Finansējums izlietots lietderīgi

Divu dienu laikā viesis iepazinās ar Krāslavas rajona Sarkanā Krusta komitejas nodaļu darbību Robežniekos, Dagdā un Andrupenē, apmeklēja “Savstarpējās palīdzības centru” Krāslavā, iepazinās ar tā darbu, viesojās Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrā “Mūsmājas”, kā arī piedalījās preses konferencē kopā ar Krāslavas rajona padomes sociālā darba koordinētāju Olgu Muštavinsku, kura sabiedriskā kārtā veic Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas priekšsēdētājas pienākumus, Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas izpilddirektori Sandru Molotoku un tā valdes locekli Mariju Mickeviču, kura vienlaikus pildīja tulka pienākumus.

Preses konferences ievadā īsu ekskursu vēsturē veica Olga Muštavinska, kura pastāstīja, ka 2000. gadā bijām gandrīz vienīgais rajons valstī, kurā Sarkanā Krusta darbība bija apsīkusi. Lai situāciju labotu, sanāca kopā neliela entuziastu grupiņa un 2001.gada janvārī tika atjaunota Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas darbība.

Uzsākt darbu nācās praktiski tukšā vietā. Nebija nekā. Pirmie atbalstītāji bija rajona iedzīvotāji, vienu brīdi jaundibinātājai organizācijai bija turpat 3000 bied-ru un viņu biedra nauda bija vienīgie līdzekļi komitejas rīcībā. Tika realizēti pirmie projekti, lai izvietotu “Savstarpējās palīdzības centru”, nopirkts trīsistabu dzīvoklis.

Lielākais panākums starptautiskās sadarbības jomā sais-tāms ar LSK Krāslavas komitejas un Norvēģijas SK Nord-Trondelag sadarbības plānu 2006.-2009. gadam, kas paredz vairākus sadarbības veidus: pieredzes apmaiņu; humāno palīdzību rajona iedzīvotājiem un sociālās aprūpes centriem; finansiālo atbalstu sadarbības programmu realizēšanai. Sadarbības programmu skaitā ir LSK Krāslavas komitejas “Savstarpējās palīdzības centra” kapacitātes palielināšana — nodrošinājums ar transportu, interneta pieslēgums, veselības istabas un mājas aprūpes biroja nodrošināšana ar aprīkojumu un higiēnas precēm, humānās palīdzības uzglabāšanas un sadales centra iekārtošana. Paredzēta arī palīdzība atsevišķām iedzīvotāju grupām: bērniem, veciem, vientuļiem un slimiem cilvēkiem, invalīdiem, bezpajumtniekiem, kā arī pirmās palīdzības sniegšanas apmācības skolēniem, atbalsts SK nodaļām un jauniešu izglītošana par HIV un AIDS, narkomānijas profilakse.

“Pateicoties sadarbības projektam ar Norvēģijas SK Nord-Trondelag organizāciju, izdarījām daudz,” uzsver Olga Muštavinska. “Projekts paredzēts trim gadiem. Norvēģu iedalītais finansējums par iepriekšējiem gadiem — 24000 latu. Lai gan nau- da mums ir ļoti vajadzīga, par galveno ieguvumu es tomēr uzskatu to, ka mēs mācījāmies, kā humānisma idejas jāīsteno dzīvē, kā tas notiek Norvēģijā. Ziemeļvalsts volontieri brauc pie mums, tiekas ar cilvēkiem. Esam kopā apmeklējuši daudzas krīzes situācijā nonākušas ģimenes, skolas, slimnīcas, veco ļaužu pansionātus un bērnu aprūpes centrus. Par nožēlošanu jāsecina, ka mūsu valsts ierēdņi šādu pieeju praktizē reti. Organizētas pirmās palīdzības sniegšanas apmācības gan uz vietas Krāslavā, gan Norvēģijā, ļoti daudz saņēmām humānās palīdzības un dāvinājumu. Tas viss kopā satuvinājis mūsu organizācijas. Projekta realizācijas gaitā tika iesaistīti ap 3000 mūsu iedzīvotāju, kuri tikās ar Norvēģiem, iepazinās ar Sarkanā Krusta darbu.

Galvenais, ko mēs sapratām, ka visiem nevaram palīdzēt, ka koncentrēsimies uz bērnu un vecu cilvēku problēmu risināšanu. Izvirzījām mērķus un izsludinājām mazus projektiņus, kas realizēti Robežniekos, Andrupenē, Dagdā un Krāslavā. No visiem spilgtākās atmiņas ir par bērnu nometni, kas notika pērn un kurā piedalījās 30 mūsu rajona bērnu un liels skaits volontieru no Norvēģijas.”

Vārds viesim

Norvēģijas SK īsteno sadarbības projektus kopš 1992. gada, bet tikai 1999. gadā pirmoreiz notika šādu projektu izvērtēšana. No tā laika līdz šai dienai nekas netika izvērtēts. Jebkurai organizācijai, kura realizē projektus, vajag apsēsties un padomāt, kas bijis labs un kas nav izdevies. Tāpēc tika aicināts neatkarīgs eksperts no Zviedrijas, lai izvērtētu šo projektu. Norvēģijā ir 90 rajoni, un katram no tiem ir savi sadarbības partneri daudzās pasaules valstīs, tostarp Krievijā, Bosnijā, Kenijā. Trīs sadarbības projektus realizē Latvijā: Cēsīs, Dobelē un Krāslavā.

Gunnars Stroms strādājis SSK vairāk nekā 10 gadus, bet nekad nebija saistīts ar Norvēģijas Sarkano Krustu, viņš ir jau trešais Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvis, kurš apmeklē Krāslavu. Ievadrunā viesis norādīja, ka sadarbības projekta galvenā ideja bija dalīties pieredzē. Norvēģijas SK Nord-Trondelag komitejas instruktori dalījās pieredzē šeit, Krāslavā. Norvēģu Sarkanā Krusta problēma ir iesaistīt arvien jaunus cilvēkus, kas darbotos organizācijas aktivitātēs.

Jautājumi un atbildes

— Kādas vietas jūs apmeklējāt mūsu rajonā?

— Biju Robežniekos, Dagdā, And-rupenē un tajās vietās, kur ieguldīta projekta nauda, tikos ar vietējiem iedzīvotājiem, gūti labi iespaidi.

— Vai visa nauda ieguldīta lietderīgi, aizrādījumu nav?

— Neapšaubāmi lietderīgi, izvērtējot, ko vispār var izdarīt ar tik mazu naudu. Diemžēl pasaulē valda nedaudz birokrātija. Atgriezos no Sankt-Pēterburgas, kur man nācās sastapt daudzus entuziastus, kas strādā SK kustībā. Ir lietas, kas būtu jādara tūlīt un ātri, bet birokrātija visu piebremzē. Pie jums viss notiek salīdzinoši ātri.

— Vai krīze pasaulē ietekmēs Norvēģijas Sarkanā Krusta darbību? Kādi tā plāni attiecībā uz Latviju?

— Diemžēl finansiālā krīze skārusi visas valstis. Bez šaubām, Latvija cietusi daudz vairāk nekā Norvēģija. Protams, jums šeit ir grūtāk nekā līdz šim, bet par to noteikti zina jūsu sadarbības partneris. Jebkurā gadījumā arī Norvēģijas Sarkanajam Krustam naudas kļuvis mazāk, bet viņi sacīja, ka nav īstais laiks, lai apturētu sadarbību, viņi šo projektu turpinās, par to esmu pārliecināts.

Izvērtējums nav tādēļ, lai pateiktu stop, bet vienkārši tādēļ, lai Norvēģijas SK gūtu pārliecību, ka aktivitātes notiek un paredzētais tiek darīts. Ir ļoti liels risks iedot naudu un neredzēt, kas notiek. Tāpēc šis izvērtējums nepieciešams. Sadarbība noteikti trupināsies, jo arī Norvēģijas SK mācās no citiem, tostarp no krāslaviešu projekta.

— Krāslavas Sarkanā Krusta pārskatā par projekta līdzekļu izlietojumu HIV un AIDS profilakses pasākumiem atvēlēts visai maz naudas. Cik nopietna ir HIV un AIDS problēma pasaulē?

— Manuprāt, tā ir ļoti nopietna, jāmāca un jāstāsta, lai sērgu apturētu. Mums arī jāmāk sadzīvot ar šiem cilvēkiem, neraugoties ar to, ka cilvēks slims un strādā tepat blakus. Bet nav tikai šīs divas problēmas, pastāv arī nar- kotiku izplatība un citas atkarības.

— Kā notiek citās valstīs, kam tur atdod prioritāti naudas izlietošanā?

— Daudz atkarīgs no tautu kultūras. Tā, kā pret HIV un AIDS problēmu cīnās Āfrikā, jūs pie sevis droši vien nedarīsiet. Tātad tieši salīdzināt ir grūti, jo pastāv kultūru atšķirības. Šim jūsu projektam, līdzīgi, kā arī Sankt-Pēter-burgas projektam, nav nemaz tik daudz naudas, lai plaši izvērstu profilaksi. Nauda ir ļoti svarīgs faktors, lai palīdzētu cilvēkiem šajā apgabalā, bet vēl svarīgāka ir sapratne, sadarbība un sadarbības veicināšanas izpratne, kā visu izdarīt labāk. Šo visu problēmu risināšana nav tikai Sarkanā Krusta uzdevums, visi esam Eiropas Savienības pilsoņi, tai vajadzētu uzņemties atbildību par katru cilvēku, kurš dzīvo viņu valstī, lai viņa ģimenei būtu labklājība. Kā tas realizējams, ir diskutējams jautājums. Neesmu politikas ieteicējs, bet varu droši sacīt kādam no Briseles: “Atbrauc un paskaties, kā cilvēki dzīvo Krāslavā un jebkurā citā vietā!” Ir jāiet pie tautas, jāredz, kas reāli uz vietas notiek.

Juris ROGA

Norvēģijas SK Nord-Trandelag finansējuma izlietojums:

2008. gadā saņemts Ls 10145; izlietots - Ls 9968; atlikums uz 2009. gada sākumu - Ls 177.

Izlietots:

- pirmās palīdzības instruktoru apmācībai — Ls 430; - rajona skolu skolēnu pirmās palīdzības sacensībām, HTV/AIDS profilakses pasākumiem — Ls 494; - maznodrošināto ģimeņu bērnu vasaras nometnei “Esi aktīvs! Piedalies!” — Ls 3476 (ieskaitot ceļa izdevumus Norvēģijas delegācijas braucienam uz Krāslavu); - LSK 90. gadadienai veltītu pasākumu organizēšanai (pusdienas, ziedi un dāvanas brīvprātīgajiem un atbalstītajiem) - Ls 785; - humānās palīdzības piegāde un uzglabāšana (transports, noliktavas un telpu noma) Ls 954; - vienreizējiem pabalstiem krīzes situācijās nonākušiem cilvēkiem (pārtikas produktu, medikamentu iegādei) — Ls 170; - Dagdas veco ļaužu pansionāta “Ābeļdārzs” relaksācijas istabas un Dagdas topošā novada SK nodaļas darba telpu remontam, mēbeļu un aprīkojuma iegādei — Ls 1659; - projektam “Tuberkulozes slimnieku integrācija sabiedrībā”. Psihologa konsultācijas un pārtikas produkti maznodrošinātajiem — Ls 181; - žēlsirdības māsas atalgojumam (ar 2009. gada janvāri izmaksas pārtrauktas) — Ls 819.