Pasaule klikšķa attālumā

Tomēr šie ir fakti, kas tikai daļēji raksturo projekta ieguldījumu jeb nozīmi Latvijas sabiedrības dzīvē. Patiesībā ieguvumu un ieguvēju ir krietni vairāk, turklāt — projekts turpinās: laika posmā no 2009. gada janvāra līdz 2010. gada maijam tiek realizēts pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” otrais posms, kurā veicamie uzdevumi arī izriet no Geitsu fonda uzstādījuma par vienlīdzīgām iespējām ikvienam iedzīvotājam brīvi piekļūt un izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju piedāvājumu bibliotēkās.

Pagājušonedēļ Krāslavas kultūras namā viesojās valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” pārstāvji, kuri bija atveduši ceļojošo izstādi “Pasaule klikšķa attālumā”, kas jau apceļojusi lielu daļu Latvijas rajonu, kā arī interesantu stāstījumu par šo, jāsaka, visai Latvijas tautai vitāli svarīgo projektu, kas it sevišķi priecē lauku ļaudis, jo būtībā izcirta tiem jaunu un plašu logu uz ārpasauli. Izstāde tika atvesta ar mērķi informēt iedzīvotājus par ieguvumiem, kas bez maksas pieejami visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās, lietojot brīvpieejas datorus un interneta pakalpojumus. Izstādē īpaši akcentēti tie labumi, kas bibliotēku apmeklētājiem var noderēt šajā grūtajā laikā. Vēl arvien ne visi cilvēki zina, ka, izmantojot bibliotēku jaunos pakalpojumus, iespējams apgūt datoru lietošanas pamatprasmes, lai, piemēram, sagatavotu CV, uzrakstītu pieteikuma vēstuli, izveidotu e-pasta adresi un sazinātos ar potenciālo darba devēju. Ne visi cilvēki uzdrošinās izmantot internetu, lai mek- lētu darba sludinājumus. Savukārt dažādi e-pakalpojumi sniedz iespēju cilvēkiem ietaupīt gan laiku, gan arī naudu, piemēram, veicot norēķinus. Ar Skype palīdzību iespējams sazināties ar tuviniekiem vai draugiem, kas atrodas tālumā. Plašas iespējas internets bibliotēkās piedāvā tiem, kas raksta studiju darbus, jo uzticamo avotu pilnu tekstu datubāzes bibliotēkās ir bez maksas.

Līdz ar valsts aģentūras pārstāvjiem uz Krāslavu atbrauca arī populārā ansambļa “Latgales dāmu pops” dziedātājas, kuras ne tikai dziedāja, bet arī centās interesantā formā pastāstīt klātesošajiem par “Trešā tēva dēla” sabiedrībai sniegtajiem labumiem. Savukārt Krāslavas mūzikas skolas audzēkņi iepriecināja izstādes apmeklētājus ar savu muzikālo priekšnesumu.

Neviltotu interesi izraisīja V/a “Kultūras informācijas sistēmas” direktora vietnieces Sandras Ozoliņas atmiņas: “Mūsdienās bibliotēka kļuvusi kvalitatīvi augstvērtīgāka institūcija, kurā varam saņemt visdažādākos pakalpojumus. Bet tā nebija vienmēr. Atceros notikumu pirms aptuveni trim ar pusi gadiem, kad Latvijā darba vizītē bija ieradusies Bila & Melindas Geitsu fonda programmu vadītāja Džesika Dora, kura gribēja apskatīties, kādas izskatās Latvijā bibliotēkas, tikties ar iedzīvotājiem. Tajā laikā viņi vēl tikai domāja, kur ienākt Eiropā. Mēs devāmies ārpus Rīgas uz mazu lauku pagasta bibliotēku. Bija ziema, saule spīdēja, sniegs zai-goja un ceļā pat lapsu redzējām, kas visiem šķita kā laba zīme. No ēkas skursteņa debesīs cēlās dūmi — smaidīga un laipna bibliotekāre mūs jau gaidīja. Džesikai Dorai stāstījām, ka Latvijā daudz tādu viena cilvēka bibliotēku, kurā bibliotekāre vienā personā ir arī kurinātāja, sētniece, apkopēja utt. Viens no viešņas jautājumiem bija, vai bibliotēkā ir internets? Bibliotekāre atbildēja: “Nē, mums interneta nav un nezinu, kad tas būs, toties man jau ir saraksts!” Iestājās apjukums, jo arī mēs neko par kaut kādu sarakstu nezinājām. Viņa turpināja: “Jā, jā, ir reāls saraksts — cilvēki pierakstījušies rindā uz vēl neesošu internetu un datoru lietošanu.” Fonda pārstāve lūdza to parādīt, un bibliotekāre tūlīt pat izņēma sarakstu no sava rakstāmgalda. Tāda ir vēsture. Šobrīd pilnīgi visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, pat vismazākajā un visattālākajā, ir pieejams internets un vismaz trīs publiskie datori. Jebkurā no tām apmeklētāju sagaidīs zinošs un izpalīdzīgs darbinieks. Kas, manuprāt, vēl svarīgi šajos laikos, kad cilvēkiem varbūt nav tik viegli, viņi var iet uz bibliotēku, lai vienkārši parunātos ar bibliotekāri, vai ar viņas atbalstu un interneta palīdzību sazinātos ar saviem tuviniekiem, kuri strādā ārzemēs.”

Viesi neslēpa gandarījumu par to, ka viņu darbs sadarbībā ar Geitsu fondu vainagojies lieliem panākumiem, bet bez fonda atbalsta ļoti svarīgs bijis atbalsts no pašvaldībām. Šī projekta realizētāji ir lepni par tādiem sadarbības partneriem, kādi ir mums Latvijā, sākot no vislielākās līdz vismazākajai pašvaldībai, kuras ar ļoti lielu interesi atbalstīja projektu. Par pašvaldību naudu ir veikti dažādi remonti, atvērtas jaunas bibliotēkas. Pēc šīm uzslavām klāt-esošos uzrunāja arī rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns un Krāslavas novada pašvaldības vadītājs Mečislavs Lukša. Rajona padomes priekš-sēdētājs atgādināja, ka agrāk no trim tēva dēliem jaunākais viennozīmīgi palika laukos, tā tas turpinājās no paaudzes paaudzē līdz mūsdienām. Šodien informācijas tehnoloģijas ir tās, kuras veicina jaunatnes aizplūšanu uz pilsētām. Šos viņa vārdus apstiprina statistika.

S. Ozoliņa: “Visbiežāk interneta lietotāji (53%) bibliotēkā interesējas par darbu un karjeras iespējām. Labi būtu, ja tā būtu interese par darbu un karjeras iespējām šeit, Latvijā...”

Savas domas par publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” devumu visai sabiedrībai izteica Krāslavas novada bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Vispirms paldies aģentūrai par piedāvātajiem kursiem. Tā laikam bija pirmā reize bibliotekāru vēsturē, kad mēs visi kopā tik daudz esam mācījušies, un šis projekts stimulējis mūs ne tikai pašiem mācīties, bet arī mācīt citus, kas arī bija projekta ideja. Esam rēķinājuši, ka katram mūsu darbiniekam vidēji septiņi apmeklētāji ir jāapmāca darbam ar datoru un jāiemāca viņi lietot internetu. Jau esam mēģinājuši darīt un darām tagad paši uz savas bāzes pilnīgi par velti, neprasot nekādu samaksu. Pirmajā grupā bija pensionāri, vecāki par 70 gadiem, un varu sacīt, ka arī šādā vecumā cilvēks var iemācīties strādāt ar tehnoloģijām. Nākamā arī bija astoņu cilvēku grupa, tikai gados nedaudz jaunāki, un triju nedēļu laikā viņi ir apguvuši to, ko vēlējušies. Bijām guvuši pieredzi — šī grupa izrādījās veiksmīgāka. Visi grupas dalībnieki priecājās, ka ir izrāvušies no mājam, atraduši sev jaunus draugus, un, neskatoties uz to, ka agrāk nebija savstarpēji labi pazīstami, kursu nobeigumā jau plānoja kopā svinēt Lieldienas. Tagad bibliotēkā mācās trešā grupa — tie ir Krāslavas slimnīcas ģimenes ārsti, kuri kopā ar savām medmāsām apgūst datorzināšanas. Redzu, ka esam uz pareizā ceļa — aicinām, piedāvājam, ieinteresējam, rādām, mācām!”

Pasākuma nobeigumā Krāslavas kultūras mana direktorei Valdai Timulei pasniedza “Trešā tēva dēla” ordeni, tādējādi novērtējot viņas ieguldījumu.

Juris ROGA