Tuvāk sirdij — futbols

”Visvērtīgākā neapšaubāmi ir II vieta rajona vēstures olimpiādē, bet personīgi man mīļāka ir futbolā izcīnītā godalga,” stāsta Arnolds. “Mūsu skolā futbols ļoti populārs, es jau deviņus gadus dzenāju bumbu — kopš 1. klases. Daudz trenējos mājās, sitot bumbu pret šķūņa sienu vai dzenājot pa pļavu. Agrāk biju uzbrucējs, tagad biežāk spēlēju aizsardzībā. Priekšējā līnijā vajag labu individuālo meistarību. Tas man tik labi nepadodas. Savukārt malējie aizsargi spēles laikā noskrien daudzus kilometrus, kas prasa lielu izturību, man tā ir, par ko liecina kaut vai 2. vieta 800 metru skrējienā rajona skolēnu sacensībās un III vieta rajona 4x100 stafetē. Aizsardzībā spēlēju arī tāpēc, ka man labāk padodas bumbas atņemšana pretinieka uzbrucējam un piespēles. Ja gadās zaudēt, vainīgos nemeklējam. Tiesa, viens uz otru reizēm pabļaujam, bet pa jokam, ne jau nopietni. Komandas kodols ir kādi septiņi spēlētāji, bet vasarā mūsu ir vairāk. Kad vairāk, tad interesantāk. Futbolu spēlējam ne tikai Šķeltovā, bet arī izbraucam uz Krāslavu, Aglonu, Priežmali, Ambeļiem.”

Arnolds ir sportisks jaunietis, šo faktu viņš pats saista ar savu tēvu, kurš arī daudz sportoja skolas gados. Jaunieša tētis ir lauksaimnieks, mamma — skolotāja sākumskolas klasēs. Puisis tikai priecājas, ka vecākajās klasēs mamma viņam nepasniedz stundas, jo nevar zināt, kāda būtu klasesbiedru reakcija par saņemtajām atzīmēm. Starp citu, jaunietis ir ne tikai aktīvs sportists, bet sekmīgs mācībās: labas atzīmes ir matemātikā, vēsturē, latviešu valodā, sliktāk sokas fizika un ķīmija. Taču Arnolds ir apņēmīgs un uzsver, ka devītajā klasē un it sevišķi pirms eksāmeniem mācībās vajag piestrādāt vairāk. Turklāt viņam ir mērķis pēc devītās klases doties uz Daugavpils Valsts ģimnāziju, kurā uzņem ar labām sekmēm.

Arnolds: “Cenšos organizēt sevi darbam skolā tā, lai visu jauno vielu apgūtu stundās, bet mājās paliktu tikai izpildīt mājasdarbus, un viss. Tā man paliek vairāk brīva laika, jo, laukos dzī- vojot, arī vecākiem jāpalīdz, piemēram, ikdienā pie lopiem jāiet palīgā, vasarā ir siena sagatavošana, pavasarī jāstāda dārzs (kartupeļus, bietes utt.), rudenī jāpalīdz ražas novākšanas darbos. Mani darbs nebaida, ar varu neviens nedzen strādāt. Dzīvojam Suveizdos uz Izvaltas pusi, vieta ļoti skaista — kalnā, viss redzams.” Arnoldam ir hobijs — zemledus makšķerēšana, kuru piekopj kopā ar tēvu. Lielu lomu nav gadījies izvilkt, bet normālas zivis, ko var sacept, pārnesuši mājās ne reizi vien. Arnolds arī uzsver, ka abi ar tēvu ir saprātīgi makšķernieki: uz bīstama ledus paši nekāpj un citiem neiesaka.

Jaunieti vismaz pagaidām neaizrauj dators un internets, tomēr televizora pulti ar jau-nāko māsu Viktoriju nesadala visai bieži.

”Biežāk es viņai piekāpjos, nevar taču savai māsiņai darīt pā-ri,” turpina Arnolds. “Viņa ar labiem panākumiem mācās Šķeltovas pamatskolas 7. klasē. Vispār mums abiem vienā skolā bija ļoti labi, jo varējām viens otru atbalstīt. Es viņai arī atdodu savas pērnā gada burtnīcas, kuras saglabājušās, lai vieglāk apgūt mācību vielu.”

Arnolds visu sarunas laiku ir smaidīgs, pat uzsver: “Bēdājos maz, nav jau īsti par ko. Esmu apģērbies, paēdis, tagad arī naudiņu ar savām pūlēm un zināšanām nopelnījis. Pagaidām nezinu, kā to izlietošu. Sākotnēji plānoju nopirkt jaunu futbola bumbu, bet vecā saplīsa pirms laika, tāpēc ar tēti jau esam nopirkuši vietā jaunu. Domāju, nopelnītā nauda noderēs, uzsākot mācības jaunā vietā.”

Juris ROGA