Kā sākt mājas būvniecību?

1. Kā sākt dokumentu noformēšanu un cik tas maksā?

2. Vai dokumentu noformēšana atšķiras, ja būvē jaunu māju vai grib uzcelt piebūvi esošajai? Esošajai mājai ir būvniecības plāns un visi citi dokumenti.

3. Kur vērsties, lai varētu uzsākt mājas būvniecību un cik ilgā laikā to var uzbūvēt?

Jautājumus adresēju rajona būvvaldes vadītājam Valdim Viļumam, kurš paskaidroja, ka, pirms ko būvēt, ir jāsāk ar došanos uz būvvaldi: “Izvaltas puses iedzīvotājiem šobrīd, līdz topošais novads pārņems šo funkciju, ir jāvēršas apvienotajā rajona būvvaldē, kas atrodas rajona padomes ēkā Skolas ielā 7. Speciālisti pieņem darbdienās, izņemot trešdienas. Līdzi ir jāņem īpašumu apliecinoši dokumenti — uz ze-mi, māju, lai uzreiz būtu pilnīga skaidrība par to, kur un kas atrodas, kam pieder, ko īsti grib darīt. Nav svarīgi, kādu ieceri cilvēks vēlas realizēt — piebūvi vai jaunas mājas būvniecību — jāsāk ar došanos uz attiecīgo būvvaldi. Tagad vairs nevajag doties uz pagastu, jo pagastos ir teritoriālie plānojumi, mēs tos skatāmies un attiecīgi dodam vai nedodam atļauju būvēt.

Par būvvaldes dokumentiem jāmaksā būvnodeva, un dzīvojamās mājas gadījumā tā varētu būt 20-30 latu robežās. Savukārt maksa par projektu jaunai būvniecībai vai esoša objekta rekonstrukcijai ir atkarīga no objekta sarežģītības pakāpes un izvēlētā arhitekta. Šajā jautājumā izdevumu diapazons ir ļoti plašs, bet vienkāršas lauku mājas projekts varētu maksāt aptuveni simt latus un vairāk, savukārt lepnas un sarežģītas savrupmājas projekts varētu maksāt tūkstoš latu un pat krietni vairāk. Jāatzīmē, ka maksu par projektēšanu būtiski ietekmē arī tas, cik atpazīstams un slavens ir paša cilvēka izvēlētais arhitekts vai arhitektu birojs.

Piebūves un jaunas mājas dokumentu noformēšana atšķiras. Atšķirības nosaka tas, cik sarežģīta būs iecerētā piebūve un kādas funkcijas īpašnieks tai vēlas paredzēt. Bet jebkurā gadījumā ir jāsāk ar būvvaldes apmeklējumu, pēc tam jāapmeklē arhitekts vienalga, ir mājai plāns, vai tāda nav.

Kad visi dokumenti gatavi, var uzsākt dzīvojamās mājas būvniecību. Šeit faktiski ir divi varianti. Individuālo dzīvojamo māju, kas nav lielāka par 400 kvadrātmetriem un 2000 kubikmetriem, drīkst būvēt pats un pieaicināt palīgus, kas ir 1. vai 2. pakāpes radinieki. Tikpat labi šos būvdarbus var uzticēt firmai, slēdzot juridisku līgumu. Šāds būvlīgums jāslēdz arī gadījumā, ja pieaicinātais kaimiņš šķiet gana labs būvnieks, bet viņš nav 1. vai 2. pakāpes radinieks. Lielākas dzīvojamās mājas būvniecībai jāslēdz līgums ar būvfirmu.

Cik ātri uzbūvēs māju, ir atkarīgs no īpašnieka finansiālajām iespējām un pašiem izvēlētajiem būvētājiem. Parastu dzīvojamo māju var uzbūvēt vienas vasaras laikā, bet es iesaku būvdarbus uzsākt rudenī, veicot planēšanu un ielejot pamatus, bet turpināt pavasarī, lai rudenī māju pabeigtu. Normāls būvniecības cikls dzīvojamai mājai ir gads, bet piebūvi var celt arī ātrākā tempā — pusgads būtu pietiekams.”

Juris ROGA