Dubultojies trūcīgo personu skaits

Praktiski saglabāti tikai valsts noteiktie obligātie pašvaldības pabalsti: pilnībā tiek nodrošināta garantētā minimālā ienākuma pa- balsta izmaksāšana (maksimums deviņus mēnešus gadā), reizi ceturksnī izmaksā 20 latu dzīvokļu pabalstu uz vienu mājokli (pamatojoties uz izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem — trūcīgajiem iedzīvotājiem un pensionāriem, ja pensionārs viens pats dzīvo vienistabas labiekārtotā dzīvoklī, pārskaitot naudu pakalpojuma sniedzējam) Valsts likumdošana paredz vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijās, bet, paldies Dievam, līdz šim šo pabalsta veidu pēdējos gados nav nācies maksāt.

Nauda šim pabalstam netiek rezervēta, taču, ja ārkārtas situācija notiek, tad nebūs citu variantu, kā pirmām kārtām palīdzēt cilvēkam šī paša budžeta iespēju robežās. Likums paredz, ka visus pārējos pabalstus pašvaldība var izmaksāt, ja atliek līdzekļi pēc valsts noteikto pabalstu izmaksas nodrošināšanas. Nav pārliecības, ka visās pašvaldībās trūcīgajiem garantē iespēju saņemt GMI deviņus mēnešus gadā. Dagdā to cenšas konsekventi nodrošināt, vismaz līdz šim tas arī ir izdevies. Jo nedrīkst atteikt GMI pabalsta izmaksu līdzekļu trūkuma dēļ, lai izmaksātu kādu citu pabalstu, teiksim, pensionāriem, kuru vajadzības Dagdā pirmskrīzes gados tika labi atbalstītas. Tomēr arī krīzes laikā Dagdā nolemts saglabāt pabalstu pensionāriem jubilejās: 80 gadu jubilejā izmaksā 25 latus, 90 gadu jubilejā — 50 latu, 100 gadu jubilejā — 100 latu. Tas bija iespējams, jo pabalsta saņēmēju nav daudz, aptuveni divi desmiti cilvēku gadā, lielākoties tas jāizmaksā astoņdesmitgadīgajiem. Turklāt šis ir tikai otrais gads, kad minētais pabalsts tika ieviests, pirmajā gadā, kopumā iztērējot nelielu summu, tas būtībā izšķiroši neiespaidoja sociālā budžeta izlietojumu. Dome arī turpina simtprocentīgi apmaksāt Ls 1,10 vērtībā pusdienas Dagdas vidusskolā bērniem no trūcīgām ģimenēm, arī trūcīgo ģimeņu bērnu uzturēšanos bērnudārzā 50% apmērā no Ls 1,70 (maksa dienā par vienu bērnu). Tās ir ne tikai pusdienas, bet vispār uzturēšanās izmaksas.

Neskatoties uz to, ka vairs netiek nodrošināta virkne citu pabalsta veidu izmaksa, piemēram, medikamentiem, apbedīšanai, malkai, apkurei, dažādi vienreizēji pabalsti neparedzētiem izdevumiem, 1. ceturksnī sociālais dienests iztērējis praktiski tikpat, cik pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, kad tika nodrošināts krietni plašāks pabalstu klāsts. Dati par sociālā budžeta līdzekļu izlietojumi 2009. gada 1. ceturksnī liecina, ka pavisam iztērēti Ls 7541,08, tajā skaitā lielākie izdevumi: GMI — Ls 4583,96; brīvpusdienas un uzturēšanās bērnudārzā — Ls 1281,35; sociālo pakalpojumu apmaksa — Ls 1127,93, dzīvokļu pabalsts — Ls 380.

Dagdas pilsētas domes Sociālā dienesta vadītāja Elita Trūle skaidro, ka, lai gan šogad ar domes lēmumu apturēta daudzu neobligāto pabalstu izmaksa, praktiski ir dubultojies trūcīgo ģimeņu skaits, pabalstiem pieteikušies daudzi jauni klienti — ģimenes un personas, kuras agrāk nekad nebija uzskaitē un nekad nevērsās pēc materiālās palīdzības, tālab, pat ievērojami samazinot pašvaldības pabalstu klāstu, iztērēts tikpat daudz līdzekļu, cik pērn. Izmaiņas valsts likumdošanā par to, kas tiek uzskatīti par ģimenes ienākumiem, arī būtiski izmainījušas, t.i., palielinājies GMI pabalsta apmērs ģimenei, kas tiek nodrošināts no pašvaldības budžeta. Tas liecina, ka lēmums par vairāku pabalstu izmaksāšanas apturēšanu bijis pilnīgi pareizs, jo Sociālā dienesta budžets ir noteikts un nav iespēju to palielināt.

E. Trūle: “No šī budžeta apmaksājam savas pašvaldības iedzīvotājiem arī sniegtos sociālos pakalpojumus institūcijās, kuras atrodas gan Dagdā, gan arī citās pašvaldībās un kurās cilvēkiem tiek nodrošināta gan sociālā aprūpe, gan sociālā rehabilitācija atbilstoši viņu vajadzībām. Ne visiem ģimenes locekļiem ir iespējas apmaksāt aprūpējamo uzturēšanos sociālajās institūcijās, nākas pirkt pakalpojumu arī no citām pašvaldībām. Rast citu tūlītēju risinājumu, lai samazinātu šos tēriņus, ne vienmēr ir iespējams.

Domāju, ka 2. ceturksnis nebūs finansiāli vieglāks. Arī iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka izdevumi pabalstiem krasi nesamazinās. Vasarā cilvēkam varbūt vieglāk izdzīvot, vairāk darbojoties pašam, jo nāk silts laiks, kaut vai skābenes sāk augt, pēc tam arī pārējie dārzeņi, plus meža veltes, kas arī ir iztikas avots. Tikai tādā ziņā vieglāk, bet klientu loks mums nesamazināsies, jo tas jau nav atkarīgs no gadalaika, bet no ekonomiskās situācijas. Vasarā nedaudz samazinās budžeta slodze uz tā rēķina, ka skolā brīvlaiks un nav jāmaksā brīvpusdienas, bet augustā tā atkal pieaug, jo daudzus iepriekšējos ga-dus palīdzējām trūcīgajām ģimenēm sagatavot bērnus skolai, izsniedzot taloniņus skolas piederumu iegādei.

Šogad augustā jau būs novads, grūti pateikt, kāda būs jaunievēlētās domes nostāja sociālajos jautājumos. Domāju, ka šis ir viens no tiem pabalsta veidiem, kas bija un ir ļoti nepieciešams, lai katrs bērns varētu doties uz skolu, un vajadzētu to nodrošināt arī turpmāk. Esam centušies paturēt visus savus bērnus redzeslokā, lai viņi 1. septembrī aizietu uz skolu. Mums ir štata vienība — sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem, kurš sadarbībā ar Dagdas bāriņtiesu seko šim jautājumam.

Faktiski sociālais budžets saplānots līdz gada beigām, arī pagasti droši vien plānojuši budžetus līdz gada beigām un diez vai uzreiz visu varēs krasi mainīt. Būs vajadzīgs laiks, lai visus jautājumus sakārtotu kopējam darbam.

Līdz šim daudz palīdzējām pensionāriem kā mērķa grupai, maksājot pabalstus malkai, medikamentiem, zobu protezēšanai un citus, pie tam ne tik krasi izvērtējot viņu ienākumus. Bija iespēja — maksājām. Bet tagad tādas iespējas nav, tikko iekļaujamies plānotajās izmaksās, palīdzot pašvaldības trūcīgajiem iedzīvotājiem.”

Sociālā dienesta vadītāja uzsver pilsētas sabiedrisko organizāciju ieguldījumu kopīgajā darbā, kad pabalstu loks sašaurināts. Skaidrs, ka cilvēki ātri pierod pie visa labā un priecājas par to, bet ļoti sāpīgi uzņem katru negatīvu pārmaiņu, nereti viņiem ir grūti izprast situāciju. Pašvaldība nevar atteikties palīdzēt ģimenēm, kurām pavisam nav iztikas līdzekļu šajā krīzes laikā, arī ģimenēm ar ļoti ze-miem ienākumiem, vēl jo vairāk tad, ja tajās ir bērni, tikai tādēļ, lai saglabātu labās iestrādnes attiecībā uz citām iedzīvotāju kategorijām, kurām ir līdzekļi vismaz minimālo pamatvajadzību nodrošināšanai. Tieši sabiedriskās organizācijas ir tās, kas uztur cilvēkos možu garu, iesaista dažādās sabiedriskās dzīves aktivitātēs, lai nesēž mājās vaimanādami, bet arī paši par sevi parūpējas.

”Mēs, sociālā dienesta darbinieki, protams, cenšamies, lai neviens cilvēks grūtā brīdī nepaliktu aizmirsts, lai viņu sasniegtu nepieciešamā palīdzība,” turpina E. Trūle. “Kopējo informāciju par pabalstiem un sociālo darbu izplatām caur vietējo televīziju, palīdz arī ciešā sadarbība ar nevalstiskām organizācijām — Dagdā invalīdu brālību “NEMA”, pilsētas pensionāru biedrību, Sarkanā Krusta nodaļu, bērnu un jauniešu centru “Dagne”. Patiesi priecājos, ka tādas mums izveidojušās. Atzinīgi jānovērtē arī sadarbība ar Dagdas vidusskolu, kur strādā sociālais pedagogs un ziņo par situāciju, kas attiecas uz Sociālo dienestu. Ir laba sadarbība ar policiju, ģimenes ārstiem, NVA, VSAA un citām iestādēm. Mūsu nelielajā pašvaldībā paši iedzīvotāji arī ir visai aktīvi — ziņo gan kaimiņi, gan paziņas, dažreiz informācija ir nepamatota, bet mums tā vienalga jāpārbauda un jāpārliecinās par situāciju. Tādējādi visi kopā cenšamies nodrošināt, lai neviens lielās grūtībās nokļuvušais nepaliek bez uzmanības vai vismaz morāla atbalsta. Starp citu, arī daži Dagdas arodskolas audzēkņi ir mūsu redzeslokā, lai gan nāk no citām pašvaldībām. Mēs viņiem gan nevaram palīdzēt finansiāli, bet varam dot padomu un informāciju, ieteikt pedagogiem, kā ātrāk un veiksmīgāk risināt problēmsituācijas, pie kā vērsties. Uzskatu, ka arī ar Dagdas arodvidusskolas komandu mums ir izveidojusies pozitīva un veiksmīga sadarbība.”

Dagdas sociālajā dienestā strādā divas aprūpētājas, nodrošinot vientuļu, vecu cilvēku aprūpi mājās, pamatojoties uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Diemžēl visiem gribētājiem palīdzēt nav iespējams, tālab pakalpojums paredzēts tiem, kuri ir vientuļi, proti, kuriem nav ģimenes vai citu Civillikumā paredzētu apgādnieku. Aprūpējamo loks mai-nās, bet uz vienu aprūpētāju vidēji ir 7-8 aprūpējamie. Ir arī tādi, ar kuriem slēdz līgumus uz īslaicīgo aprūpi, piemēram, pēc operācijas. Aprūpētājām darba netrūkst, minētie 7-8 cilvēki vienai aprūpētājai ir liela slodze, katru klientu vajag apmeklēt divas vai trīs reizes nedēļā saskaņā ar noslēgto līgumu. Turklāt šajā darbā ļoti svarīga ir arī psiholoģiskā saderība. Pamatā aprūpējamajiem grūtības rada lielāku attālumu pārvarēšana un smagumu nešana. Diemžēl tiem cilvēkiem, kuri ir guloši vai mazkustīgi, kuriem palīdzība vajadzīga katru dienu, jautājumu nākas risināt, meklējot atsevišķu aprūpētāju un slēdzot atsevišķu līgumu vai piedāvājot cilvēkam sociālās aprūpes iestādi, ja viņš to vēlas. Bieži vien cilvēki izvēlas dzīvot savās mājās, kur ir tik labi un pierasta vide!

Juris ROGA