Negaidītais pavasaris, kā arī strauji kūstošais kārtainais ezera ledus pagājušajās brīvdienās lika sarosīties ziemas makšķernieku pulkiem, lai atvadītos no baltās sezonas. Mūsu kompānija izvēlējās tālo maršrutu, žēl tikai, ka Latgales jūra neattaisnoja copmaņu cerības.
Uz Rāzna ezera ledus mēs bijām jau pirms rītausmas, un, sameklējuši vietu, kur dziļums ir astoņi metri, sākām gaidīt plaužu tuvošanos, kuri te izrādīja aktivitāti pāris dienu agrāk. Veltīgi veselas desmit stundas zvalstījām smagās mormiškas. Toties rīta ausmā ieraudzījām savvaļas zosis, kas atpūtās uz ezera ledus, debesīs manījām gulbjus, bet vēl patīksminājāmies par cīruļa dziesmu. Tie, kuri izvēlējās mazākus dziļumus, pa ilgo dienu katrs noķēra divus trīs nelielus plaužus. No mūsu brigādes tā rīkojās Sergejs Spivačenko, kura aktīvā bija veselas desmit trofejas zivis.
Svētdiena bija vēl siltāka, taču aina uz Rāzna ezera ledus gandrīz nemainījās: lielu zivju cienītāju bija saradies daudz, bet plauži gadījās ļoti reti. Mūsu otrais kompanjons, Sergejs Kritenko, izmantoja smalkākus rīkus un panāca savu: vienu plaudi noķēra, otrais norāvās, bet trešo tā arī nesagaidīja. Taču viens ezers gan iepriecināja copmaņus. Ostrovnas ezerā pavasarī pamodās asari, un tos varēja noķert ne tikai ar mormišku, bet arī vizuli. Gadījās līdz 200 gramiem smagi eksemplāri, un neviens no laimīgajiem neatgriezās ar lomiem, kas bija mazāki par pieciem kilogramiem. Pagājušajā vasarā Ostrovnas ezers bija visvairāk apmeklēts, kur stabili varēja noķert baltās karūsas. Var domāt, ka ar divu zivju sugu atrašanos blakus arī izskaidrojama šīs dabiskās, ar barību bagātās ūdenstilpes aug- stā produktivitāte. Asari neļauj savairoties sīkām karūsiņām, turklāt paši strauji pieņemas svarā. Tas ir rets gadījums, kad daba neļāva savairoties sīkzivīm, no kā cieš vairākums mūsu ezeru.
Svētdien es devos uz Zirgezeru, lai iemūžinātu pēdējos kadrus uz ledus. Te es iepazinos ar tēvu un dēlu Babriem, kuri dzīvo pašā krastā. Efektīgi beigt sezonu viņiem neiznāca: zivis neizrādīja interesi par oda kāpuriem uz mormiškas. Vecākais, Pēteris, jau saritināja makšķeri, bet dēls Edgars tomēr cerēja uz veiksmi dienas otrajā pusē. Abi bija neapmierināti ar ziemas sezonu — nav ar ko īpaši palepoties. Tiesa, uz Dagdas ezera viņiem kādu reizi laimējās noķert 4,5 kilogramu smagu līdaku. Jaunais Edgars ar labu vārdu pieminēja pagājušo vasaras sezonu, kad viņš ar prieku makšķerēja karūsas uz Ostrovnas ezera. Vislielākais eksemplārs bija divi kilogrami! Babri man parādīja jaunu laipu meldrājā, no kuras drīz vien uzsāks copi atklātā ūdenī.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
