Kā kļūt laimīgiem?

Rezultātā tika veiksmīgi realizēta trīs gadus ilga programma. Sākumā kolēģi no augsti attīstītās Skandināvijas valsts nevarēja saprast galveno: kāpēc Latvija tērē milzīgus līdzekļus, lai uzturētu uzpūstu birokrātisko aparātu un finansētu bruņošanos, nevis cīņai ar nabadzību? Ja Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā bagātnieku slāņa ienākumu lielums 3-4 reizes lielāks nekā nabadzīgo cilvēku, tad mūsu valstī — desmitiem reižu. Apmeklējot Latviju, skandināvi nebeidz uzdot jautājumu: kāpēc Rīga, Baltijas nabadzīgākās valsts galvaspilsēta, pārpildīta ar dārgām automašīnām? Savukārt Latvijas iedzīvotāji nebeidz brīnīties par augsto dzīves līmeni Skandināvijas valstīs, kur valsts rūpējas par cilvēku un apkārtējo vidi.

Par trīs gadus ilgo sadarbības plānu starp Sarkanā krusta rajona komiteju un Norvēģijas partneriem visu laiku tiek publicēta informācija mūsu laikrakstā. Projektā izdevies iesaistīt trīs tūkstošus mūsu rajona iedzīvotāju, bet labdarības partneri no Skandināvijas jau snieguši 24000 latu palīdzību. Starptautiskā Sarkanā krusta eksperts Gunnars Stroms, kurš aprīlī apmeklēja Krāslavu, atzina to par izdevušos, tāpēc Nor- vēģija piekrita turpināt sadarbību.

Sarkanā krusta rajona komitejas priekšsēdētāja Olga Muštavinska, izpilddirektore Sandra Molotoka un komitejas locekle Marija Micķeviča devās trīs dienas ilgā braucienā uz šo zemi.

Vizītes pirmā daļa — piedalīšanās valsts galvenajos svētkos: 1905. gada 17. maijā Norvēģija ieguva neatkarību no Zviedrijas. Par šī fakta svarīgumu liecina arī tas, ka ir zināms pat šīs deklarācijas parakstīšanas precīzs laiks — 16.14.

Sākumā Krāslavas delegācija piedalījās Neatkarības dienas svinībās Levanderas pilsētā, kur tās notika ar devīzi “Ģimene un bērni — augstākās vērtības”. Pēc tam ieradās Verdalā. Svētku kolonnās gāja firmu, iestāžu, brīvprātīgo biedrību kolektīvi, uzskatāmi demonstrējot savus sasniegumus. Abās pilsētās skaidri izteikta ģimeņu prioritāte: daudz bērnu ratiņu, sievietes un bērni nacionālajos tērpos, vīrieši — svinīgos kostīmos. Vesela jūra valsts karogu, cilvēku līksmošana no visas sirds, kolonnās gan eiropieši, gan arābi, gan afrikāņi. Tas viss radīja īpašu svinīguma atmosfēru. Spēlēja pūtēju orķestri, mūzikas ritmā nāca skolēni, sportistu komandas. Ielām svētku rotā īpaši piestāvēja retro automobiļi un šķirnes zirgi. Brīnums, bet spēka struktūru pārstāvjus Krāslavas delegācija nekur nemanīja. Pa visu laiku, kamēr mūsējie uzturējās Norvēģijā, viņi pamanīja tikai divus policistus, kas gāja demonstrantu kolonnas priekšgalā.

Un vēl viens moments, kas liecina par skandināvu augsto kultūras līmeni: skaisti tērpto svētku kolonnu dalībnieku vidū nebija neviena pat nedaudz iereibuša norvēģa, nevienas pašas alus pudeles. Visi ieturējās ar atspirdzinošiem dzērieniem un saldējumu. Pēc gājiena cilvēki ielās vairs nebija redzami. Neatkarības diena ir ģimenes svētki. Par to pārliecinājās arī krāslavietes, saņēmušas Thorhusu ģimenes ielūgumu. Pensionāri ir labi situēti. Ērlinga un Elzas divas meitas ir precējušās, dzīvo savās mājās. Taču Neatkarības dienā bērni un mazbērni tradicionāli sanāk vecāku mājās, kur arī svin pie klātiem galdiem. Saldumi tiek pasniegti dārzā, karstie ēdieni mājā (zviedru galds). Aristokrātiskas manieres: laipnība, sarunas, nav pat ēnas no uzbāzības... Mūsējie neviļus pievērsa uzmanību bērnu uzvedībai — neblēņojās, netraucēja pieaugušajiem. Kā karstie ēdieni tika piedāvātas aļņa gaļas un laša delikateses ar salātu un pikantu mērču piedevu. Bērni atnesa vecākiem tortes — zemeņu, apelsīnu un šokolādes. Pudeļu ar alkoholiskajiem dzērieniem uz galda nebija, bet ciemiņiem piedāvāja labu vīnu un alu.

Visu triju dienu laikā, kad krāslavietes dzīvoja Norvēģijā, brīvprātīgā Heidija piedāvāja viņām savu kotedžu, bet pati devās paciemoties pie radiem. Dzīvojot lieliskos apstākļos, tomēr ievēroja: lai gan norvēģi ir materiāli nodrošināti, tomēr ar greznību nepārspīlē. Racionālas mēbeles, svaigi izremontētas telpas, dodot priekšroku dabīgiem materiāliem no koka. Starp citu kokmateriālus viņi pārsvarā iepērk Latvijā. Tur netiek praktizēta māju apšūšana ar plastikātu. Mājās pilns komplekts mūsdienīgu sadzīves elektropreču, obligāti ir trauku mazgājamā mašīna. Norvēģi ģērbjas gaumīgi, taču pieticīgi. Pieaugušie iecienījuši klasisko stilu, jaunieši — sportisko. Gan vieni, gan otri rūpējas par savu ārieni, personīgā higiēna pārvērsta par kultu un kalpo par augstas kultūras pazīmi. Katrai ģimenei pieder vairāki automobiļi, tāpēc pilsētas transports Norvēģijā nav aktuāls. No vienas lielas pilsētas uz otru kursē elektrovilcieni.

Norvēģi ir sportiska nācija, aktīva atpūta te ir īpaši iecienīta. Tur ir kalni, meži, ūdeņi. Gaiss tīrs, sakopta vide, nav ekoloģisko problēmu. Daudzām ģimenēm ir pieticīgas vasarnīcas, kur apstrādāts katrs teritorijas metrs. Bet ar sakņudārzu kopšanu norvēģi nenodarbojas, tie ir vietējo fermeru ziņā. Kempingi, restorāni, bāri arī nav īpaši grezni. Krāslavietēm pat radās iespaids, ka pārtikušie norvēģi dzīvo ar devīzi: “Neizcelties!” Kas attiecas uz darījuma braucienu, tad mūsu delegācija apmeklēja veco ļaužu pansionātu, kur komfortablos mājas apstākļos dzīvo cilvēki gados, kam ne- pieciešama palīdzība. Tajā pašā ēkā ir apkalpošanas birojs, kur pieņems izsaukumu no vientuļa vecīša. Pansionāta rīcībā ir 16 automobiļi un štata darbinieki, kuri gatavi izpildīt katru pensionāra un invalīda pasūtījumu.

Un pēdējā piezīme. Parakstīts līgums par sadarbības turpināšanu līdz 2010. gada 31. decembrim. Tāds arī bija Sarkanā krusta Krāslavas delegācijas vizītes uz Norvēģiju mērķis.

Aleksejs GONČAROVS