Veidosim katrs savus Barinavcus!

Šie vārdi izskanēja 30. aprīlī Asūnes pamatskolā, kad Krāslavas Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece Ilona Livčāne lasīja Krāslavas skolotājas, skolas muzeja vadītājas Janīnas Gekišas sacerēto veltījumu Konstantīnam Raudivem 100 gadu jubilejā. Patiešām pārsteidzoši, cik spēcīgam jābūt cilvēka garam un nozīmīgam veikumam, lai dzimtajā novadā viņu atcerētos arī pēc gadsimta garā skrējiena. Parasti jau ir tā, ka laiks kā žirgts jauneklis sper plašus, neatlaidīgus soļus nākotnē, neļaujot ilgi kavēties pie vecajiem uzskatiem un izpratnes un liekot aizmirst pat kādreizējos dižgarus. Taču Konstantīna Rau-dives piemiņu, kā izskatās, laiks nav skāris, jo viņu atceras, novērtē, pēta un studē vēl joprojām, Latgales puiku, kurš piedzima Asūnes pagastā tālajā 1909. gadā “Barinavcu” mājās.

Par Raudives 100 gadu jubilejas pasākuma norisi, kā organizatorisko, tā finansiālo, bija parūpējušies paši asūnieši (Asūnes pagasta padome, Asūnes pamatskola, Asūnes tautas nams) sadarbībā ar Krāslavas rajona padomi, īpaši atzinīgus vārdus gribas teikt Asūnes pamatskolas kolektīvam, kas pēdējo mēnešu laikā bija pieredzējis īstu ciemiņu lavīnu, taču, neskatoties uz to, īpaši silti uzņēma tos viesus, kas bija ieradušies uz svinīgo pasākumu. Senas, labi zināmas melodijas, skolēnu deju pulciņa priekšnesumi, dramatiskā kolektīva iestudējums — itin viss liecināja par bērnības taku atainojumu, to taku, kuras Konstantīns Raudive mina, būdams mazs puika un mācīdamies Asūnes pamatskolā. Kā teica kāds no klātesošajiem — “No bērnības paliek ne tik daudz zināšanas, cik atmiņas par garīgo klimatu, kurā esam uzauguši”. Tas tiesa, lai gan jāsaka — Raudivem par skolas gadiem saglabājušās ne gluži tās siltākās atmiņas. Vārga veselība, vientulīgi dabas vērojumi, skolasbiedru rezervētā attieksme un nodošanās intensīvām mācībām... Taču tajā pašā laikā Latgales dzejnieka V. Lukaševiča paustā atziņa apliecina Raudives panākumu noslēpumu: “Pasaules dzinējspēks ir vienīgi province. Jo tiem, kuri piedzimuši Ņujorkā, Londonā vai Berlīnē, jau viss ir, tādējādi nav nekā, uz ko tiekties”.

Pasākuma ietvaros savās pārdomās dalījās gan Janīna Gekiša, Krāslavas valsts ģimnāzijas muzeja vadītāja, Jāzeps Dobkevičs, Krāslavas rajona kultūras eksperts, gan arī Konstantīna Raudives ciltskoka pārstāvji: Lidija Mileiko, Janīna Raudive, Leontīna Raudive. Interesanti šķita DU mācībspēku pētījumi par K. Raudivi, viņa darbiem un tajos ietvertajiem domugraudiem, kas atklāja to, ka ārzemēs Raudives vārds pat izskan daudz biežāk nekā viņa dzīvesbiedrenes Zentas Mauriņas vārds. Būdams filozofs, tulkotājs un parapsihologs (izmantojis elektroniskos ierakstus, lai sazinātos ar balsīm — mirušo cilvēku gariem), viņš ierindojies “100 Latvijas personību” sarakstā.

Raudivem veltītā pasākuma laikā notika arī jaunrades darbu prezentācijas un rezultātu apkopošana. Eseju konkursa moto “Cilvēka likteņa noteicējs ir nevis Mefistofelis, bet gan cilvēka saprāts un griba”, kad skolēni sprieda par tādām garīgām vērtībām kā dvēsele, saprāts, domas, vājums un spēks, tiekšanās kaut ko sasniegt. Kā izteicās Leonora Brence, Raudives piemiņas istabas vadītāja, Asūnes pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, katrā jaunrades darbā izskanēja sirdsbalss, katrā bija atrodama dziļa jēga. Un es pati kā šī konkursa dalībniece varu droši apgalvot, ka būtiskākais šoreiz bija nevis uzvarēt, bet gan apzināt, izprast un atklāt mūsu novadnieka mūža veikumu.

Nobeigumā gribētos citēt Jāzepa Dobkeviča vārdus: “Ikviens no mums var kļūt par Raudivi un atstāt dižus ierakstus pasaules ceļos, taču lai mēs nekad neaizmirstam vietu, no kuras esam nākuši! Lai ikviens no mums veido savus Barinavcus!”

Anna ZEMBLICKA, Krāslavas Valsts ģimnāzija, 12. klase