Pavasarī savlaicīgi veiktie vai nepaveiktie darbi ļoti būtiski ietekmēs gaidāmo ražu. Savlaicīgi jāpamana un jātiek galā ar slimībām un kaitēkļiem, arī jānodrošina augļu koki ar nepieciešamajām barības vielām un labiem augšanas apstākļiem.
Augļu kokiem un ogulājiem ziemošanai apstākļi bija labvēlīgi — kaitīgajiem organismiem arī. Latgales reģionā sūcējkaitēkļu olas pārziemoja 96-100%, iestājoties siltam laikam, olas sāk šķilties un kāpuri dodas uzbrukumā augiem.
Iestājoties siltākam laikam, pie +6...+10 grādiem, no zemsedzes izies ābeļu ziedu smecernieki, kuri uzmeklēs ābeļu vainagā ziedpumpurus un tajos dēs olas. Ābeļu ziedu smecerniekus jāierobežo pirms olu dēšanas vai olu dēšanas sākumā. Ābelēm kaitīgi ir ābeļu ziedu smecernieka kāpuri, tie izēd zieda iekšieni, ziedi neizplaukst un nobrūnē. Dārzos, kur ābeles ziedēs bagātīgi, ziedu smecernieks nav jāierobežo, jo tas noderēs kā augļu retinātājs, protams, katrs dārzs jāizvērtē atsevišķi.
Pirms pumpuru plaukšanas dārzos jāizgriež kaitēkļu, slimību, mehāniski bojātie un liekie zari. Pieturoties siltam laikam, aprīļa beigās zaļā konusa vai “peļausu” stadijā augļu kokiem sāks kaitēt lapu blusiņas, laputis, tīklērces, lapu un pumpuru tinēji. Sūcējkaitēkļi aktīvi sūc šūnsulu, kavējot pumpuru attīstību. Kad kāpuri atstāj ziemošanas vietas, pret šiem un citiem pumpuru bojātājiem ir jāizsmidzina insekticīds.
Ja augļu koku stumbru bojājuši grauzēji, koki jāpasargā no iežūšanas, brūces jāaizsmērē ar potziedi vai kādu citu līdzekli.
Marta beigās neaizsargātie augļu koku stumbri daudzviet cieta no saules un sala, jo krasās temperatūru svārstības veicināja mizas plaisāšanu.
Mēneša beigās lietainā laikā var sākt lidot ābeļu kraupja sporas. Pret ziemojošiem slimību ierosinātājiem — augļu koku vēzi, augļu koku iedegām, arī augļu puvju ierosinātājiem — pirms pumpuru plaukšanas vēlams bagātīgs smidzinājums ar kādu no varu saturošiem fungicīdiem.
Atsevišķos ķiršu dārzos kaitēs ķiršu pumpuru tīklkode. Stipras invāzijas gadījumos ķirši nesaplaukst, jo pumpuri ir izgrauzti, pilni ar kāpuru ekskrementiem un savīti zīdainiem pavedieniem — satīkloti. Ierobežošana jāveic ķiršu pumpuru briešanas periodā ar kādu no Latvijas reģistrā iekļautajiem insekticīdiem, kas domāti ķiršiem.
Upeņu un ērkšķogu stādījumos jāizgriež Amerikas miltrasas bojātie dzinumu gali, bet krūmi jānosmidzina ar varu saturošu fungicīdu. Upeņu pumpuru ērces bojātajos krūmos jāizgriež zari ar paresninātiem, apaļiem pumpuriem un jāsadedzina. Pret pumpuru ērcēm var lietot sērkaļķa novārījumu, tas ierobežos arī īstās miltrasas attīstību. Apstrādi jāveic pašā pumpuru plaukšanas sākumā. Mēneša beigās jāņogu un upeņu stādījumiem atsevišķās vietās kaitēs jāņogu pumpuru kode, invadētie zari jāizgriež un jāiznīcina. Insekticīds jāizsmidzina īsi pirms pumpuru plaukšanas, kad kāpuri atstāj ziemošanas vietas.
Vīnogulājiem jāpārbauda ziemas piesegums, mēneša beigās tas jānoņem. Pirms pumpuru plaukšanas vīnogulāji jānosmidzina ar atbilstošu fungicīdu.
Avenēs pangodiņu bojātie, iedegu, aveņu mizas plaisāšanas inficētie dzinumi līdz zemei jānogriež un jāsadedzina. Agri pavasarī pirms pumpuru plaukšanas jāveic smidzinājums ar atbilstošu fungicīdu. Pumpuru plaukšanas sākumā atsevišķās vietās avenāju pumpurus var bojāt pumpuru kode.
Zemeņu stādījumos jānovāc vecās, slimību, kaitēkļu bojātās lapas un jāiznīcina. Sāks dīgt pirmās nezāles, un viens no pirmajiem darbiem būs rindstarpu irdināšana. Ieteicams augsni irdināt saulainās, vējainās dienās, jo irdinot virspusē nonāks daļa ziedu smecernieka kūniņu, kuras vēja un saules iedarbībā aiziet bojā. Zemeņu ziedu smecernieki no ziemošanas vietām iziet, kad temperatūra sasniedz +13 grādus.
Atsākoties veģetācijas periodam, informāciju par kaitēkļu un slimību izplatību Latgales reģionā varēs iegūt internetā — VAAD mājas lapas www.vaad.gov.lv sadaļā Brīdinājumi par kaitīgo organismu parādīšanos, vai zvanot reģiona prognožu speciālistam.
.jpg)
.jpg)
