Iecerētais dzīvē tiek realizēts lēni

Indras pašvaldības tāme pasākumiem savas infrastruktūras attīstībai paredz četras pozīcijas. Pilnībā pabeigts ir tikai Indras pagasta padomes ēkas iekštelpu kosmētiskais remonts Pasta ielā 2, kam bija ieplānoti aptuveni Ls 19000, ieskaitot logu un durvju nomaiņu.

Turpinās pagasta kultūras nama un mākslas un mūzikas skolas ēkas remonts: jauni logi jau ielikti, ir izsludināta cenu aptauja par kosmētisko remontu ēkai, neliels remonts būs arī pagasta mūzikas un mākslas skolas telpās, kas atrodas kultūras nama otrajā stāvā. Remontdarbiem plānoto finansējuma apjomu pašvaldības vadība neizpauž, norādot, ka to varēs uzzināt pēc cenu aptaujas.

Līdzīga situācija ir vidusskolas lielajā ēkā, kur logu un durvju nomaiņas darbi tuvojas nobeigumam un ir uzsludināta cenu aptauja kosmētiskajam remontam. Par vidusskolas nākotni pagasta pašvaldībā īstas skaidrības nav, jo lielas korekcijas ieviesīs jaunais finansēšanas modelis — nauda seko skolēnam uz novadu. Indrieši gan cer, ka bērni, kuri šobrīd mācās vidusskolas klasēs, vidējo izglītību tomēr varēs iegūt savā tagadējā skolā.

Par tālāku nākotni runājot, rajonā veiktās modelēšanas rezultāti parādīja, ka nepieciešams nedaudz vairāk par desmit skolēnu klasē, lai Indras izglītības iestāde turpmāk saņemtu pilnu finansējumu. Pagasta vadība uzskata, rudens notikumus īstenībā izlems Izglītības un zinātnes ministrija, lai gan tur saka — faktiskie lēmēji ir pašvaldības. Katrā ziņā vietējie uzskata, ka Indras vidusskolas ēka funkcionēs, tālab finansiālie ieguldījumi tās remontā attaisnosies. Skola arī gatavojas tam, ka būs apvienotās klases.

Vēl paliek nauda ciemata ūdensapgādes un kanalizācijas problēmu risināšanai, precīzāk — tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskā projekta izstrādei Indras pašvaldības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu renovācijai Indras ciemā un Vaivodu ciemā. Darbiem naudas nav, tālab šī jautājuma tālāka risināšana jau būs novada kompetencē. Varbūt kādā 2010. gadā atkal varēs pieteikties Eiropas fondu projektiem, kas paredzēti ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000. Varbūt būs citi risinājumi. Nepieciešamo darbu sarakstā ir ūdensvada posmu atjaunošana, lai nodrošinātu iespēju izmantot centralizēto ūdens apgādi tiem ciemata iedzīvotājiem, kuriem šodien tā nav pieejama, nepieciešams risināt arī centralizētās kanalizācijas sistēmas sakārtošanu, jo vienai daļai māju kanalizācija satek akās, kuras regulāri jāizsūknē. Tas, protams, ir risinājums, bet ne labākais.

Pagasta pašvaldības priekšsēdētāja O. Jokste nepiekrīt apgalvojumiem, ka starp rajona pašvaldībām Indrā ir viena no sliktākajām situācijām ūdensapgādes jautājumā. Viņa uzsver, ka līdz šim pašvaldība par sava budžeta naudu jau daudz izdarījusi (ierīkotas jaunas atdzelžošanas iekārtas, veikta hidroforu uzstādīšana un uzbērumu izveide), bet arī nenoliedz, ka daudz vēl jāpaveic.

Juris ROGA