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, aktīvs sabiedriskās dzīves līdzdalībnieks, Atmodas laika aktīvists un politiķis.
O. Zvejsalnieks ir ļoti daudz strādājis tieši mūsu pilsētā, pat Rēzekni savos darbos gleznojis krietni mazāk nekā Krāslavu. Šī izstāde faktiski vērtējama arī kā mākslinieka pateicība Krāslavai un tās ļaudīm par viņam dotajām iespējām.

— Kas ir pats pievilcīgākais, ko jums šeit Krāslavā patīk gleznot?

— Krāslavai ļoti paveicies — tai ir bagāta vēsture. Krāslavu saudzējis karš: pilsēta cieta, bet netika sagrauta kā Rēzekne, tāpēc te ir tas vēstures uzslāņojums, ko rada laiks un cilvēki — tas māksliniekam ir saistoši un interesanti. Kamēr vietai, mājām un ielām nav gājušas pāri paaudzes, tās ir plikas un nepiesātinātas. Tieši tāpēc vecās pilsētas un ieliņas saistījušas māksliniekus visos laikos. Es gleznoju ainavas. Ja 25 glezniecības gados man arī ir izdevies kaut ko nozīmīgu sasniegt, tad tas noticis, lielā mērā pateicoties tieši Krāslavai.

— Vienkāršo tautu vienmēr interesējis jautājums — vai no mākslas var pārtikt un dzīvot?

— Bija laika posms, kad to varēja: kamēr bija Latvijas Mākslinieku savienība un Mākslas fonds, bija valsts iepirkums, valsts pasūtījums, bija nauda muzejiem. Es divus trīs gadus esmu dzīvojis gleznojot un varbūt tikai uz kādu pusslodzi piestrādājis skolā kā pasniedzējs. Šodien es daudz vairāk strādāju un esmu neatkarīgs. Esmu Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, kur pasniedzu glezniecību, kā arī Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolas direktors. Glezniecībai varu atvēlēt laiku vasarās vai rudeņos — esmu plenēristu komandā, kura ceļo apkārt un glezno. Šogad pavasarī notika plenērs Rēzeknē, būs arī Krāslavā un Preiļos. Visos tajos braucu un strādāju. Ikdienā gleznošanai laika pietrūkst — ir jāstrādā izglītības iestādēs.

— Kādi ir mūsdienu audzēkņi, kuri nākotnē noteiks toni glezniecībā?

— Dažādi un vienmēr viņi bija atšķirīgi, vājākie atsijājas laika gaitā. Uz mākslas vidusskolu atved mamma vai tētis, bet uz akadēmiju iet pats — tur neviens neved. Tie, kuri mācās pie mums akadēmijas filiālē, ir talantīgi un praktiski visi mūsējie iestājas maģistrantūrā budžeta grupā. Domāju, talantu ziņā viss ir normāli.

— Vai jaunatnei ir vēlme mācīties glezniecību?

— Pagaidām — jā! Nav jau tā, kā kādreiz, kad uz vietu akadēmijā bija kādi desmit pretendenti, bet nav arī tā, ka nevarētu nokomplektēt. Vēlme ir, un brīvu vietu nav.

— Kur paliek jaunie mākslinieki, kur viņi atrod darbu?

— Kā jebkuras citas profesijas pārstāvji mūsdienu Latvijā, viena daļa jauno mākslinieku dodas pasaulē. Mūsējie strādā arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Itālijā, citur Eiropā, studiju gados brauc un cenšas iekārtoties.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA