Tēvzemes aizsardzība — svēts pienākums. Tā bija un būs vienmēr: katra valsts godā karavīrus patriotus, kuri gājuši bojā par savu dzimteni. Var uzskatīt par brīnumu to faktu, ka Kovaļku kapos saglabājies piemineklis ar uzrakstu: 3. Ludzas aizsargu pulka Šķaunes jātnieku nodaļas priekšnieks Ignats Mileiko dzimis 1880. g., miris 1930. g. 2. maijā. Padomju laikos šādi pieminekļi nebija cieņā...
Pirmskara laikā aizsargi bija policijas un robežsargu brīvprātīgie palīgi. Brīvprātīgais Ignats Mileiko dzimis tuvējā Kovaļku ciemā. Vietējie vecie iedzīvotāji zina stāstīt, ka aizsargs gājis bojā 1930. gadā, pildot savu dienesta uzdevumu, nepieļaujot nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas robežu.
Pirms dažiem gadiem tika uzieta piecdesmit gadus vecā patriota bojāejas vieta. Šķaunes pagasta padomes priekšsēdētājs Konstantīns Andžāns zināja, pie kā vērsties.
Aivars Arnicāns, Afganistānas kara veterānu asociācijas Krāslavas rajona nodaļas priekšsēdētājs, uzskatīja par savu pienākumu pievērst uzmanību pusaizmirstajai aizsarga apbedīšanas vietai. Tā pirms gada Kovaļku kapos notika improvizēta preses konference, bet “Ezerzemē” parādījās publikācija “Vēl viena Latvijas vēstures lappuse”. Toreiz arī tika izveidota darba grupa: Aivars Arnicāns, Konstantīns Andžāns, Landskoronas draudzes mācītājs Aivars Kursītis, Latgales dzejniece Anna Rancāne, Robežsardzes un Zemessardzes pārstāvji. Kopīgās akcijas mērķis — saglabāt uz mūžiem neatkarīgās Latvijas patriota Ignata Mileiko atdusas vietu. Šo iniciatīvu finansēja Krāslavas rajona padome un Zaļo un Zemnieku savienība.
Šī gada 22. maijā notika atjaunotā pieminekļa svinīga atklāšana. Lietus netraucēja organizēt sēru ceremoniju, kurā piedalījās vietējie iedzīvotāji, pašvaldība, skola, rajona padome un masu mediju pārstāvji. Piemiņas mītiņā runāja Konstantīns Andžāns, Aivars Arnicāns, Dagdas pagasta priekšsēdētāja Sandra Viškure un Šķaunes pamatskolas direktore Zoja Andžāne.
Par svinīgā brīža kulmināciju vēstīja taures skaņas. Pēc tam robežsargi skatītāju acīm atklāja Ignata Mileiko pieminekli, un nogranda goda salūta zalve. Jauno pieminekli svētīja prāvests Aivars Kursītis. Klusuma brīdis... Drīz uz kapa kopiņas tika likti ziedi, un visi klātesošie vēlreiz nolieca galvas, pieminot kareivi, kas sevi ziedojis dzimtenes labā. Tā teica Aivars Arnicāns. Attieksme pret karavīru kapu kopiņām ir tautas kultūras līmeņa rādītājs.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
