Cilvēces vēsture — labā un ļaunā savstarpējā cīņa. Ja mūždien alkohola reibumā esošie vecāki pavisam aizmirst par saviem dēliem un meitām, tad citi ļaudis, kuri ciena Dieva baušļus, palīdz bērniem, kuriem nav paša galvenā — mātes un tēva mīlestības.
Tam grūti noticēt: sociālās rehabilitācijas centra “Mūsmājas” 12 bērnu kristīšanas ceremonijas laikā nepiedalījās... viņu vecāki. To vietā bija krusttēvi un krustmātes — Krāslavas Romas katoļu draudzes locekļi. Bet pirms tam bija liels darbs, par ko paldies Genovefai Kalvišai.
Vajadzēja daudz laika, lai kristīšanai sagatavotu dzīvo vecāku bērnus-bāreņus vecumā no 5 līdz 16 gadiem. Viņi pārliecināti un skaļi lasīja lūgšanas.
Šo dienu zēni un meitenes atcerēsies visu mūžu. Svētku drānas, dievnama skaistums, krustvecāku rokas uz bērnu pleciem un katoļu rituāla svinīgums. Prāvesta Eduarda Voroņecka cildenie un sirsnīgie vārdi saviļņoja visu svinīgā pasākuma dalībnieku sirdis.
Krustvecāku vidū atpazīstu baznīcas draudzes ļaudis — Valentīnu Stabulnieci, Genovefu Kalvišu, Irinu un Robertu Stikutus, Veltu un Ēriku Daniļevičus, Jeļenu un Juriju Sevostjanovus, Mariju un Stepanu Bartušus. Trīs pāri brīvprātīgo garīgo vadītāju kristīja pa diviem bērniem. Ēvalds un Vaira Cauņas tajā sestdienas vakarā kļuva par krustvecākiem brāļiem Sandrim un Jānim, Irina Patmalniece un Jānis Bonders — mazajiem Ligijai un Ervīnam. Savus krustbērnus no visas sirds apsveica Terēza un Vladislavs Tribuļķeviči.
Bērnu mazās rokas saņēma no mācītāja degošas sveces, kristīšanas pierādījumu, bet pēc tam bija fotografēšanās piemiņai un svētku galds. Cienājoties notika bērnu un pieaugušo tuvāka iepazīšanas, kuri kļuvuši par radiem katoļu baznīcā.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
