Lai top gaisma!

Šajā gadījumā runa ir par jaunsaimniekiem, kuriem pieder personīgā zeme un kuri riskēja attīstīt saimniecību... bez elektrības. Tas ir divdesmit pirmajā gadsimtā, kad pasaule iesoļoja jauno tehnoloģiju laikmetā! Šī iemesla dēļ par divām Piedrujas pagasta lauku mājām bez elementārajiem civilizācijas labumiem uzzināja visa Latvija. Runa nav par pensionāriem, kuri īsina mūža nogali, bet gan par darbarūķiem pašā spēku plaukumā, kuri uzdrošinājās veidot savu dzīvi uz pašu zemes. Kā saka, no nulles.
Genādija un Tatjanas Veļičko viensētas elektrifikācija tika uzsākta pēc Saeimas bijušās spīkeres Ingrīdas Ūdres vizītes Piedrujā. Lai arī dažādu šķēršļu pārvarēšana prasīja laiku, svarīgs ir rezultāts. Jau rit trešais gads, kopš elektrificēta Veļičko viensēta, un pat krīzes laikā Genādijam un Tatjanai ir labs noskaņojums. Par to mēs pārliecinājāmies kopā ar Saeimas deputātu Gunāru Upenieku, kurš neaizmirsa savus senos aizbilstamos un dzīvi interesējās par ģimenes darbiem un plāniem, kura iztiek no ienākumiem, ko dod saimniecība. Pirmā iepriecinošā ziņa: Veļičko ģimenē radies papildinājums. Mazajam Genādijam rit astotais mēnesis. Ģimenes galva bija labā noskaņojumā: tuvojas nobeigumam vasarāju sēja, divpadsmit hektāru platībā iesētie graudaugi dos iespēju iegūt pašu ražotus lopbarības graudus. Šogad ir ļoti sauss pavasaris — laiks stādīt kartupeļus. Kavēties nedrīkst — pavasara diena gadu baro. Apstākļos, kad ir sava tehnika, nedrīkst palaist garām labākos termiņus.

Saimniecības specializācija — piena ražošana, iepirkuma cena 5 santīmi par litru — vai tā nav ņirgāšanās par lauksaimniekiem. Genādijs pašu spēkiem būvē piena telpu, jau šogad plāno iegādā-ties dzesētāju un slaukšanas iekārtu. Piesardzīgie zemnieki cenšas neņemt kredītus, kas viņiem arī izdodas. Turklāt nopelnītie lati uzreiz tiek likti lietā: mājai parādījusies piebūve — veranda. Ģimene pēc mūsdienu mērauklām nav nekāda mazā — pieci ēdāji. Dzīvesbiedriem Veļičko nav kur atkāpties — viņiem ir sava zeme un elektrificēta viensēta, par ko milzīgs paldies tiem, kuri palīdzēja realizēt sapni.

Pirms gada mūsu laikraksts stāstīja lasītājiem par pēdējo viensētu bez elektrības tajā pašā pierobežas novadā, kur spītīgie saimnieki Georgijs un Feodosija Maskaļonoki izvērsušies tā, ka pat jābrīnās. Šajā laikā, tiekoties ar Gunāru Upenieku, es atgādināju viņam par tālo Gorbačovas ciemu, bet viņš vienmēr teica: “Zinu, zinu. Noteikti aizbrauksim pie Maskaļonokiem.”
Viensētā, kur ne reizi nav bijis pagasta vadītājs, Saeimas deputāta parādīšanās bija liels pārsteigums. Bet Gunārs Upenieks sāka ar galveno: viņš nav aizmirsis par pēdējo saimniecību rajonā, kur nav elektrības. Pēc vienošanās ar “Latvenergo” speciālistiem jau tiek plānoti elektrolīnijas būves darbi no Lupandu ciema līdz Gorbačovas ciemam. Ar apakšstaciju, kas ļaus arī Maskaļonokiem īstenot savas cerības. Saeimas deputāts pats painteresējās par viensētas apbūves dokumentāciju, lai turpmāk vajadzīgie papīri neaizkavētu elektrifikāciju.

Pievēršoties piena un gaļas ražošanai, dzīvesbiedri Maskaļonoki beidz saimniecības ēku būvi. Tipveida govju novietnes celtniecība prasīja kredītu, taču norēķinos ar banku problēmas pagaidām nav radušās. Desmit slaucamas govis, teju, teju atnesīsies vēl trīs... Cena par litru piena — 9 santīmi, taču nauda nav maksāta vēl... kopš novembra. Saimniecība pastāvīgi prasa ieguldījumus: pirmais autonomais elektroģenerators nokalpoja tikai divus gadus, nācās iegādāties citu. Viens mierinājums: agregāts kļuvis divreiz lētāks, taču 500 latu viensētniekiem ir liela nauda. Savas elektroenerģijas ražošana Maskaļonokiem ik mēnesi izmaksā 150 latu — tie ir izdevumi tikai benzīna iegādei. Tāpēc pieslēgums stacionārajai līnijai ir pareizais ceļš palīgsaimniecības “Asteres” rentabilitātes paaugstināšanai.

Tā sarunas laikā Georgijs un Feodosija sejas kļuva jautrākas. Īpaši tajā brīdī, kad negaidītais ciemiņš apsolījās atvest uz viensētu pie Daugavas tagadējo Saeimas spīkeri Gundaru Daudzi. Tāda vienošanās jau panākta. Dzerot tēju, viesmīlīgie saimnieki pastāstīja viesim par saviem bērniem. Vecākais dēls Jevģēnijs strādā kuģu būvētavā Holandē, jaunākais, Vladimirs, kuģu remonta rūpnīcā Rīgā. Viņam radušās krīzes problēmas, tā ka nav izslēgta atgriešanās mājās. Meita Svetlana ir pagasta konsultante, par viņu pavisam nesen stāstīja laikraksts “Ezerzeme”.

Atvadoties Gunārs Upenieks sacīja, ka viens spīkeris jau palīdzēja Piedrujai ar elektrifikāciju. Pamēģināsim atkārtot eksperimentu.

Aleksejs GONČAROVS