Par taupību un apzinīgumu

Pavasarī adrese mainījās Krāslavas un Indras mežniecībai. Tagad tās atrodas zem viena jumta ar Pārtikas un veterināro dienestu, kas ir likumsakarīgi — tās visas atrodas Zemkopības ministrijas pārziņā. Krāslavas mežniecības mežzinis Roberts Kuzņerevičs vietas maiņu komentēja šādi: “ Tirgus situācija strauji mainās. Ja vēl pirms gada augošā meža kubikmetrs maksāja 40 -50 latus, tad šobrīd tas maksā trīs reizes lētāk. Ienesīguma samazināšanās arī liek mežkopjiem strādāt stingras ekonomijas apstākļos. Agrāk Krāslavas mežniecība atradās Atmodas ielā 17. Tomēr nelielā personīgā ēka bija par šauru visiem meža dienestiem, tāpēc arī tika nolemts pārvākties. Nomātajās telpās atrodas ne tikai mežniecība, bet arī meža ugunsdzēsības stacija, perspektīvā šurp var pārbraukt arī Konsultācijas pakalpojumu centrs, kas pagaidām atrodas Skolas ielā 9. Viena lieta — naudas līdzekļu taupīšana, pavisam cita — labāku apstākļu nodro-šināšana, lai sniegtu pakalpojumus meža īpašniekiem un citiem klientiem.”

Sarunas turpinājumā mēs runājām par svarīgu jautājumu — meža atjaunošanu. Vācot koksnes ražu, mežkopji vienmēr rūpējas, lai platības nepaliktu tukšas. Saskaņā ar Meža likumu dabīgai vai mākslīgai atjaunošanai paredzēti trīs līdz desmit gadi atkarībā no meža tipa. Meža dienesta speciālisti stingri kontrolē šo procesu. Realitāte ir tāda, ka reizēm alkatība ņem virsroku pār veselo saprātu: meža īpašnieki un valdītāji aizmirst savlaicīgi veikt pasākumu kompleksu, lai likumā noteiktā kārtībā izcirtumi kļūtu atzīti par platībām, kur veikti meža atjaunošanas darbi. Ja valsts mežos šis svarīgais process rit, apsteidzot grafiku, tad privātajos rodas problēmas. Parasti tā ir kavēšanās, par ko paredzēta administratīvā atbildība. Kā paskaidroja Roberts Kuzņerevičs, tad privātajos mežos laikā netiek veikti atjaunošanas darbi vairāk nekā 500 hektāru platībā.

Speciālisti izmanto jebkuru iespēju uzlabot situāciju, tāpēc veic profilaktiskos pasākumus: individuālajiem īpašniekiem izsūta rekomendācijas, atgādinājumus par nepieciešamību veikt konkrētus darbus noteiktā laikā. Ja prasības tiek ignorētas, sākas nepatikšanas — īpašnieki tiek administratīvi sodīti. Šobrīd Krāslavas mežniecības speciālisti sastādījuši 62 administratīvos protokolus, katram otrajam pārkāpējam būs jāmaksā 50 latu sods. Mežzinis paskaidroja: “Vispār jau likumā paredzēts sods līdz 500 latiem, tomēr mēs pagaidām aprobežojamies ar minimālo summu. Vietējie mežu īpašnieki pārsvarā nav bagāti ļaudis. Turklāt veicam izskaidrošanas darbu, tāpēc īpašnieki un lietotāji kļūst apzinīgāki. Mums izdodas pārliecināt, ka līdzekļi, kas ieguldīti meža atjaunošanā, jau pēc 30 vai 40 gadiem atmaksāsies desmitkārtīgi. Izdevīgais koksnes tirgus, kas uz laiku ir apsīcis, pēc krīzes noteikti atkal uzplauks, turklāt dažu gadu laikā. Par to var nešaubīties: meža produkcija vienmēr bija pieprasīta, pieprasījuma sa- mazināšanās — tikai laika jautājums. Starp citu, daudz mazākā mērā tas attiecas uz malkas sagādi. Aukstums ziemā nekur nepazudīs, bet malkas apkure veiksmīgi konkurē ar alternatīviem apkures veidiem.”

Šī gada sausais pavasaris ir bīstams ugunsdrošības ziņā mežu masīvos. Runājot par šo problēmu, mans sarunbiedrs paskaidroja, ka Krāslavas mežniecības teritorijā jau reģistrēti astoņi aizdegšanās gadījumi, to dēļ cietuši dažādu vecumu koki 1,17 hektāru platībā. Galvenais cēlonis — kūlas vieglprātīga dedzināšana, meža ugunsdzēsības stacijas darbiniekiem nācās dzēst degošu kūlu laukos, kas atradās blakus mežam, kopumā pusotra hektāra platībā. Sastādīti astoņi protokoli. Kopumā tomēr R. Kuzņerevičs atzīmē cilvēku augošo disciplinētību, tie ievēro elementāru ugunsdrošību mežā. Šogad operatīvāk pienāca ziņojumi par ugunsgrēkiem. Tas ļāva meža ugunsdzēsības stacijas glābējiem veiksmīgi cīnīties ar uguni, tērējot mazāk līdzekļu. Tomēr ugunsbīstamais periods turpinās, tāpēc “Valsts meža dienesta” speciālisti joprojām cer uz vietējo iedzīvotāju atsaucību un palīdzību. Mežs ir mūsu valsts galvenā bagātība.

Aleksejs GONČAROVS