Kaitīgie organismi un augu aizsardzība

Maijā jāturpina nezāļu ierobežošana, jo siltais laiks veicinās to strauju sadīgšanu un augšanu. Vislabāko rezultātu var panākt, ja izsmidzina nezāļu spektram atbilstošu herbicīdu, nezāļu dīgstu vai pirmo īsto lapu stadijā.

Ziemas kviešu un tritikāles sējumi būs jāaizsargā no lapu pelēkplankumainības, atsevišķās vietās būs jāierobežo dzeltenplankumainība un graudzāļu miltrasa. Rudzu sējumos nelielā apmērā izplatīsies graudzāļu miltrasa un gredzenplankumainība. Rudzu tripši sāk dēt olas lapu makstīs. Insekticīds jālieto, ja uz auga atrasti 1-3 kaitēkļi — stiebrošanas vai stiebrošanas sākumā, bet stiebrošanas beigās 8-12 tripši. Dīgstošo vasaras kviešu un miežu saknes inficē sakņu puves. Vasarāju graudaugu dīgstus siltā sausā laikā bojās labību spradži, insekticīds jālieto, ja bojāti vairāk nekā 10% no lapu virsmas. Mēneša beigās sāks parādīties laputis, ierobežošanai jālieto atbilstošs insekticīds.

Ziemas rapsis atrodas ziedpumpuru attīstības stadijā. Krustziežu spīdulim patīk silts, saulains laiks, tādā gadījumā sējumiem tas būs ļoti postīgs. Kontaktiedarbības insekticīdu lietošana ir nepieciešama, ja ziedpumpuru attīstības sākumā uz viena auga konstatēti 1-3 spīduļi vai vēlāk — īsi pirms rapša ziedēšanas 3-5 spīduļi uz auga. Maijā, pieturoties siltam un sausam laikam, krustziežu spradži apdraudēs vasaras rapsi, kāpostus, redīsus, rutkus. Smidzinājums jāveic ar kādu no kontaktiedarbības insekticīdiem, ja spradži invadē katru trešo augu vai, ja apgrauzti 8-10% lapu virsmas. Bioloģiskajās saimniecībās spradžu ierobežošanai var izmantot pelnus, skuju miltus, tabakas putekļus vai dobes jānosedz ar agrotīklu. Maijā — reizē ar plaukstošajām bērzu lapām un pieneņu ziedēšanu sāks lidot agrā kāpostu muša un sīpolu muša.

Insekticīda lietošanas nepieciešamību var noteikt pēc mušas izdēto olu skaita, ja vidēji pie auga var atrast 5 olas un ir invadēti 5-10% stādu. Mazdārziņos kāpostu mušas sadētās olas var iznīcināt, atraušot augsni augiem no sakņu kakliņa, aptuveni 10-15 cm rādiusā un vietā jāieber augsni no starprindām.

Agri sētajos zirņu sējumos kaitē zirņu svītrainais smecernieks, tas apgrauž (izrobo) jaunās lapiņas. Pieskares iedarbības insekticīdu lietošana nepieciešama, ja zirņu 2-3 lapu attīstības stadijā uz vienu kvadrātmetru ir konstatēti 10-15 smecernieki vai, ja bojāti 8-10% lapu virsmas.

Lai ierobežotu kartupeļu dīgstu puves infekciju, pirms stādīšanas rūpīgi jāatlasa slimību skartie un mehāniski bojātie bumbuļi, jāveic stādāmā materiāla kodināšana. Pirms stādīšanas kartupeļu bumbuļu apstrāde ar kodni, kas satur insekticīdu, samazina sprakšķu kāpuru jeb drātstārpu, pūcīšu un maijvaboļu kāpuru bojājumus. Bioloģiskās saimniecībās melnā kraupja ierobežošanai var izmantot mikrobioloģiskos preparātus. Burkānu sējumos uz dīgstošajām lapiņām parādīsies burkānu lapu blusiņas. Īpaši jāuzmana lauki, kuri atrodas egļaudžu tuvumā, jo burkānu lapu blusiņas ziemo uz eglēm.

Augļu dārzos pirms ziedēšanas vai pēc monitoringa speciālistu brīdinājuma jāveic pirmais smidzinājums pret ābeļu un bumbieru kraupi, bet otrais smidzinājums jāveic pēc ābeļu noziedēšanas.

Maijā daudzviet intensīvi lidos un dēs olas maijvaboles, iespēju robežās centieties tās savākt un iznīcināt, kamēr tās vēl nav sadējušas olas. Agri no rīta, kamēr vēss, vaboles ir mazkustīgas, sapurinot lapu kokus, tās nokritīs, atliks savākt un iznīcināt. Katru nedēļu informāciju par kaitēkļu un slimību izplatību Latvijas reģionos var iegūt internetā — VAAD mājas lapas www.vaad.gov.lv sadaļā Brīdinājumi par kaitīgo organismu parādīšanos vai reģionā pie prognožu speciālista.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)