Apvērsums vai piespiedu solis?

Pēc pieciem gadiem sākās Otrais pasaules karš, kura iznākums izmainīja ne tikai Eiropas ģeogrāfisko karti, bet arī cilvēku apziņu. Bijušajās sociālisma val-stīs atkal izjuta piespiedu dalījumu savējos un svešajos. It sevišķi pēc cilvēku masveida de- portācijas Baltijas valstīs. Šī notikuma 60. gadskārtu Latvija, Lietuva un Igaunija atzīmēja pavisam nesen.

Šajā sakarā ir iegansts koncentrēt uzmanību 15. maija vēsturiskajam notikumam, kad tieši pirms 75 gadiem Zemnieku savienības vadonis Kārlis Ulmanis kopā ar domubiedriem izvēlējās piespiedu diktatūras kursu. Viss sākās šādi.

1934. gada 17. martā Kārlis Ulmanis kļuva par ministru prezidentu un izveidoja valdību. Viņa pārziņā nonāca visas spēka struktūras: policija, armija, aizsargi, kas arī radīja reālas valsts apvērsuma iespējas. 15. maijā karaspēks bija kaujas gatavībā, bet galvenos uzdevumus veica policija un aizsargi. Viņi ieņēma galvaspilsētas galvenos objektus un arestēja sociāldemokrātus un citu kreiso partiju līderus. Saskaņā ar dažām vēsturnieku ziņām visā valstī bija 2000 aizturēto, vairākums no tiem ātri tika atbrīvots. Mans paziņa (sociāldemokrāts no Izvaltas) stāstīja, ka bija aizturēts tikai uz divām nedēļām.

Apvērsums notika diezgan mierīgi — bez asinsizliešanas un sadursmēm. Valstī bija ieviests karastāvoklis, atlaista Saeima, apturēta visu politisko partiju, kā arī vairākuma biedrību un nevalstisko organizāciju darbs. Pēc cilvēku, tā perioda notikumu liecinieku, stāstījumiem klīda baumas, ka K. Ulmanis esot uzskatījis Saeimu par sievu tirgu, kur nācies ilgi kaulēties, lai kaut ko nopirktu. Likumdevēja funkcijas pārņēma jaunais Ministru kabinets Kārļa Ulmaņa vadībā. Jau tolaik Latvijā bija populārs radiofons (radio). Noklausījušies ziņas, kaimiņi pulcējās kopā, lai apspriestu tos. 16. maijā premjers Kārlis Ulmanis un kara ministrs Jānis Balodis pieņēma aicinājumu tautai, kurā bija teikts, ka pielietoti ārkārtēji līdzekļi, lai saglabātu iekšējo kārtību. Tika izteikta pārliecība, ka šīs pārmaiņas padarīs Latviju par vienotu, spēcīgu un laimīgu valsti, kur triumfēs latviskums.

Apvērsuma otrajā dienā tika paziņots, ka drīzumā tiks pieņemti lēmumi par akciju sabiedrību un kooperatīvu radīšanu un tiks izveidota kredītaizdevumu banka rūpniekiem un zemniekiem ar zemām kredītu procentu likmēm. K. Ulmanis bija agronoms un ekonomists. Izmantojot karastāvokli, valdība izdeva rīkojumu par manifestāciju un ielu gājienu aizliegšanu. Tika ieviesta cenzūra un aizliegti daudzi preses izdevumi, slēgtas mazākumtautību pamatskolas, palika tikai ģimnāzijas un privātas mācību iestādes. Sekoja ievēlēto pašvaldību atlaišana, bet turpmāk visas amatpersonas iecēla iekšlietu ministrs.

Dažās Eiropas valstīs, tāpat arī Latvijā, valsti sāka vadīt līderi — tautas vadoņi.
Pēc Pirmā pasaules kara daudzas Eiropas valstis deklarēja savu neatkarību, kas arī izraisīja jaunu valstu veidošanos, kuras savos vēstures kalendāros ierakstīja jaunas nozīmīgas dienas. Somijai tas ir 1917. gada 6. decembris, Lietuvai — 1918. gada 16. februāris, Igaunijai — 1918. gada 24. februāris, Latvijai — 1918. gada 18. novembris. Savu neatkarību trim Baltijas valstīm un Somijai nācās nosargāt karā pret boļševikiem. Somijai palīdzēja Vācija, Igaunijai — Somija, bet Latvijai — Igaunija un Polija. Finanšu palīdzību mūsu valstij sniedza arī Lietuva. Latvija un Lietuva bija spiestas karot ar bermontiešiem. Šajā laikā Lietuvai bija teritoriālais konflikts ar Poliju, taču iznākumā viss beidzās laimīgi.

Noslēgusi mieru ar PSRS, LR valdība sāka risināt ne tikai politiskus, bet arī ekonomiskus uzdevumus. Visnozīmīgākā bija agrārā jautājuma risināšana, un tas kļuva par stabilizējošu visai valstij. Agrārās reformas sekmīgā realizēšana, zemes fonda izveidošana, kurā ietilpa bijušo baronu, grāfu īpašumi... Ja zemes īpašnieks necīnījās pret Latvijas neatkarību, viņam tika atstāts muižas centrs un 50 ha zemes. Puse visu zemju, mežu, ezeru un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju tika sadalīta bezzemniekiem un sīkzemniekiem. Vidējā platība bija 22 ha. Piešķirtie zemes gabali tika nodoti privātīpašumā par mērenu cenu: 10 - 20 latu par hektāru. Atbrīvošanas kara dalībniekiem pienācās 50% atlaides, bet invalīdi saņēma zemi bez maksas. Ar ordeņiem apbalvotie bez zemes gabaliem saņēma vēl arī nekustamo īpašumu. Tā Krāslavā lielās dzirnavas saņēma Lāčplēša ordeņa kavalieris Artūrs Aparnieks. Otrās, mazās dzirnavas, piederēja Rubulim.

Lai ekonomiski atbalstītu jaunos zemes īpašniekus un dotu iespēju iegādāties lauksaimniecības tehniku, būvmateriālus, valsts realizēja plašu kredīta ar atvieglojumiem politiku. Pirmos piecus gadus jaunie zemes īpašnieki bija atbrīvoti no nodokļu maksas.

Agrārā reforma laukos, it sevišķi Latgalē, radīja lielas pārmaiņas. No 1928. līdz 1932. gadam bija viensētu sistēmas veidošanās. Valsts jaunievedumi veicināja zemes intensīvu izmantošanu, izmantojamo aramzemes platību palielināšanu, šķirnes lopu skaita pieaugumu.

Edmunds GEKIŠS

(Turpinājumu lasiet nākamajā numurā)