Kopīgi strādājot Šķaunes pagastā, norunāju ar Tehniskās uzraudzības valsts aģentūras nodaļas darbiniekiem par tikšanos pēc skates beigām.
Otrdiena... Tehniskās uzraudzības ofisā daudz apmeklētāju. Pārsvarā te ir lauku ļaudis, kuri atbraukuši uz Krāslavu, lai pārreģistrētu tehniku pēc pirkšanas un pārdošanas, lai nomainītu tiesības, noformētu nepieciešamos mantošanas dokumentus. Tie, kas objektīvu iemeslu dēļ nav varējuši iziet tehnisko apskati grafikā paredzētajā laikā, runā par iespēju veikt apskati individuāli. Tepat pieņem teorētisko eksāmenu traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanai, lai vēlāk noliktu praktisko vadīšanu ar savu vai nomāto tehniku. Viss iepriekš teiktais nav ierēdņu izdomājums, bet saskaņā ar stingrajiem traktoru un citas pašgājējtehnikas ekspluatācijas noteikumiem.
Tā kā dienesta vadītājs Zigmunds Blaževičs bija ļoti aizņemts, mūsu saruna izrādījās pavisam īsa. Vispirms man piedāvāja iepazīties ar valstī veikto tehnikas apskašu atskaiti līdz 2009. gada 1. maijam. Tur redzams, ka Krāslavas rajonā vislielākais apskatei uzrādītais teh- nikas procents no traktoru kopskaita. Rādītājs pat divas reizes lielāks par vidējo valstī! Komentējot šo faktu, Z. Blaževičs pamatoja šo priecīgo parādību šādi. Pirmkārt, rajonā izdevās saglabāt iepriekšējos gados veiksmīgi ieviesto tehnikas apskati agrā pavasarī. Kooperatīviem un visām citām zemnieku saimniecībām ērtāk ziemā gatavot tehniku sējai. Arī viena vai divu traktoru īpašnieki cenšas ievērot tautas parunu: “Taisi ragavas vasarā, bet ratus ziemā.” Otrkārt, traktortehnikas vadītājus disciplinē valsts robežas tuvums. Robežsargu un ceļu policijas inspektoru kontrolēšanas aktivitāte pierobežas zonā jau sen kļuvusi par dzīves normu. Kā zināms, sodu lielums visu laiku aug. Lielākā daļa diezgan nabadzīgo Latgales zemnieku jau sen iemācījusies taupīt katru latu, kas iegūts smagā darbā, jo lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenas ir pazemojošas.
Mans sarunbiedrs atzīmēja, ka valsts krīzes tendences laukos īpaši nav jūtamas. Zemnieki turpina pierasto cīņu par izdzīvošanu, jo daudziem piena, gaļas un graudu ražošana ir vienīgā iespēja nodrošināt iztiku ģimenei. Vienīgais ekonomiskās depresijas rādītājs ir jaunās tehnikas skaita samazināšanās. Ja pērn gada laikā rajonā reģistrēti 29 jauni traktori, tad četru ar pusi šī gada mēnešu laikā tikai četri. Šajā pašā laikā pērn šis skaitlis jau bija divas reizes lielāks. Tomēr materiālās problēmas netraucē pienācīgā kārtībā uzturēt veco tehniku. Samazinājusies pirkšana un pārdošana: laucinieki pakāpeniski iegādājušies nepieciešamos traktorus, piekabes, piekabināmo inventāru. Taču turpina pirkt ārzemju tehniku. Protams, ne jau jaunu, toties daudz efektīvāku par iepriekšējo, kolhozu un sovhozu laiku. Vismūsdienīgākos traktorus un kombainus var atļauties tikai daži fermeri. To, ka lauku mehanizatori strādā praktiski bez avārijām, Zigmunds Blaževičs nosauca par Valsts tehniskās uzraudzības un lauku darbarūķu auglīgās sadarbības likumsakarīgu rezultātu.
Pavasara tehnikas apskate, kas jau beigusies, parādīja, ka ļoti disciplinēti ir Andrupenes, Robežnieku, Indras pagasta mehanizatori. Pārbaudītājus visvairāk iepriecina, ka apritē atgriežas tā tehnika, kas nostāvējusi neizmantota piecus vai pat desmit gadus. Tas nozīmē, ka par spīti visām grūtībām zemei uzticīgie ļaudis ars, sēs un novāks ražu. Lai gan vājš, tomēr izaicinājums lauku izmiršanai...
Kas sakāms par pavasara eksāmena rezultātiem, tad tie ir tādi: apskatei tika uzrādītas 1330 lauksaimniecības tehnikas vienības un 429 piekabes. Tā ir apmēram trešā daļa no tās tehnikas, kas ir cilvēku rīcībā. Valstī vidējais rādītājs — 14%.
Tajā pašā laikā nenorimst cilvēku nemiers tuvojošās tehniskās uzraudzības aģentūras reorganizācijas sakarā, tas var radīt papildus problēmas lauku mehaniza- toriem. Turpinās parakstu vākšana, protestējot pret reorganizāciju. Zaļo un zemnieku savienības parlamenta frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālā “Delfi” nesen paziņoja, ka tad, ja valdība nolems Tehniskās uzraudzības valsts aģentūras funkcijas nodot CSDD, tad ZZS gatava organizēt protesta akcijas.
Aleksejs GONČAROVS