Sausais aprīlis un mainīgie laika apstākļi maijā ievērojami ietekmēja gan kultūraugu, gan arī kaitīgo organismu attīstību un izplatību. Daudzviet maijā intensīvi lidoja un dēja olas maijvaboles, bet jūnijā sāks aktivizēties jūnijvaboles.
Graudaugu sējumos tripši jau sāka dēt olas lapu makstīs. Vairāk tie uzturas lauku malās un laukos, kuri piesārņoti ar lauka kumelīti. Tripšu ierobežošana nepieciešama, ja vidēji laukā uz viena auga ir 1-3 kaitēkļi. Tripšu apkarošanai jālieto sistēmas iedarbības insekticīdi. Ziemāju labību laukos turpina izplatīties graudzāļu miltrasa, lapu pelēkplankumainība, dzeltenplankumainība. Sausuma ietekmē vasarāju labības dīga lēni un nevienmērīgi. Vasarāju graudaugu sējumos postīgas būs laputis, labību stiebrmušas un labību lapgrauži. Miežu lapas inficē tīklplankumainība un brūnplankumainība. Ja jūnija sākumā laiks būs vēss un mitrs — iespējama stipra sakņu puvju izplatība. Vasaras kviešus inficēs dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība, bet auzas — brūnplankumainība. Slimību ierobežošanai jāveic smidzinājums ar fungicīdu. Mēneša sā- kumā jāpabeidz nezāļu ierobežošana.
Krustzieži. Rapšus bojā krustziežu stublāju smecernieki — vaboles grauž augus pie sakņu kakla, augu stublājus un lapu kātus. Rapšu sējumos iespējama krustziežu sausplankumainības, neīstās miltrasas, sakņu kakla un stublāju puves izplatība. Mitrais laiks ziedēšanas perioda vidū veicinās baltās un pelēkās puves attīstību. Kāpostu lauki jāpasargā arī no cekulkožu un balteņu kāpuru bojājumiem. Vairākās vietās rapšu sējumiem var kaitēt gliemeži, jo rudenī tika konstatēts liels daudzums oliņu.
Kartupeļu lapgrauža vaboles maijā izgāja no ziemošanas vietām. Jūnijā tās intensīvi dēs olas un attīstīsies kāpuri. Kartupeļu lapgrauzi jāierobežo, ja invadēti vairāk kā 5% ceru. Kartupeļu sēklaudzētājiem jāuzmana stādījumi no laputīm. Kartupeļu stādījumos mēneša trešajā dekādē sāks izplatīties sausplankumainība, un mēneša beigās agro kartupeļu stādījumos iespējama kartupeļu lakstu puves (fitoftoras) parādīšanās. Slimības ierosinātāji pārziemo inficētajos bumbuļos, no kuriem primārā infekcija pāriet uz stublāju vai apakšējām lapām. Par kartupeļu lakstu puves parādīšanos var iegūt informāciju pie VAAD monitoringa speciālista reģionā vai VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv sadaļā Brīdinājumi par kaitīgo organismu parādīšanos. Kartupeļu stādījumus smidzinot, profilaktiski var izvēlēties kādu pieskares iedarbības fungicīdu. Ja smidzina pēc slimības pirmo pazīmju parādīšanās vai pēc prognožu brīdinājuma, tad pirmos divus smidzinājumus veic ar sistēmas, sistēmas un pieskares vai lokālas sistēmas un pieskares iedarbības fungicīdu.
Burkānu lapas bojā burkānu lapu blusiņas. Mēneša beigās sagaidāma burkānu mušas izlidošana. Burkānu mušas parādīšanos vislabāk var noteikt, uzliekot dzeltenos līmes vairogus. Mušas izlidošanas laikā jālieto ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi.
Jūnijā sīpolu stādījumi jāpasargā no neīstās miltrasas infekcijas. Stādījumi jāuzmana no sī-polu mušas un sīpolu ziedmušas. Mušu izlidošanas laikā jāuzliek dzeltenie līmes vairogi, tā daļēji var izķert kaitēkļus un noteikt mušas lidošanas sākumu, lai savlaicīgi varētu veikt sējumu smidzināšanu ar insekticīdu.
Informāciju sagatavoja:
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)