Rajonā viens no lielākajiem graudaugu ražotājiem — lauksaimnieciskā ražošanas grupa SIA “Brīvība” — neskatoties uz krīzi, šogad apsēs 1300 hektārus, kas ir par 200 hektāriem vairāk, nekā sākotnēji tika plānots. Sējumu platības diemžēl nav vienkopus, bet četru pašvaldību teritorijā: Konstantinovas, Svariņu, Ezernieku un Dagdas pagastā. Konstantinovā ir vislielākās platības, arī lielākais lauks vienā gabalā ir šeit. Tālākie sējumi atrodas Svariņos.
SIA “Brīvība” sējmašīnas tīrumā mehanizatori iemēģināja jau 18. aprīlī, bet nopietnā tempā sēja uzsākta tikai 21. aprīlī, un sabiedrības vadība plāno, ka līdz 10. maijam visi lauki būs bez problēmām apsēti. Jāatzīst, ka sēja iesākta vēlāk nekā citus gadus, bet šoreiz tādi bija laika apstākļi. Paralēli sējai laukus atbrīvo no akmeņiem, kā arī sagatavo zemi ar kultivatoru-dziļirdinātāju, kas, protams, ir dārgs agregāts, bet pilnībā attaisno ieguldījumus. Sējas darbos kopumā iesaistīti pieci mūsdienīgi rietumvalstu ražojuma traktori, tostarp divas sējmašīnas ar četru metru darba platumu katra. Viena no tām ir precīzas izsējas, kas arī nav mazsvarīgi, jo dod graudu ekonomiju.
Dārgā rietumvalstu tehnika pilnībā attaisnojusi cerības: ja tagad pieci traktori tiek galā ar 1300 hektāriem, tad kolhoza laikā nodarbināja 24 traktorus, lai apsētu 1000 hektāru zemes. Tiesa, mūsdienās tik daudz to nevajadzētu, jo strādājošo apzinīgums audzis, bet savus 15 traktorus vienalga vajadzētu, un tie ir papildus izdevumi degvielai, tehnikas apkalpošanai, darba algām, nodokļiem un citām vajadzībām.
Neplānotie pārsimts hektāri, kas nākuši klāt un jāapsēj, sabiedrības vadībai gan radīja papildus galvassāpes, jo vajag vairāk sēklu. Platības palielinājušās tāpēc, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā nelielajām saimniecībām ir problēmas ar līdzekļiem un ne katrs laucinieks vairs spēj apstrādāt un apsēt savu zemi. Iespēju tikt pie papildus zemes platībām SIA “Brīvība” nevēlas laist garām, turklāt grēks neapstrādāt auglīgus laukus pietiekami lielā platībā, kas atrodas ne pārāk tālu.
Nepieciešamās papildus sēklas SIA “Brīvība” vadītājs Anatols Viškurs meklēja tepat rajonā, Dagdas pagastam tuvākajās lielākajās zemnieku saimniecībās un kooperatīvos: “Nav pirmā reize, ik pa brīdim sadarbojamies ar zemniekiem un kooperatīviem. Pērn, piemēram, bija laba raža, pašu kaltes strādāja trijās maiņās, tad vēl netikām galā. Palīdzīgu roku ražas novākšanas laikā pērn mums sniedza Andrupenes koo-peratīvs, arī uz Robežniekiem vedām kaltēt. Tā pamazām veidojas šī sadarbība. Tiesa, sadarbības partnerus meklējam tuvumā un tādus, kurus mūsu apstākļos var nosaukt par lielražotājiem. Ielaisties ar sīkzemniekiem mūsu sabiedrībai nav nopietni, vajadzīgi apjomi.”
Vairāk par visu šobrīd SIA “Brīvību”, kā, starp citu, visus zemkopjus uztrauc graudu iepirkuma cenas un līgumu slēgšana. Lielajā tikšanās reizē ar graudu iepircējiem Rēzeknē, kurā piedalījās arī Zemkopības ministrs, tā arī neizdevās atrast kopīgu valodu. Lielākās graudaugu iepirkšanas firmas izrādīja gatavību slēgt līgumus par apjomiem, bet nenosakot pat minimālo iepirkuma cenu. Tā būšot tirgus cena, kāda veidosies ražas novākšanas laikā. Tajā pašā laikā graudu iepircēji neaizmirst par soda sankcijām, kas pienāksies, ja lauksaimnieki nepiegādās deklarētos apjomus. Galu galā zemnieku spiedienu, kuri gribēja dzirdēt konkrētus solījumus, lai aprēķinātu savus pieļaujamos tēriņus minerālmēslojuma un ķimikāliju iegādei, neizturēja “Kemira” pārstāvis, sakot, lai rēķinās ar cenu ap simts eiro par tonnu.
A. Viškurs: “Bet paļauties uz šiem vārdiem nevar, jo diez kā tas tirgus rudenī veidosies un kā vēl krīze visus ietekmēs. Pat tad, ja tā būs, tas ir pamaz. Tiesa, arī pērn lopbarības graudus iepirka par aptuveni 70 latiem tonnā, savukārt par pārtikas graudiem maksāja nedaudz vairāk — līdz 100 latiem. Varbūt esam pārlieku optimistiski noskaņojušies, bet, plānojot sējas darbus, vadījāmies pēc pērnā gada graudu iepirkuma cenas.”
SIA “Brīvība” arvien paliek uzticīga arī piena nozarei, kuru, tāpat kā graudkopību, pieskaita pie savas darbības pamatnozarēm. Tiesa, situācija piena lopkopībā izveidojusies ārkārtīgi saspringta, jo krasi samazinājās iepirkuma cena — līdz 11 san-tīmiem par kilogramu. Tiesa, atšķirībā no citiem piena pārstrādātājiem, Rīgas piena kombināts par iepirkto pienu norēķinās regulāri. Tikai tas SIA “Brīvība” vadībai pagaidām ļauj paturēt darbā cilvēkus, regulāri izmaksāt algas un nesamazināt ražošanu. Tomēr situācija ir tik skaudra, ka tiek izskatīti arī dažādi rezerves varianti, bet nevienā no tiem nav plānots pilnībā izkaut ganāmpulku. Gan vadība, gan lopkopji ļoti labi apzinās, ka bez lopiem atpakaļ-ceļa vairs nebūs pat tad, kad situācija piena nozarē stabilizēsies un uzlabosies. Bet ir skaidrs, ka reiz tā uzlabosies, tas ir tikai laika jautājums.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
