Entuziasms pagaidām nav apsīcis

Tomēr kultūras dzīve Ezerniekos tamdēļ nav pamirusi. Gavēņa laikā, kad skaļus pasākumus rīkot nebija vēlams, Ezernieku tautas nama direktore Vita Vitāne pati izkrāsoja grīdu, kur parasti tiek rīkotas diskotēkas un grīda ātri nolietojas. Tomēr kopējā aina paliek skarba, arī darba apstākļus varētu vēlēties krietni labākus — grūti strādāt vasarā, bet ziemā tas vispār ir sarežģīti. Tikai pateicoties kultūras dzīvē iesaistījušos cilvēku entuziasmam, direktore paveic, jāsaka, brīnumu lietas. Jautājums, cik ilgam laikam pietiks savdabīgās degvielas, lai kultūras automobilis nenoslāptu pusceļā?

Lai arī jaunatnes pagastā paliek arvien mazāk, kā sekas grūtības izveidot jaunus kolektīvus, tomēr esošie darbojas cītīgi — notiek mēģinājumi, uzstājas pašu mājās un dodas vieskoncertos. Arvien lielāku popularitāti gūst nesen izveidotais Ezernieku “Jaunais komēdiju teātris”, kurā uzstājas jaunieši, kuri rāda gan pašu sacerētu repertuāru, gan iestudē reālus notikumus no dzīves, gan savos skečos realizē idejas, kuras aizņēmušies globālajā tīmeklī. Kolektīvs darbojas pusgadu, bet jau ievērots Dagdas VI galda dziesmu un “gvelžu” saietā “Auni kōjas, laksteigola”, kur bija lieliska iespēja parādīt sevi un izsmieties kopā ar joku stāstītājiem.

Ezernieku Jaunā komēdiju teātra dalībnieku kodols ir vidusskolēni — zēni un meitenes, kuri uzstājas gan latviešu, gan krievu valodā. Tautas nama nesen rīkotā groziņu vakara dalībniekus šis kolektīvs uzjautrināja ar skeču “Nakts pirms eksāmeniem” un rādīja savu versiju par klasesbiedru tikšanos pēc 20 gadiem.

Tautas nama direktore stāsta, ka šis jauniešu kolektīvs ir pieprasīts, jo pasākumos, it sevišķi krīzes laikā, ļaudis vēlas atpūsties no problēmu sloga. Viņi vēlas vairāk jautrības, interese par nopietnu repertuāru mazinās. Tautas namā jau gadu darbojas muzikālais trio, kurā dzied kaunatietis Vilnis Dunskis, māsas Andra un Elīna. Arī šis trio pasākumos izpelnās lielu atbalstu, jo viņiem plašs repertuārs un dziesmas skan latviešu, latgaliešu un angļu valodā. Mēģinājumi trijotnei periodiski notiek Kaunatā un Ezerniekos. Uzstājušies viņi ne tikai Ezerniekos, bet arī Krāslavā un citviet rajona pagastos, kā arī Rēzeknē un Kaunatā.

Nila Dārznieka vadībā tautas namā darbojas pagasta sieviešu vokālais ansamblis, kurā muzikālajā pavadībā dzied dažāda vecuma daiļā dzimuma pārstāves. Šim kolektīvam ir plašs tieši latviešu dziesmu repertuārs. Nils Dārznieks vada arī nelielu bērnu vokālo ansambli, kas dzied latviešu valodā.

Tautas nama lepnums ir 1988. gada 16. novembrī dibinātais etnogrāfiskais ansamblis “Akmiņeica”, kurš pērn nosvinēja 20 gadu jubileju. Šo ilggadīgo un visnotaļ stabilo kolektīvu, kurā pārstāvētas visas vecuma grupas — vecmāmiņas, vecāki, jaunieši un bērni, vada Nils Dārznieks. Repertuārs — latgaliešu dziesmas bez mūzikas pavadījuma.

Tie ir visi kolektīvi, kuri darbojas tautas nama paspārnē, deju kolektīvu V. Vitānei tā arī neizdevās izveidot: “Pasākumos, kur nepieciešami dejotāji, lūdzam vidusskolas palīdzību, kurā darbojas labs deju kolektīvs. Redziet, mūsu situācijā salasīt deju kolektīvu tautas namā ir sarežģīti, jo mēģinājumi notiek vakaros, bet jauniešu pulkā daudz iebraucēju, un pēc skolas bērni dodas mājup. Kas attiecas uz pasākumiem, tad lauku tautas namā to nekad nebūs tik daudz, kā pilsētās. Mums piektdienās ir diskotēkas, vismaz reizi pāris mēnešos ir tematiski groziņu vakari pieaugušajiem. Piemēram, laba atsaucība bija diskovakaram, kurā skanēja tikai 80. gadu mūzika. Uz neseno atpūtas vakaru, kas tika veltīts darba svētkiem, bijām uzlūguši viesus no Ķepovas pagasta. Bija rotaļas, uzvedumi, bet ne koncerts, jo cilvēki jau nāca atpūsties. Apmeklējums ir dažāds, šoreiz ļaužu netrūka, jo bija dzīvā mūzika, kuru finansiālu apsvērumu dēļ nevaram atļauties katrā pasākumā. Nākotne ir pesimistiska, jo cilvēku laukos paliek arvien mazāk, un problēma vairs nav tikai sameklēt dalībniekus pašdarbnieku kolektīviem, bet jau izskatās, ka drīz nebūs skatītāju, to, kuru dēļ šie kolektīvi tiek veidoti. Ļoti sarūgtina fakts, ka jaunieši pamet laukus, un tas visvairāk uztrauc, bet no otras puses — ko viņiem te darīt? Novadu tapšanas priekšvakarā nav pilnīgas skaidrības, kā mums būs ar finansēm, bet cenšamies strādāt un uzstāties ne tikai uz vietas pagastā, bet izbraukt vieskoncertos, piemēram, nesen braucām uz Šķauni.

Maija sākumā mūsu novadnieks Andris Platacis tautas namā pārsteidza iedzīvotājus ar nelielu luminiscējošu gravīru un gleznu personālizstādi, plānoju vēl vienu izstādi — jau notikušas iepriekšējās sarunas ar Krās- lavas kultūras mana direktori Valdu Timuli. Iespējams, Ezerniekos tomēr būs Anatolija Kauškaļa foto izstāde. Tiesa, izstādes rīkojam ārkārtīgi retos gadījumos, jo mums nav tām piemērotu apstākļu.”

Juris ROGA