Viedoklis: Nekas nemainīsies?

Jaunie amatvīri, pastāvīgi nolādot “okupācijas laiku”, aizgāja vēl tālāk par kaunā kritušiem padomju partijas un saimnieciskās nomenklatūras pārstāvjiem, kurus pa kluso pārcēla citā, bieži vien augstākā amatā. Lūk, arī iznāk, ka tagadējie varasvīri svēti godina amatvīru brālības senās tradīcijas. Savu cilvēku iecelšana valsts uzņēmumu padomēs un valdēs turpinās. Šādu nepareizu valsts sistēmu visprecīzāk raksturoja Pasaules banka, kādā no referātiem nosaucot notiekošo par valsts izzagšanu. Profesors, ekonomikas zinātņu doktors Viktors Dinēvičs uzskata: kamēr netiks iznīdētas visas šīs barības siles, kamēr politika nepārstās būt “ienesīgs bizness”, mēs neizkļūsim no krīzes.

Šajā sakarā Valda Dombrovska vadītais Ministru kabinets sākumā guva zināmu uzticības kredītu. Krīzes moments necieš vilcināšanos, un šis tas jau sāka mainīties. Pilnībā nomainīts Rīgas lidostas valdes, Latvijas Televīzijas un radio centra sastāvs, tas pats liktenis acīmredzot gaida arī uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļus. Konkrētus pasākumus izstrādāja arī finanšu ministrs Einārs Repše, kurš atjaunoja Valsts nekustamo īpa-šumu aģentūras padomi. Nepatikšanas varenajam valsts resoram, kura pārziņā atrodas 1143 objekti, sākās kopš tā laika, kad presē parādījās informācija par aģentūras plāniem uzbūvēt savām vajadzībām ofisu par... 6 miljoniem latu! Gaidāms, ka tiks nomainīts valdes sastāvs minētajā Tautas partijas pārziņā esošajā aģentūrā. Kaut nu tikai vienu politisko vadītāju vakances nenomainītu citi. Bažas uzkurina jau noticis fakts, kad “trekno gadu” autors un Latvijas asās krīzes tiešais vainīgais bijušais ministru prezidents Aigars Kalvītis pavisam nesen tika iecelts par uzņēmuma “Lattelekom” ar valsts kapitālu valdes priekšsēdētāju! Nevienam nav noslēpums, ka profesionālais lauksaimnieks nekad agrāk ar telekominikācijām nav nodarbojies. Atkal vadošajos amatos tiek izvirzīti nevis profesionāļi, bet gan varas partiju pārstāvji. Aigars Kalvītis taču ir ne tikai bijušais premjers, bet arī bijušais Tautas partijas vadītājs. Pats par sevi saprotams, ka bez “Jaunā laika”, tagadējā Ministru prezidenta partijas, piekrišanas “oranžie” nespētu nodrošināt Aigaram Kalvītim uzņēmumā “Lattelekom” ļoti siltu vietiņu — un ne jau ar minimālo algu.

Labi noregulētais privilēģiju dalīšanas mehānisms sāka strādāt ar jaunu spēku. Vēl viens pēdējā laika jaunievedums: ekonomikas ministrs rekomendēja Rīgas brīvostas padomē savu “Jaunā laika” partijas biedru Olafu Pulku. Žurnālistam ostas darbs ir tikpat maz pazīstams kā Kalvītim telekomunikācijas. Vēl viens jaunākais norīkojums: bijušais spīkeris Jānis Straume, ārsts pēc profesijas, arī apstiprināts par Rīgas brīvostas valdes locekli. Līdz tam partijas biedra karte palīdzēja viņam strādāt Rīgas lidostas valdē, VAS “Latvijas pasts”, viņš bija arī akciju sabiedrības, kas uztur kārtībā Latvijas ceļus, valdes loceklis.

Pa to laiku krīze padziļinās, protesta akcijas turpina pedagogi, policisti, mediķi, studenti, jaunie vecāki... Par ko vēl lai runā, ja lieta nonākusi līdz sociālo pabalstu apcirpšanai. Izglītība un veselības aizsardzība ir katras valsts seja, taču Latvijā netiek saudzēti nedz ārsti, nedz skolotāji. Algas, kas aizvien samazinās, neļauj nokomplektēt Iekšlietu ministrijas operatīvo dienestu štatus ar īstiem profesionāļiem, kas jau tuvākajā laikā var iespaidot cilvēku drošību.

Lai cik dīvaini tas būtu, taču štatu samazināšana visu laiku notiek no apakšas, bet milzīgā amatpersonu kasta ne tikai pamanās saglabāt sevi, bet arī turpina dāsnu prēmēšanu. Problēma meklējama citur: par maz ir samazināt birokrātu skaitu, daudz grūtāk ir likt amatvīriem strādāt. Šādos apstākļos nedz Saeima, nedz valdība nekontrolē naudas plūsmu. Konstruktīva un perspektīva plāna, kā izkļūt no krīzes, nebija un arī nav. Palēninātā tempā mehāniski tiek apcirpts budžets — tuvojas vēlēšanas.

Korupcijas apkarošanai aizvien ir deklaratīvs un populistisks raksturs. Korupcija — tie ir ne tikai kukuļi, bet arī izdevīgu lēmumu pieņemšana. Kaitējot tautas interesēm. Aplamā sistēma pārāk dziļi iesakņojusies valsts pārvaldes struktūrās no augšas līdz apakšai, par ko tieši atbild valdošās partijas.

Bezdarbnieku skaits pārsniedz 123000 cilvēku, turpinās Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz krīzes mazāk skartajām Eiropas valstīm. Spriežot pēc visa, lieta nonāks arī līdz cienījama vecuma cilvēku tiesību ierobežošanai: pensijas tiek veidotas no strādājošo algām, kuru skaits strauji samazinās. Nekas nav skaidrs ar sociālo budžetu... Katru vakaru TV ēters paziņo nepatīkamus jaunumus: ekonomikas lejupslīde jau sasniegusi 18%, pazeminās mazumtirdzniecības apgrozījums, slēgšanai tiek gatavotas vispārizglītojošās skolas un arodskolas, tehnikumi, bet miljoni latu, kas pavisam nesen izlietoti medicīnas iestāžu rekonstrukcijai, atzīti par nelietderīgiem...

Neviļus izriet secinājums: mūsu dzīvē nekas nemainīsies, kamēr netiks iedarbinātas varas sabiedriskās kontroles formas. Un gaidāmās vēlēšanas jūnijā dod jums kārtējo iespēju. Varas struktūru atjaunošana ir aktuāla visos pārvaldes līmeņos, tajā skaitā arī mu-nicipālajā. Gribētāju dabūt deputāta mandātus — cik uziet, tā ka vēlētājus gaida grūts un sarežģīts uzdevums. Krāslavas novadā reģistrēti 123 kandidāti, Dagdas — 87, Aglonas — 61. Pirms iemest biļetenu urnā, padomājiet, godājamie lasītāji! Tas pats attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām. Pirmsvēlēšanu solījumi jau birst kā no pārpilnības raga. Vispārējā vienaldzība, tāpat kā nevēlēšanās noskaidrot krīzes problēmu būtību, ir galvenais visu to nelaimju cēlonis, kuras piemeklējušas Latviju. Cik ilgi var kļūdīties?

Aleksejs GONČAROVS