Pēdējo gadu klimatiskie laika apstākļi augiem piedāvā arvien jaunus pārbaudījumus — gan sausumu un karstumu, gan mitru un vēsu laiku, gan kaitēkļu uzbrukumus, gan vairāku slimību ierosinātāju attīstību un izplatību.
Lielāko daļu slimību ierosinātāju var veiksmīgi ierobežot ar sēklu kodināšanu. Sēklu kodināšana jāveic kvalitatīvi — kodnei vienmērīgi jānoklāj sēklas materiāla virsma, precīzi jāievēro rekomendētās kodnes devas arī pareizas ūdens un kodnes attiecības. Lai iegūtu labu kodināšanas kvalitāti, kodnei jānonāk pēc iespējas dziļāk sēklas apvalkā, tāpēc kodināšana jāveic divas, trīs dienas pirms sējas, bet vislabāk septiņas dienas. Kodne vienu mēnesi nosargā dīgstus no slimībām, veicina vienmērīgu sēklu sadīgšanu, nodrošina labu dīdzību, spēcīgu augu veidošanos un nodrošina ražas kvalitāti. Vasarāju graudaugu sēklas pirms sējas jākodina, ir nopietni jāizvērtē kādu kodni iegādāties, jo pagājušajā gadā slimību izplatības spektrs bija plašs un novākšanas periodā atsevišķos vietās bija nelabvēlīgi laika apstākļi. Aizvadītajā vasarā miežu sējumi cieta no tīklpankumainības un citām lapu slimībām, dažviet bija novērota melnplaukas, rūsas un miltrasas infekcija. Daudzos vasaras kviešu un vasaras miežu sējumos augus inficēja sakņu puves, kuru infekcija saglabājas augsnē. Kodinot sēklu, miežu sējumos var ierobežot putošo melnplauku, sakņu puves, arī lapu plankumainības. Kodinot vasaras kviešu sēklas, sējumi tiks pasargāti no inficēšanās ar cieto melnplauku, vārpu plankumainībām un daļēji no sakņu puvēm.
Veiksmīgi pārziemojuši kartupeļu bumbuļi pagrabos un tikpat veiksmīgi pārziemoja kaitīgo organismu ierosinātāji, tie ir saglabājušies uz inficētajiem bumbuļiem un augsnē, gaida labvēlīgus laika apstākļus attīstībai un izplatībai. Kartupeļu stādāmo materiālu vēlams kodināt, jo, kodinot kartupeļu bumbuļus, var mazināt melnā kraupja jeb rizoktoniozes izplatību, dīgstu puvi, bet, pievienojot insekticīdu, var ievērojami ierobežot sprakšķu kāpuru jeb drātstārpu, maijvaboļu un pūcīšu kāpuru darbību. Piemājas saimniecībās vai tur, kur audzē mazas platības kartupeļu, īstais laiks iedzīvināt kartupeļu bumbuļus. Iedzīvinātie bumbuļi ātrāk sadīgst, tos var stādīt agrāk un ir mazāk uzņēmīgi pret slimībām.
Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietās var iegādāties katram kultūraugam to slimību spektram atbilstošu Latvijas Republikas 2009. gada reģistrā iekļauto kodni.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)
.jpg)
.jpg)
