VUGD atgādina: Kūlas ugunsgrēks arī ir ugunsgrēks!

Tikai izbraukumiem uz kūlas ugunsgrēkiem VUGD ir iztērējis degvielu vairāk nekā 5 000 Ls vērtībā. Nereti, mēģinot piekļūt pie neapsaimniekotajām zemēm, tiek lauzta arī dārgā ugunsdzēsības tehnika.

Diemžēl vēl aizvien daudzi uzskata, ka, dedzinot sauso zāli, lauks izskatīsies sakoptāks un nekas jau slikts nenotiks. Taču līdz ar kūlu nodeg arī mājas, saimniecības ēkas, dārza mājas. Tā, piemēram, šā gada 16.aprīlī plkst. 0.20 Bauskas daļas dispečere saņēma informāciju, ka 18 km no Bauskas Mežotnes pagasta, zemnieku saimniecībā “Apses” deg šķūnis.

Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka koka šķūnis deg aptuveni 300m2 platībā, un tajā atrodas lauksaimniecības tehnika — traktors, miglotājs u.c. Tuvākā ūdens ņemšanas vieta atradās aptuveni 300 metru attālumā no ugunsgrēka vietas. Ugunsgrēka dzēšanai ūdens tika padots ar pievešanu. Ugunsgrēks lokalizēts plkst. 0.51. Pēc īpašnieka teiktā, iepriekšējā dienas vakarā viņš bija atbraucis un redzējis, ka deg sausā zāle un no tās aizdegās šķūņa mala, ar saviem spēkiem bija to apdzēsis. Apkārt šķūnim bija izdegusi sausā zāle aptuveni 1 ha platībā. Visdrīzāk kāda nenodzēsta oglīte bija palikusi, gruzdējusi un naktī jau uzliesmojusi ar jaunu sparu.

Šogad ugunsgrēkos, kuru iemesls bija kūlas dedzināšana, nodegušās ēkas:

4.04. — Daugavpils raj. lauku ciemā Kliņģerīši — saimn. ēka;
5.04. — Daugavpils rajona sādžā Kaijas — saimniecības ēka;
5.04. — Daugavpils rajona māja Cibuliški — dzīvojamā māja un saimniecības ēka;
6.04. — Tukumā, Kuldīgas ielā — saimniecības ēka;
8.04. — Aizkraukles rajona “Skaldas” — saimniecības ēka;
8.04. — Aizkraukles raj. Sunākstes pag. — neapdzīvota māja;
8.04. — Daugavpils raj. Pipari — dzīvojamā māja un saimn. ēka;
8.04. — Daugavpils rajona ciemā Plauži — saimniecības ēka;
8.04. — Preiļu rajona dārziņu kooperatīvs — dārza māja;
11.04. — Krāslavas rajona Kevreļevā — divas saimniecības ēkas;
12.04. — Preiļu rajona Bērza Rubeņos — neapsaimniekota ēka;
13.04. — Talsu rajona dārzkopības biedrībā “Kurzemes ābeles” — dārza māja;
14.04. — Tukuma raj. Tumes pag. Gaiļi — saimniecības ēka;
16.04. — Bauskas raj. Mežotnes pag. “Apses” — saimn. ēka;
16.04. — Daugavpils rajona Vecsalienas pagastā — divas neapsaimniekotas ēkas;
17.04. — Jēkabpils raj. Kūku pag. Kūku Pasile — saimn. ēka;
17.04. — Jelgavas rajona Ozolnieku novada m.Marvenes — saimniecības ēka;
17.04. — Rēzeknes raj. Sakstagala pag. — četras neapsaimn. ēkas;
19.04. — Krāslavas rajona Ūdrīšu pagasta Saksoni — saimniecības ēka;
19.04. — Tukums, Rožu iela — dārza māja.

Šogad visvairāk izbraukumu uz kūlas ugunsgrēkiem bija VUGD Daugavpils brigādes ugunsdzēsējiem, kuri dzēsa 107 kūlas ugunsgrēkus, Liepājas — 65, Rīgas rajona — 56, Jelgavas — 48, Dobeles — 46. Izsaukumu uz kūlas ugunsgrēkiem daudz bija arī Rīgā un Rīgas reģionā. Tā, piemēram, Kurzemes rajona brigāde sauso zāli dzēsa 55 reizes. Ātrās reaģēšanas brigāde — 43 reizes, Vidzemes priekšpilsētas brigāde — 26 reizes, Zemgales priekšpilsētas brigāde — 26 reizes.

Salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības. Lai arī kūlas ugunsgrēku pilsētās ir mazāk, to bīstamībā ir daudz augstāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija. Savukārt laukos izdegušās kūlas platība viena ugunsgrēka laikā reizēm mērojama pat vairākos desmitos hektāru. Piemēram, 19. aprīlī Bauskas rajona Vecumnieku pagastā liesmas pletās 15 ha platībā, 18. aprīlī — Jelgavas rajona Valgundes pagastā — 20 ha, Daugavpils rajona Naujenes pagastā — 30 ha. Viens no plašākajiem ugunsgrēkiem reģistrēts Lieldienās, kad Dobeles rajonā kūla dega 90 ha platībā.

Gandrīz ik dienas iedzīvotāji lūdz palīdzēt glābējiem nelaimē nonākušiem dzīvnieciņiem — kaķis nevar tikt lejā no koka, putniņš iesprūdis notekcaurulē vai gadījusies kāda līdzīga liksta. Savu iespēju robežās glābēji cenšas palīdzēt nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem. Diemžēl reizēm arī nākas atteikt palīdzību, jo jāekonomē degviela, visas automašīnas ir devušās dzēst kūlas ugunsgrēkus... Tiem, kuri mīl dzīvniekus, aicinām padomāt, cik ligzdojošu putnu, zaķēnu, ežu un citu dzīv- nieku sadeg šajos liesmojošajos kūlas laukos. Tādēļ nededzināsim paši un neļausim to darīt citiem!

Taču tiem, kurus no kūlas dedzināšanas var atturēt tikai sods, VUGD atgādina, ka saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu piespriež naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem. Turklāt par kūlas dedzināšanu — piemēro naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. Tāpat var tikt lemts jautājums par izdevumu atmaksu VUGD, kas radušies, dzēšot šo kūlas ugunsgrēku.

Inga VETERE, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece