Pie paveiktā neapstājas

Vislielākā summa — Ls 77821 — iztērēta jauna, mūsdienīga, ekonomiska un ērta autobusa “ISUZU” iegādei, kurā ir 30 sēdvietas un 9 stāvvietas. Cerams, kas tas ilgus gadus kalpos kā labs pārvietošanās līdzeklis bērniem uz skolu un mājup. Pašvaldība rīkojusies ļoti tālredzīgi: gadījumā, ja krīzes dēļ Izglītības un zinātnes ministrija aizklapē mazās lauku skolas, atsakot finansējumu, tad Aulejas pagasta bērniem nebūs jābrauc uz skolu vecā, putekļainā un grabošā autobusā, bet varēs tālo ceļu mērot kvalitatīvā un Eiropas prasībām atbilstošā jaunā autobusā. Autobusa lietotāji atzīst, ka šis gads skolēnu pārvadājumu kvalitātes ziņā bijis ļoti labs — bērni jutās komfortabli, jo brauca tīrā salonā bez putekļiem un siltumā bez aizsalušiem logiem. Tiesa, var izrādīties, ka bērnu pārvadāšanai tomēr tiek piešķirti savulaik solītie autobusi no Šveices, bet Aulejas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Umbraško pārliecināts, ka sava autobusa iegādei iztērētā nauda bijis pareizs lēmums, jo bērni bija jāpārvadā vakar, tas jādara šodien un rīt, bet gaidīt vairs nevarēja. Lielākas bažas izraisa tieši zemā autoceļu kvalitāte, kas pirmām kārtām apdraud jebkura transportlīdzekļa transmisiju, samazinot kalpošanas laiku. Lai padārgais autobuss kalpotu pēc iespējas ilgāk, kā arī citiem braucējiem nebūtu lieku reizi jāsūkstās par ceļu kvalitāti, no piešķirtās mērķdotācijas turpat Ls 35000 izlietoti pašvaldības autoceļu greiderējamā slāņa grants seguma atjaunošanai šā-diem pagasta autoceļiem: Mateji — Drongāni — Ls 6269; Meža Doski — Brāslava — Ls 14378; Bleideļi — Busenišķi — Ls 7976; Auleja — Vanagi — Ls 3818; Zīperi — Veiguļi — Ls 1612; Jakoveļi — Kuhari — Ls 942.

Aulejas pašvaldība lielus ieguldījumus veikusi skolas siltumefektivitātes paaugstināšanā, izlietojot šim mērķim aptuveni Ls 24000 mērķdotācijas līdzekļu. Pašvaldības ēkas, feldšeru-akušieru punkta, tautas nama ēkas siltumefektivitātes paaugstināšanai izlietoti Ls 11905, rekonstruējot katlu māju, kas atrodas Aulejas tautas nama ēkā. Šie darbi devuši taustāmus rezultātus, jo apkures izdevumi samazinājušies uz pusi. Ir atjaunota arī siltumtrase, kur caurules bija savu laiku nokalpojušas un siltumizolācijas materiāls faktiski vairs neeksistēja.

Turpat Ls 33000 bija paredzēti projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Aulejas pagasta Aulejas ciemā” ieplānotajiem darbiem: gaisa pūtēju stacijas un ūdens atdzelžošanas stacijas ēku remontam; ūdens atdzelžošanas iekārtas uzstādīšanai; spiedkatlu uzstādīšanai un ūdensvada ierīkošanai; ūdensvada 2. atzara ierīkošanai.

Aulejas pagasta padome atbalstīja arī Krāslavas novada domes lūgumu par finansējuma Ls 2000 apmērā piešķiršanu veidojamā novada infrastruktūras objekta — Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļas ēkas telpu — renovācijai. Toties Robežnieku pagasta Skuku sociālās aprūpes centram aulejieši naudu neatvēlēja.

Skaidro A. Umbraško: “Aulejā dzimt-sarakstu nodaļa visticamāk nepastāvēs, jo ir jāuztur arhīvs un latiņa pacelta ļoti augstu, lai viss būtu izdarīts atbilstošā līmenī. Vienkārši neatmaksājas uzturēt nodaļu tikai tamdēļ, lai reģistrētu 4-5 bērnus, kas piedzimst gada laikā, un izsniegtu kādas 20-25 miršanas apliecības. Līdz ar to mūsu iedzīvotājiem būs vajadzība pēc Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumiem. Savukārt, kas attiecas uz Skuku sociālās aprūpes centru, tad tur mūsu iedzīvotāju nav un diez vai kāds izmantos tieši Skuku centra pakalpojumus. Turklāt mums pašiem ir iecere izveidot pansijas veida iestādi uz brīvo skolas telpu bāzes, kur atsevišķās istabiņās koncentrēt cilvēkus, kuriem nav radu un tuvinieku, bet kuri par sevi paši vēl spēj parūpēties, taču veselības problēmu dēļ vienatnē savās mājās viņiem kļūst neiespējami izdzīvot. Šobrīd meklējam iespē-jas piedalīties attiecīgā projektā, lai ieceri realizētu. Par telpām nav jāuztraucas — skolas ēka ir milzīga, paredzēta 200 skolēniem, lietderīgi noslogota ir tikai ceturtā daļa. Veciem cilvēkiem šeit būtu visi apstākļi: pie skolas ir ābeļdārzs, ir zeme, kur iemītniekiem būtu iespēja audzēt dobēs gurķus, citus dārzeņus, galu galā — puķes, saglabājot ierasto lauku dzīvesveidu. Tepat darbojas skolēnu pašdarbības kolektīvi, kas varētu uz vietas sniegt koncertus. Vārdu sakot, iecere par pansiju idejas līmenī ir, bet šodien vēl nav skaidrības, kā to nofinansēt, taču uzmanīgi sekojam līdzi iespējām tikt projektā. Uzskatu, ka šis modelis būs laba alternatīva Skuku centram.”

Juris ROGA