Nav nekā svēta?

Pagājušopirmdien ar fotoaparātu es devos uz Daugavas kreiso krastu, lai iemūžinātu aprīļa kadrus. Pirmais šoks mani pārņēma, ieraugot no pneimatiskās šautenes sašauto tūrisma informācijas stendu labiekārtotajā krastā, kuru mēs dēvējam par prezidenta krastu. Labie cilvēki no AS “Latvijas Valsts Meži” uzdāvināja pilsētniekiem un tūristiem lielisku atpūtas vietu, turpretim ļaunie turpina postīt cilvēku rokām radīto skaistumu. Jauniešu rokraksts neizraisa šaubas.

Otrais iegansts, kas rada sašutumu, ir vandālisms pret akmens skulptūru Daugavas krastā Priedainē. Ļoti gribētos uzzināt šo jauno “gleznotāju” vārdus, kuri ņirgājušies par Krāslavas simbolu. Otrdien redakcijai piezvanīja no Tūrisma informācijas centra: izdemolēts lielais reklāmstends pie pašas baznīcas. Agrāk analoģisks vandālisma akts noticis pilsētas skatu laukumā, un šādas “palaidņošanās” cena ir vairāki simti latu.

Publicējot šādas fotoapsūdzības, redakcija īpaši necer uz jaunekļu apskaidrību, kuri pa savam saprot demokrātiju. Savus nekrietnos darbus dēliņi un meitiņas dara slepeni, kas arī apgrūtina tiesībsargājošo orgānu darbu. Šī publikācija ir mēģinājums pievērst vecāku uzmanību, jo no palaidnībām līdz noziegumam ir tikai viens solis. Un ne jau nelabojami huligāni rīko Krāslavā tādus stiķus un grautiņus.

Aleksejs GONČAROVS