Katram amatam — savs gods

Kam rokas dotas, tam jāstrādā

Konkursā bija pārstāvēti topošie apdares darbu strādnieki, automehāniķi, pavāra palīgi, galdnieki, pavāri, kopskaitā piedalījās 15 jaunieši. Nepiedalījās tikai to grupu audzēkņi, kuri ir prom no skolas kvalifikācijas praksē. Savas prasmes un zināšanas vajadzēja parādīt desmit konkursa veidos: vizītkarte un profesiju prezentācija, apdares darbi, ēdienu gatavošana, automobiļu uzbūve, metālapstrāde, kokapstrāde, folklora, dejotprasme, mājas darbs un jaunajā konkursa veidā — labākais uzņēmējs. Protams, tika izstrādāti vērtēšanas kritēriji un sastādīta nopietna žūrija, kā arī paredzētas balvas uzvarētājiem — diplomi un stipendijas paaugstināšana.

Labākais uzņēmējs

Šis viennozīmīgi bija viens no spilgtākajiem konkursa veidiem, kurā audzēkņi centās atklāt sevi un pierādīt citiem uzņēmēja talantu. Bija jātiek galā ar trim uzdevumu blokiem. Pieaugušajiem daudzi jautājumi varbūt šķitīs viegli, bet paturēsim prātā, ka jauniešiem dzīves pieredze krietni mazāka.

Piemēram, ja tu saņemsi mantojumu Ls 10000 un noguldīsi to bankā ar likmi 9% gadā, tad cik lieli būs tavi ienākumi mēnesī?
Cits uzdevums: lai organizētu savu biznesu, nepieciešami Ls 5000. Paredzēts ņemt bankas kredītu. Piedāvāti trīs varianti: kredīts uz 3 gadiem ar likmi 17% gadā (latos); kredīts uz 5 gadiem ar likmi 12% gadā (latos); kredīts uz 5 gadiem ar likmi 10% gadā (eiro), eiro kurss — Ls 0,7028. Nepietiek ar atbildi, kurš variants ir izdevīgāks, tā ir jāpamato.
Vēl viens uzdevums tīri lauksaimnieciskajā sfērā: uzņēmēji Jānis un Pēteris katrs saņēmis bankas kredītu Ls 7000. Jānis ieguldīja naudu dārzeņu audzēšanā, ieņēmumi gadā bija Ls 6500, izmaksas — Ls 4800. Pēteris šos līdzekļus ieguldīja austersēņu audzēšanā. Ieņēmumi — Ls 5500, izmaksas — Ls 3800. Kura uzņēmēja bizness bija ienesīgāks? Pamēģini, lasītāj, izdosies aprēķināt?

Precīzi aprēķini ir tikai viens no labākos uzņēmējus raksturojošiem lielumiem. Panākumos ne mazāk svarīga ir lietišķā etiķete. Cik daudzi no mums zina pareizu atbildi uz, piemēram, šādiem jautājumiem:

1. Ciemos jāierodas:
a) norādītāja laikā;
b) piecpadsmit minūtes pirms norādītā laika;
c) piecas minūtes pēc norādīta laika.
d) pasākuma beigās.
2. Saņemot vizītkarti var:
a) izlasīt, nolikt kabatā un iedot savu vizītkarti;
b) salocīt un nolikt kabatā;
c) uzrakstīt virsū papildus informāciju;
d) izmest.
4. Tiesības dāvināt dārgas dāvanas ir:
a) kolēģiem;
b) radiniekiem un tuviem cilvēkiem;
c) priekšniekiem;
d) padotajiem.

Trešajam uzdevumu blokam piemita nostalģiska au- ra. Ar aiztaisītām acīm saskaitīt naudu ir visai grūti: ja grūti ar tausti vien, var mēģināt likt monētas uz zoba, bet daudz jau tas nepalīdz. Lielāku pārsteigumu sagādāja ārzemju naudas zīmes atpazīšana, jo tikai viens audzēknis prata atpazīt Latvijas rubli jeb tā saucamos “repšikus” un paskaidrot, ka šī naudas vienība, kas savulaik aizstāja padomju rubļus, vairs nav apgrozībā.

Sacenšas aroda pratēji

Praktiskajās nodarbēs bija interesanti pavērot gan topošo pavāru palīgu rosīšanos virtuvē, gan automehāniķu pūles radīt vajadzīgo formu metālam, gan apdares darbu strādnieku izdomu, gan galdnieka palīgu izstrādājumus: Andris Bērziņš un Jurijs Markovs izgatavoja stampu. Šķietami vienkāršs uzdevums — koka brusiņai ar rokas ēveli jāapstrādā četri stūri, tad brusiņu jāiestiprina virpā un jāveic koka virpošana, beigās detaļa jāapstrādā ar smilšpapīru. Tā nav jālako, jo ir pārtikas gatavošanā izmantojams instruments. Abi pirmā kursa audzēkņi savu uzdevumu izpildīja, izgatavojot praktiski vienādas stampas, bet viņu meistars Aigars Orols atrada tās būtiskākās atšķirības, kuras noteica veiksmīgāko: “Andris vairāk uzmanības pievērsa stampas praktis-kajam pielietojumam — viņš veica noapaļojumus, mazliet novirzoties no rasējuma. Šāda stampa pie-lietojama ērtāk, bet vērtējums ir sliktāks, jo rasējums jāievēro precīzi, kā to izdarīja Jurijs.”

Topošie automehāniķi no četrgadīgās apmācību grupas — Aigars Gulbiņš, Artūrs Bartušs, Antons Pizāns un Imants Elksnis — pildīja pēdējo uzdevumu, kuram nepieciešamas atslēdznieka iemaņas. Tie, kuriem šis darbs ritēja raitāk, varēja atļauties dažas minūtes veltīt sarunai ar žurnālistu. Aigars Gulbiņš uzskata, ka vieglākais no vairākiem uzdevumiem bija izgatavot no kartona starplikas konkrēta dzinēja cilindra galvai, bet visgrūtākais — metālapstrāde, jo metālam ir jāiedod precīza forma pēc izmēriem. Tas viss, neskatoties uz to, ka Aigars ir viens no labākajiem metālapstrādes jomā, nesen bija izcīnījis pirmo vietu, izgatavojot kvalitatīvāko sakabi govs ķēdei, kas bija visai sarežģīts uzdevums. Aigars var lepoties ar šofera tiesībām, kuras nesen ieguvis. Savukārt Artūrs Bartušs par vieglāko uzdevumu uzskatīja automobiļa riteņa nomaiņu, kas bija pietuvināta reālajiem apstākļiem, bet par smagāko — metālapstrādi, jo mācās tikai 1. kursā, bet konkursā jātiek līdzi vecākiem puišiem. Taču arī viņš nav vieglu roku ņemams — kādā metālapstrādes konkursā Artūram bija trešā vieta. Puisis stāsta, ka šurp atnācis mācīties sevis dēļ, bet savu dzīvi neplāno saistīt ar automehāniķa darbu. Vienkārši, ja kādreiz būs sava automašīna, zinās, kā to uzturēt kārtībā un pats varēs saremontēt. Bet varbūt domas arī mainās, ja krīze valstī beigsies un varēs atrast darbu.
Topošie apdares darbu strādnieki — Vita Novosada, Aleksandrs Spiridonovs, Vladimirs Savinovs un Ervīns Petrovskis — četrās stundās realizēja tēmu “Lieldienu bilde no tapetēm”. Līdz ar tapešu gabaliņiem varēja izmantot arī krāsas. Liel-dienu zaķis izdevās kā nu kuram, bet, šķiet, meitenei tas izdevās visizteiksmīgākais. Vērtējuma kri-tēriju bija daudz: gan darba drošības ievērošana, gan darba vides tīrība, gan radošums, gan estētiskais noformējums, gan krāsu saskaņošana un citi. Neviens darbs nebija velts, jo šos panno var izmantot kā dekoru bērnu istabā vai arī citur.

Čakli rosījās virtuvē topošie pavāra palīgi Oksana Kuzmina, Dmitrijs Korņilovs, Karīna Juhņeviča, Edgars Rukmans un Raimonds Kātiņš. Ēdināšanas servisa speciālistiem bija jāpilda tests, kurā jāatbild uz jautājumiem par vitamīniem, produktu derīguma termiņiem un citiem jautājumiem, jāparāda ātrums un precizitāte saskaitot, jāizpilda radošais darbs — sienas dekora pagatavošana no dažādiem putraimiem, graudiem, produktu atlikumiem, liekot lietā izdomu un radošu pieeju, kā arī prezentēšanas māku, jāpagatavo divu veidu pankūkas, ekonomiski izlietojot produktus un ņemot vērā, ka tiks vērtēta arī pankūku garša, izskats, pasniegšana, sanitārijas un higiēnas pamatprincipu ievērošana. Visbeidzot bija viens praktisks un mūsdienām izteikti aktuāls uzdevums — griķu putraimu iepirkšana, kas paredzēja izvēlēties no esošā griķu putraimu klāsta izdevīgāko firmas preci un pamatot savu izvēli. Ne vienmēr zemākā cena ir izdevīgākais pirkums, jaunieši pēc reāliem veikala datiem no griķu pieciem dažādiem iepakojumiem rēķināja izdevīgāko, ne tikai ņemot vērā cenu un svaru, bet arī kalorijas un olbaltumvielas.

Mūsu tradīcijas

Ideja par folkloras iekļaušanu konkursā radās, domājot par veselīgu dzīvesveidu, kas cieši saistīts ar mūsu tautas tradīcijām, piemēram, pirtī iešanu. Skolas kolektīvam konkursanti sarīkoja interesantu izrādi par pirts iešanas tradīcijām, pastāstot, ka pirts ir vistīrākā vieta, kur ne tikai nomazgā sviedrus un netīrumus, bet arī garīgi atjaunojas un uzlādē sevi ar enerģiju. Tika inscenēts fragments no Jaunsudrabiņa lugas “Puika pirtī”, rādīta pareiza slotas siešana, piedāvāta zāļu tējas degustācija, kuras laikā bija uzdevums noteikt, kas par augu izmantots tās vai citas tējas pagatavošanā.

Juris ROGA