Daugavpils dzejnieki Krāslavā

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tikšanās ar Daugavpils literātu apvienības dzejniekiem — Jevgeņiju Golubevu (radošas inteliģences asociācijas “Dina-Art” vadītājs), Tatjanu Ruskuli (Latvijas krievu rakstnieku organizācijas Latgales filiāles vadītāja vietniece), Natāliju Gorjačovu un Galinu Denisovu — lielu interesi krāslaviešos neizraisīja, bet, jāatzīst, ka dzeja būtībā nekad nav bijusi plašu ļaužu masu lutināta.

Atbraukusī četrotne ir Latvijas krievu rakstnieku organizācijas biedri, kuru vada Krievijas Rakstnieku savienības valdes sekretārs Anatolijs Builovs — literātu aprindās augsti novērtēta un cienīta personība.

Pasākuma ievadā viesi atzīmēja, ka uz mūsu pilsētu braukuši dziļi saviļņoti, jo katram no viņiem ir saites ar Krāslavu — kuram ciešākas, kuram mazāk ciešas, bet vienalga ir mīļa šī pilsēta un tās iedzīvotāji. Turklāt šeit neviens no šiem dzejniekiem nekad agrāk nebija uzstājies un bija liela vēlme dot krāslaviešiem priekšstatu par kaimiņpilsētas literatūru un poēziju, pastāstīt par autoriem un grāmatām, citiem izdevumiem, kas jau nodrukāti vai drīzumā nonāks pie lasītāja, kā arī ieskicēt nākotnes vīzijas abu pilsētu dzejnieku sadarbības veidošanas un attīstības jomā.

Pasākuma apmeklētājiem tika sniegta informācija arī par pašiem tikšanās dalībniekiem. Atbraukušo dzejnieku pulkā bija da- žādu rakstnieku savienību biedri, profesionāli literāti, kuri izdevuši vairākas grāmatas, kā arī iesācēji. Latvijā aktīvi strādā Rakstnieku un publicistu starptautiskā asociācija, kas apvieno visus krievu autorus kopskaitā no 38 valstīm, kuri pēc PSRS sabrukuma izrādījās ārpus Krievijas teritorijas. Tika sniegts ieskats arī par bērnu dzejas attīstību. Viesi pauda pārliecību, ka Daugavpils esot Eiropas krievu kultūras centrs, jo nekur citur Eiropā nedzīvo 69000 krievu vienā teritorijā, kurus vieno radnieciskas saites un saknes, līdzīgi dzīves uzskati un tamlīdzīgas lietas. Līdz ar to ir bagātīga literārā darbība, ir ko vest rādīt un stāstīt citiem, kas tā arī bija Krāslavā. Cita starpā dzejnieki, kurš plašāk, kurš skopāk, bet izstāstīja arī savu biogrāfiju. Pēc dzejas lasījumiem nedaudzie tikšanās dalībnieki-dzejasmīļi viesiem uzdeva vairākus jautājumus, tostarp, kas maksā par labos vākos iesieto grāmatu izdošanu. Finansējumu savu grāmatu izdošanai, izrādās, literāti galvenokārt meklē paši, tikai nedaudziem dzejniekiem ar pavisam nelielu naudas summu ir piepalīdzējusi Daugavpils dome. Krāslavieši jautāja arī par asociācijas “Dina-Art” struktūru, kas, izrādās, ir visai sarežģīta un nezinātājam grūti izprotama.

Juris ROGA