Attīsta muzeju “Andrupenes lauku sēta”

Lasītājiem atgādināsim, ka Andrupenes lauku sēta ir seno latgaliešu (20. gadsimta sākuma) ēku komplekss, kurā ietilpst māja, klēts, pirts, rija un smēde, kurš uzbūvēts Andrupenes augstākajā uzkalnā. Muzeja izveides autors ir Jānis Brils, Andrupenes pagasta padomes bijušais ilggadējais priekšsēdētājs. Muzejs savas durvis vēra 2000. gada 23. jūnijā, tā juridiskais statuss — Andrupenes pašvaldības iestāde. Muzejs akreditēts līdz 2009. gada 27. jūlijam.

Kopš 2003. gada aprīļa muzeja vadītāja ir Skaidrīte Pauliņa, kura uztur muzejā īpašo lauku atmosfēru un gaisotni. Viņa pastāstīja, ka pašvaldības izstrādātā projekta pamatā ir ideja atjaunot, saglabāt, labiekārtot latgaliešu identitāti un kultūras mantojumu reprezentējošo muzeju “Andrupenes lauku sēta” un tā teritoriju ar mērķi paplašināt muzeja darbību un veicināt kultūrvēsturisko resursu racionālu izmantošanu. Šīs idejas dēļ 2007. gada martā tika izveidota darba grupa, kura tikās vairāk kā desmit reizes, analizējot esošo situāciju un modelējot iespējamos risinājuma variantus. Darba rezultātā tika izvirzīti mērķi: renovēt trīs muzeja ēkas — dzīvojamo māju, kūti un šķūni kopā ar riju; labiekārtot muzeja teritoriju; paplašināt muzeja darbības vir-zienus, izveidojot un ap-rīkojot Večerinku istabu un Ķēķi. Darba grupa apzināja pašvaldības finansiālās iespējas un konstatēja, ka pašu spēkiem īstermiņā nav iespējams veikt nepieciešamos darbus. Tālab 2008. gada novembrī tika pieņemts pašvaldības lēmums par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu nepieciešamajiem renovācijas darbiem un projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu Lauku atbalsta dienesta administrētā ES pasākuma “Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana” projektu konkursā finansējuma piesaistei, kas arī izdevies. Tiesa, netika atbalstīts darba grupas ierosinājums kūtī izveidot un aprīkot ķēķi, vienlaikus piešķirot telpai funkcionālu nozīmi ar mērķi organizēt un piedāvāt Latgales kulinārā mantojuma ēdienu degustācijas tūristiem un citiem muzeja klientiem.

“Mēs nezaudējam cerību realizēt arī šo ieceri, meklējot un piesaistot citus finansējuma avotus,” stāsta Skaidrīte. “Pateicoties šim projektam, veiksim smēdes jumta renovāciju, lai ēka arhitektoniski iekļautos pārējo vidū. Katru gadu muzeja teritorijā notiek vērienīgi pasākumi, piemēram, Jāņos viesu skaits pārsniedz 400 apmeklētāju, no kuriem daudzi ierodas ar personīgo autotransportu, bet daudzi ar autobusiem. Pie iebraucamā ceļa ir dabīga pļava, kuru šoferi izmanto kā stāvvietu. Lietainā laikā pļava pārvēršas par dubļainu, nepievilcīgu laukumu. Tagad izveidosim stāvlaukumu piebraucamā ceļa kreisajā pusē automašīnu drošai novietošanai. Tiks izmainīta šķūņa un rijas funkcionālā darbība, izveidojot šķūnī un rijā večerinku istabu, kas būtu piemērota izstādēm, semināriem, apmācībām un citiem sarīkojumiem. Protams, istaba būs aprīkota ar visu nepieciešamo biroja tehniku, lai organizētu mūsdienīgas konferences un seminārus.

Starp riju un pārējām ēkām ir 50 metru liels attālums ugunsdrošības nodrošināšanai koka ēku ansamblī. Praktiski šajā laukumā tiek organizēti brīvdabas pasākumi, bet nelīdzenā zemes reljefa dēļ pašdarbības kolektīviem rodas grūtības kvalitatīvi sniegt priekšnesumus. Darba grupa konstatēja, ka tur nepieciešams pārvietojams, saliekams koka “Izrādīšanās laukums”. Tiks izgatavotas skaistas, lielas norādes muzejam, izkārtnes ar detalizētu objekta aprakstu būs arī katrai muzeja kompleksā ietilpstošai ēkai. Starp citu, tās izgatavos mūsu vietējais amatnieks — kokgriezējs. Paredzēta kanalizācijas un ūdensvada rekonstrukcija, divu mūsdienīgi aprīkotu tualešu izveide muzeja teritorijā un žogs teritorijas ierobežošanai.

Lai šos darbus veiktu, pašvaldībai sākotnēji būs jāņem kredīts. Lielākie darbi sāksies vasarā, varbūt jau maijā. Tagad primārais ir darbs ar dokumentāciju iepirkumu izsludināšanai un konkursu rīkošanai, jo noteikti pieteiksies daudz firmu, bet, tā kā muzejs ir specifisks objekts, pamatīgi jāpārdomā un jāizstrādā prasības, lai panāktu mums vēlamo darba kvalitāti. Viens iepirkums — datortehnikas iegādei ar uzstādīšanas darbiem un interneta ierīkošanai muzeja telpās — jau ir noticis.”

Muzejs godam tiek galā ar savu misiju — caur pagasta vēstures un kultūras mantojuma apzināšanu un popularizēšanu veidot iedzīvotājos lepnumu par piederību Andrupenes pagastam un uzturēt tradicionālās dzīves vērtības. Muzejs demonstrē pārmaiņas pagasta teritorijā no senatnes līdz mūsdienām, raksturo dzīves nepārtrauktību tajā un rosina iedzīvotājus, īpaši jauniešus un bērnus, savu sakņu pētīšanai. Andrupenes lauku sētā vi- sas aktivitātes — pasākumi un ekskursijas — notiek latgaliski. Lauku sētu daudzi jaunie pāri iekļauj kāzu dienas maršrutā. Muzejs piedāvā īstenot latgaļu kāzu tradīcijas, vienlaikus ļaujot izprast to būtību. Pērn tika uzņemtas piecas kāzas, organizētas 210 ekskursijas, rīkoti dažādi pasākumi, tostarp Meteņi, Pilngadības svētki, Lieldienas, Jāņi. Kopējais tūristu skaits muzejā sezonā ir 3800. Andrupenes lauku sēta praktizē arī gastronomisko tūrismu, respektīvi, piedāvā latgaliešu ēdienu degustācijas. Piedāvāti tiek tradicionālie ēdieni — asuškas, kuģe-lis, siers, tēja, zaļais sviests, biezputra, speķa pīrādziņi utt. Kulinārā mantojuma prak-tizēšana ikdienā ļāva muzejam iekļauties Eiropas Kulinārā mantojuma tīklā.

Muzejs “Andrupenes lauku sēta” tiek pozicionēts kā tūrisma galamērķis Rāznas dabas parka teritorijā. Abas iestādes uzsākušas sadarbību, kas sola jaunus un produktīvus darbības virzienus. Rāznas dabas parka speciālisti strādā pie dabas tūrisma takas renovācijas projekta, kas atrodas aiz muzeja esošajā purvā. Renovētā taka varētu būt papildus objekts, ko savā piedāvājumā varētu iekļaut arī muzejs.

Visbeidzot muzejs varētu kļūt par jaunveidojamā Dagdas novada reprezentācijas vietu, kurp vest svarīgus viesus.

Juris ROGA