Bērnu Bērziņš

Saruna ar Saeimas deputātu, Latvijas Bērnu fonda prezidentu Andri Bērziņu, kurš no Zaļo un zemnieku savienības balotējas Eiropas Parlamentā

Jau divdesmit gadus jūs vadāt Latvijas Bērnu fondu, kā šajā laikā mainījušies fonda uzdevumi?

Mēs bijām pirmie, kas pārgājām uz pašfinansēšanos, jo tolaik naudas nebija. Vajadzēja izdzīvot pašiem, bet galvenais — palīdzēt tiem, kam fonds ir paredzēts. Tas bija visgrūtākais laiks, kaut viegli nav bijis nekad. Nomainīti projekti. To ir daudz — gan vienreizēja palīdzība un atbalsts slimiem bērniem, pabalsti, ilgstošās rehabilitācijas programmas un citi. Objekts ir palicis viens un tas pats — tie ir bērni, tās ir ģimenes. Nule kā atkārtoti noskatījāmies filmu “Kāpēc es piedzimu”, ko veidojām 1994. gadā. Ja tagad izņemtu filmēšanas laiku un parādītu televīzijā, nevienam pat prātā neienāktu, ka tas nav filmēts vakar. Tolaik sabiedrība nebija radusi pie skaudrās dzīves īstenības, mēs dzīvojām saldsērīgās padomju propagandas paēnā. Un pa reizei, sevi mierinot, uzvilkām: Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs, tā neatgriezīsies, bet palika dzīves īstenība. Šodien ar šiem skatiem nevienu vairs nenošokēt. Problēma nav izzudusi. Ja pirms pāris gadiem nedaudz uzlabojās sociālā sfēra, tad pašlaik atkal esam grāvī. Negāciju netrūkst: bezdarbs, depresija, noziedzība utt. Arī turīgās sabiedrībās netrūkst šo problēmu, bet ekonomiskā un sociālā spriedze pastiprina šos procesus it īpaši tajās valstīs, kurām vēl nav stabila pamata.

Bija un pazuda vairākas citas bērnu aizsardzības organizācijas. Kāpēc?

Es negribu to analizēt. Tam seko latviskais nenovīdības sindroms. Mēs esam skatījušies paši uz sevi un netērējuši enerģiju, lai diskutētu par tēmām, kas neskar mūs. Mums ir bijis savs konkrēts mērķis, mums bija jāpiesaista līdzekļi, lai tos sasniegtu, vienalga, vai tās bija bērnu invalīdu nometnes, vai stipendijas talantīgiem bērniem, bet tas bija konkrēts uzdevums ar konkrētu rezultātu. Tāpēc esam izvairījušies no bezcerīgām diskusijām, kurām nav nekādas jēgas. Es nogurstu no bezjēdzības, piemēram, diskutēt par durvīm. Katrs izvēlas sev piemērotākās, vajadzīgākās un labākās, kāpēc taisīt publisko apspriešanu, ja galarezultātā šis cilvēks tik un tā izvēlēsies durvis, kas viņam nepieciešamas. Protams, varam diskutēt dienas divas, izveidot darba grupu, pieņemt spriedumu un ietei-kumus, bet rezultātā tās būs tikai durvis.

Pēdējo gadu laikā ir tapuši vairāki nopietni projekti Krāslavā, Preiļos, Daugavpilī, tagad Balvos. Kāpēc tik liela uzmanība veltīta tieši Latgales reģionam?

Ne tikai Latgalē, taču tieši tur šīs palīdzības visvairāk pietrūcis. Šai pusē cilvēki ir daudz pieticīgāki, viņi nespēj aizstāvēt sevi, uzstāt, paprasīt. Tāpēc gribējās, lai sadzīve būtu civilizēta gan tiem, kuri tur strādā, gan tiem, kuri tur dzīvo. Mazāki projekti realizēti arī Valmierā, Rīgā un citviet Latvijā. Taču cilvēki Latgalē ir atvērtāki, vairāk ieinteresētāki un pretimnākoši. Nav svarīgi, lai šie projekti taptu, bet svarīgi, lai tie darbotos. Krāslavā bija viens no pirmajiem, kas šogad svinēs jau, ja nemaldos, 14. gadadienu. Svarīgi domāt no pirmās dienas, kas notiks pēc tam, kad būs pārgriezta lentīte, pasniegti ziedi un pateiktas runas.

Pamatā šie projekti ir kapitālas celtnes — bērnu nami, rehabilitācijas centri utt., no kurienes šie prāvie līdzekļi?

Ne jau visas ir jaunbūves, daļa no tām ir renovētas. 70 procenti no ieguldījumiem ir starptautiskā nauda, ko devuši partneri Vācijā, Amerikā, Kanādā un citās valstīs.Par pārējo jāsaka paldies vietējiem atbalstītājiem, kuri izpratuši mūsu centienus. Cik no sevis atdodat ikdienas darbam Saeimā un cik — Bērnu fondam?

Nevajag pārspīlēt un novilkt vienlīdzības zīmi — Andris Bērziņš un Bērnu fonds — tas ir mans brīvais laiks, ko daru bez samaksas. Taču fondā ir maza, bet ļoti saliedēta un strādātgriboša komanda. Pie mums strādā divdesmit gadus cilvēki, kuri nemeklē izdevību un milzu algas. To pašu varu teikt par cilvēkiem reģionos, jo reta sabiedriskā organizācija varētu lepoties ar komandu, kas uzticīga divus gadu desmitus. To pašu varu teikt par valdi. Kam šodien stresa apstākļos ir interese par brīvu domāt, vērtēt un dot padomus. Tā ir mūsu bagātība.

Latvijā tā ir partnerība. Sabiedriskā organizācija ir jūras mezgls. Likumi, kurus pieņem Saeima, kurus realizē valdība un pašvaldības ir vienots kopums, bet sabiedriskās organizācijas bez šīm sastāvdaļām arī nepastāvētu, tāpēc jābūt nepārtrauktai partnerībai. Tam ceļā ir ārkārtīgi daudz šķēršļu, kuri jāpārvar aiz elementāras birokrātijas maskas. Ierēdnis valsts birokrātijas aparātā nav ieinteresēts galarezultātā, tāpēc arī liek sprunguļus riteņos. Kāpēc viņam steigties, ja to, ko var izdarīt piecās minūtēs, var izdarīt piecās dienās. Viņa kantoris nenobruks. Taču sabiedriskai organizācijai katra minūte ir zelta vērta. Ja šodien sākusies reforma valsts struktūrā, tā liecina, ka rīt varbūt nestāvēsim rindā pēc desas, kā padomju laikā.

Kaut arī Saeimā jau ilgāku laiku esmu saistīts ar sociālajiem jautājumiem, varu teikt, ka viens nav cīnītājs, bet tā jebkurā gadījumā ir komandas uzvara. Viens vari sist pie krūtīm un būt iniciators, bet uzvara ir kolektīva.

****************

Zaļo un Zemnieku savienība — Krāslavas novadam!

Mēs dzīvojam, gribam dzīvot un dzīvosim šeit! Gribam sveicinoties droši raudzīties viens otram acīs, lai mums nebūtu kauns par saviem veiktajiem darbiem! Katrs no mums zin, kas novadam sāp. Tāpēc mums visiem ir jāizvēlas: vai tas mums patīk un apmierina, vai tomēr mēs esam pelnījuši ko vairāk. “Zaļo un Zemnieku savienības” deputātu kandidāti uzskata, ka, pirmkārt, jāizstrādā Krāslavas novada attīstības prioritātes katrā nozarē, iesaistot visus pašvaldības iedzīvotājus, ekspertus un nozaru profesionāļus.

1. LR 9. Saeimas deputāts Gunārs Upenieks; 2. Aulejas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Umbraško; 3. SIA “Krāslavas slimnīca” valdes loceklis Aleksandrs Jevtušoks; 4. Krāslavas novada p/a “Labiekārtošana” direktors Ēvalds Cauņa; 5. Varavīksnes vidusskolas vēstures skolotājs Andrejs Jakubovskis; 6. Ūdrīšu pagasta deputāts, Krāslavas novada domes administratīvās daļas vadītājs Jānis Mančinskis; 7. AAS “BALTA” Krāslavas un Preiļu KAC vadītājs Jānis Geiba; 8. Robežnieku pagasta padomes attītības speciāliste Vera Bīriņa; 9. AS “Sadales tīkls” AR ekspluatācijas daļas Krāslavas nodaļas vadītājs Vitālijs Aišpurs; 10. Kombuļu pagasta SIA “Vasals” valdes locekle Biruta Čižika; 11. Kalniešu pagasta z/s “Ļesničevka” īpašnieks Česlavs Varnass; 12. Kaplavas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Uzuls; 13. Kombuļu pagasta padomes atbildīgais par elektrosaimniecību Antons Ļaksa; 14. Krāslavas novada domes projektu realizācijas speciālists Andris Rukmans; 15. Aulejas pagasta padomes lauku attīstības speciālists Artis Konošonoks; 16. Kultūras Ministrijas eksperts Jāzeps Dobkevičs; 17. Izvaltas pagasta SIA “Drabis” mehāniķis Ēvalds Suveizda; 18. Krāslavas novada SIA “ĢEO OK” valdes priekšsēdētājs Māris Osis; 19. Skaistas pagasta padomes lauku attīstības speciāliste Viktorija Lene; 20. Indras pagasta z/s “Vaicuļevas” īpašnieks Francis Zalbovičs.

Mūsu darbības pamatmērķi:

Sociālajā un veselības aizsardzības jomā:

— sociālās un veselības aizsardzības pilnveide un iedzīvotāju vispusīgs atbalsts; — pansionātu, FVP, bērnu rehabilitācijas centra saglabāšana un attīstība, sociālo dzīvokļu izveide; — galvenā sociālā vajadzība cilvēkam ir darbs. Mūsu mērķis ir piedalīties dažādos nodarbinātības projektos, samazinot bezdarba līmeni Krāslavas novadā, radot labvēlīgu vidi pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākajai attīstībai; — nodrošināt daļēju veselības apdrošināšanu sociālās atstumtības riska grupu pārstāvjiem (pensionāri, daudzbērnu ģimenes, maznodrošinātie).

Izglītības jomā:

— skolu tīkla sakārtošana, ņemot vērā visu pušu (skolēni, vecāki, pedagogi, darbinieki) intereses, nodrošinot 1. - 4. klašu skolēniem mācību procesu tuvāk dzīvesvietai; — skolu, internātu, bērnudārzu infrastruktūru atbilstoši vajadzībām un esošajām prasībām; — līdzfinansēt mācību līdzekļu (grāmatu) iegādi; — ārpusskolas aktivitāšu (jauniešu klubi, nometnes) atbalsts.

Kultūra un sports:

Sakārtota kultūras iestāžu infrastruktūra, novada savdabīgā kultūras mantojuma saglabāšana, iedzīvotāju iesaistīšana kultūrvides veidošanā, pasākumu organizēšana un atbalstīšana ir interesantas, radošas, aktīvas un krāsainas kultūras dzīves pamatā. — tautas kultūras centru, tautas namu tālākā rekonstrukcija un attīstība; — mūzikas un mākslas skolu atbalsts; — nodrošināt sporta aktivitāšu pieejamību un sporta infrastruktūras sakārtošanu, aktivizējot investīciju piesaisti; — sadarbība ar konfesijām kā kristīgo vērtību saglabātājām; — atbalsts kultūras biedrībām kā vienām no nacionālās identitātes saglabātājām; — turpināt darbu pie grāfu Plāteru pils kompleksa un parka sakopšanas tālākās perspektīvas, kā arī citiem vēstures un kultūras mantojuma objektiem.

Infrastruktūras jomā:

— ikvienam novada iedzīvotājam ir tiesības uz vienlīdzīgu pašvaldības attieksmi, tāpēc iestājamies par vienmērīgu teritorijas attīstību; — sabiedriskā un pašvaldību transporta apkalpošanas tīkla optimizācija un pieejamība ikvienam novada iedzīvotājam; — ceļu, ielu un trotuāru, apgaismojuma sakārtošana; — centralizētās ūdens apgādes un apkures sistēmu rekonstrukcija un saglabāšana pašvaldības īpašumā; — īstenot tarifu politiku atbilstoši ekonomiskajai situācijai un iedzīvotāju maksātspējai; — vēsturisko centru sakārtošana; — atbalstīt daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu; — vides aizsardzības pasākumu atbalsts.

Ekonomika un uzņēmējdarbība:

— attīstības nodaļas paplašināšana investīciju un fondu piesaistei, reālas palīdzības sniegšanai dažādu projektu tapšanā un realizācijā uzņēmējiem, zemniekiem, interesentiem; — aktīvi turpināt piedalīties pārrobežu programmās Latvija - Baltkrievija - Lietuva; — veicināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju pašvaldības pasūtījumu realizācijā; — organizēsim lauksaimniecības produkcijas iepirkšanu no novada iedzīvotājiem pašvaldības iestāžu vajadzībām; — atbalstīsim vietējo ražotāju produkcijas realizāciju (tirgi).

Administrācija un budžets:

— budžeta līdzekļu racionāls izlietojums, kas nodrošina visas teritorijas vienmērīgu attīstību; — ikvienam novada iedzīvotājam ir tiesības zināt, cik naudas ir budžetā un cik tiek izlietots katram konkrētam mērķim. Bez avīzes starpniecības, klātienē organizēsim regulāras deputātu, speciālistu tikšanās ar iedzīvotājiem; — iedzīvotāju pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai saglabāsim darba vietas pagastu pārvaldēs, lai maksimāli tuvu dzīvesvietai saņemtu pašvaldības darbinieku un iestāžu pakalpojumus; — katrai nozarei — savu atbildīgo!

Sabiedriskā kārtība:

— aktīvi strādāsim pie sabiedriskās kārtības nodrošināšanas kopā ar Valsts policiju. Ikvienam novada iedzīvotājam ir tiesības savā novadā justies drošam un aizsargātam visās dzīves situācijās! Mums ir daudzi attiecīgo nozaru profesionāļi, bet tikai kopā ar Jums — novada iedzīvotāji, patrioti, būs iespējams izdarīt vairāk un labāk!

Sadarbosimies! Radīsim vidi, kurā cilvēks varētu dzīvot atbilstoši savām vajadzībām, zināšanām un spējām!