Lēnāk par sākotnēji cerēto

Bērziņu pagasta padomes priekšsēdētāja Romualda Demida pastāstīja, ka par atlikušo summu deputāti ieplānoja veikt kultūras nama ēkas remontu un ierīkot apkuri visā ēkā, kā arī Porečjes ciema un Punduru ciema ūdensvada tīklu nomaiņu, urbumu sakārtošanu — divu urbumu pievienošanu centrālajam urbumam.

Ekskluzīva apkure

No šiem diviem lielajiem plāniem viens faktiski realizēts: kultūras namam jau ir jauni plastikāta logi un durvis, ierīkoti jauni apkures radiatori un pārējā elektriskās apkures sistēma, kuru atlicis vien pieslēgt elektrotīklam. Šī posma realizācija neparedzēti aizkavējās sakarā ar nepieciešamību palielināt pieslēguma jaudu, līdz ar to vajadzēja gatavot projekta dokumentāciju. Pie vienas reizes pieslēguma jauda bija jāpalielina arī sakarā ar realizējamo ūdensvada projektu.

Šķiet, Bērziņu pagasta kultūras nams būs pirmā un vienīgā kultūras iestāde laukos, kurā ir mūsdienīga apkures sistēma. Pirms tam lielā zāle netika apkurināta, bet mazajā zālē jeb foajē ir uzstādīta ar malku kurināma gaisa apkures krāsns, kas balstīta uz lēnas degšanas principa. Mazajā zālē pasākumos ziemā cilvēkiem trūka vietas, bet lielajā valdīja aukstums. Tagad problēma būs atrisināta, turklāt elektroenerģiju varēs taupīt un apkuri ieslēgt tikai uz to laiku, kad tā nepieciešama. Kopsummā remontdarbiem iztērēti nedaudz mazāk par 40 tūkstošiem latu.

Savulaik tika veikts tautas nama ēkas remonts Ls 5838 apmērā, t.sk. izmantojot valsts piešķirto mērķdotāciju Ls 3697 un pašvaldības līdzfinasējumu — Ls 2141: nomainīti logi mazajā zālē un veikts kosmētiskais remonts, nopirkti jauni aizkari visās telpās. Drīz pēc tam tautas nams piedalījās skatē “Krāslavas rajona pašvaldību kultūras iestāžu kvalitātes uzlabošana”. Abas zāles tagad patiesi izskatās glīti. Tautas namā nepilnu darba laiku strādā viens darbinieks, te tiek organizēti kultūras pasākumi un valsts svētki, notiek jauniešu diskotēkas. Kultūras pasākumos parasti uzstājas aicinātie vieskolektīvi, jo pagastā nav neviena pašu amatierkolektīva. Nepieciešamības gadījumā palīgā aicina arī vietējos skolēnus, tomēr ar plašu kultūras dzīvi Bērziņu pašvaldība lepoties nevar.

Ūdensapgādes sakārtošana

Pazemes ūdeņi pagasta divos ciematos šobrīd tiek iegūti no četriem urbumiem, ar ūdeni tiek apgādāti apmēram 300 iedzīvotāji. Komunālās saim-niecības uzturēšanas izmaksas ir lielas, jo nepieciešami ikgadējie kapitāl-ieguldījumi novecojošās sistēmas atjaunošanai, lai nodrošinātu dzeramā ūdens atbilstību likumdošanas prasībām. Abu ciematu ūdensvada tīklu nomaiņas un dziļurbumu sakārtošana projekts tika uzsākts Punduru ciemā, kur darbi tuvojas nobeigumam. Jāierīko ūdensvada ievadi iedzīvotāju mājās, bet tālākais jau būs pašu iemītnieku ziņā — var iegādāties un uzstādīt jaunus ūdens krānus un visu pārējo vai atstāt esošo. Punduros tiks saglabāts esošais viens ūdenstornis, atdzelžošanas stacija ierīkota agrākajos gados par pašvaldības budžeta naudu, izlietojot šim mērķim apmēram 5-6 tūkstošus latu.

Pabeiguši darbus Punduru ciemā, strādnieki ķersies klāt Porečjes ciema ūdensvada tīklu nomaiņai un dziļurbumu sakārtošanai. Arī šeit būs jauns ūdensvads un jauni ievadi dzīvojamās mājās, bet iekštelpās uzstādāmās santehnikas iegādes jautājumu iemītnieki risinās paši par savu naudu. Šobrīd Porečjes ciematu ar ūdeni apgādā trīs torņi, līdz ar to ir ļoti lielas uzturēšanas izmaksas. Pēc darbu pabeigšanas visa ūdensapgādes sistēma tiks piepildīta no viena ūdenstorņa. 2007. gadā Porečjes pazemes ūdens ņemšanas urbumam ir uzstādīta atdzelžošanas sistēma, kuras izmaksas sastādīja Ls 11870, t.sk. valsts investīcijas Ls 11000 no valsts budžeta programmas “Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām”, un pašvaldības līdzfinasējums — Ls 870.

Atliek piebilst, ka saskaņā ar līgumu visi darbi firmai jāpabeidz līdz šī gada oktobrim.

Juris ROGA