Kas pilsētā ir saimnieks?

Mūsu mājas iedzīvotāji pirms dzīvokļu privatizācijas bija informēti par to, ka māja un tai blakus esošā teritorija tiks pienācīgi sakārtota. Tas netika izdarīts, tāpēc tagad ir samilzušas daudzas problēmas, kas minētas sīkāk pielikumā, ko parakstījuši iedzīvotāji no privatizētajiem un neprivatizētajiem dzīvokļiem. Jaunus līgumus noslēdzot, nez kāpēc dažu dzīvokļu platība ir palielinājusies.

Mums tika solīts, ka privatizācijas laikā visas problēmas un trūkumi tiks atrisināti. Izrādījās, ka mēs velti esam tam noticējuši, jo vēlāk uz mūsu lūgumiem gan namu pārvalde, gan vēlāk arī “Krāslavas Ūdens” atbild: “Tās tagad ir jūsu problēmas”. Pat pastkastītes mūsu mājā netika nomainītas, kaut gan citās mājās pilsētā tas tika izdarīts. Gandrīz 20 gadus gaidām, kad arī mūsu mājai tiks pievērsta atbilstoša uzmanība.

Mūsu mājai ir īpašs “ģeogrāfiskais” stāvoklis, jo atrodas ielejā, tālu no ceļa. Kādreiz tas priecēja, jo bija pati tīrākā un sakoptākā māja, par ko bijām pateicīgi arī mājas vecākajai E. Malejevas kundzei. Kādreiz uz mūsu lūgumiem bez kavēšanās reaģēja pilsētas dome un pat bija apbalvojums par apzaļumošanu.

Pēdējos gados mūsu pagrabs ilgstoši ir pilsētas kanalizācijas ūdeņu savāktuve, tāpēc mūsu mājas iedzīvotāji, gan pieaugušie, gan bērni, elpo smirdīgu gaisu, kas veicina saslimšanu.

Aiz mūsu mājas ir celiņš, pa kuru cilvēki iet uz garāžām Pļavu ie1ā. Celiņš ir tik tālu nolietojies, ka no tā spraucas armatūras stieņi. Brīnums, ka līdz šim laikam vēl nav noticis neviens nelaimes gadījums.

Ziemā ir bīstami pat aiziet uz pilsētu, jo ietve un brauktuve atrodas starp uzņēmuma “Krāslava D” un bijušās viesnīcas “Krāslava” teritorijām. Ziemas laikā tas netiek kaisīts. Nevienam negribas uzņemties atbildību, un šis nelielais ceļa posms pārvērties par slidotavu ar smago un vieglo mašīnu izdangātām bedrēm. Minētā teritorija izskatās drausmīgi. Varbūt daļa ielas tomēr pieder pilsētai?

Mums neviens nevar skaidri un gaiši pateikt, kam pieder mūsu mājai blakus esošā teritorija. Rok, kas grib un kur grib. Bet aizbērt izdangāto bedri aiz mājas vai arī sakārtot bērnu laukumu — apkaimes namu mīļāko bērnu rotaļāšanās vietu, neviens netaisās.

Problēmas, kas sīki aprakstītas pielikumā ar parakstiem, netiek risinātas. Cilvēki ir nonākuši izmisumā, vairs nevienam netic, kaut gan mēs visi esam aktīvi vēlētāji, Latvijas pilsoņi. Daudzi vispār izsakās, ka nav jēgas iet uz vēlēšanām un kādus tur ievēlēt, kaut arī ielūgumus jau esam saņēmuši.

Ceram, ka tomēr līdz vēlēšanām mums un arī citiem iedzīvotājiem tiks sniegta nepieciešamā palīdzība. Un vē1 mēs ceram, ka pilsētā tomēr ir saimnieks, kurš vismaz reizi gadā “pārlūko savus īpašumus”.

Pagaidām vē1 joprojām jūs cienošie Raiņa ielas 15. nama iedzīvotāji

P. Slesars, O. Stavro, S. Virza, V. Grundāns, A. Gončarovs un citi (pavisam 56 paraksti) Krāslavā, 2009. gada 6. aprīlī