Līdzfinansē Eiropas Savienība

Par paveikto stāsta SIA “Dagdas komunālā saimniecība” valdes loceklis Nikolajs Kartenko: “Līgums (Nr. 2001/LV/16/P/PE/007-4.8.1) “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Dagdā” ir pavisam tuvu nobeigumam. Pilnībā rekonstruētās attīrīšanas iekārtas darbosies automātiskā režīmā, šajā kompleksā tiks ieviestas ļoti modernas tehnoloģijas. Apjomīgākie būvdarbi pabeigti, palikuši vien teritorijas labiekārtošanas darbi un dūņu pagaidu uzglabāšanas lauku izbūve. Gandrīz pabeigta arī attīrīšanas iekārtu sadzīves korpusa rekonstrukcija, kurā ir sanitārais mezgls, dušas darbiniekiem, atpūtas istaba un citas telpas.

Galvenajā objektā šobrīd turpinās attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskā aprīkojuma uzstādīšanas darbi, bet aprīļa nogalē un maija sākumā sāksies tehnoloģiskā procesa ieregulēšana — attīrīšanas iekārtās ielaidīs pilsētas notekūdeņus.
Jaunās attīrīšanas iekārtas top turpat, kur bija vecās — starp privātmājām Ezera ielā 8. Nebija iespējams objektu plānot citā vietā, jo tas būtiski palielinātu būvizmaksas. Taču nekādām problēmām nav jābūt, jo attīrīšanas process šajā tehnoloģijā rit pilnībā slēgtā telpā. Ir betona pamatne, virs kuras uzbūvēta iesiltināta metāla karkasa būve, kas neļaus izplatīties apkārtnē nepatīkamai smakai. Vecās attīrīšanas iekārtas bija atklāta tipa, vienīgais glābiņš, ka valdošie vēji pūš uz ezeru. Dzīves apstākļi tuvējo māju iemītniekiem noteikti uzlabosies arī tāpēc, ka jaunās attīrīšanas iekārtas neradīs tik lielu troksni, kā vecās.
Līdzko jaunās attīrīšanas iekārtas sāks darbu, varēs demontēt vecās, kas mums jāizdara līdz 30. oktobrim. To vietā tiks izbūvēti nosegtie dūņu pagaidu uzglabāšanas lauki, kur ziemā uzglabāt atūdeņotās dūņas. Faktiski tā būs liela vanna metru augstām sienām ar nojumi virs tās un ar drenāžas sistēmu, kas savienota ar attīrīšanas iekārtām — videi nekādu zaudējumu. Attīrīšanas iekārtās pūšanas procesā rodas dūņas, kas pēc būtības ir tas pats, kas ezerā sapropelis. Šīs dūņas nonāks atsevišķā rezervuārā, tur tiks sapresētas līdz 18% mitrumam un tiks uzglabātas speciāli izveidotā vietā, jo ziemā tās nevar izvest uz lauka, kamēr nav nokusis sniegs un atkususi zeme, jo šī masa jāiestrādā laukā. Vasarā uzglabāšana nav jāveic, var izvest uzreiz. Esam noslēguši līgumu ar zemnieku saimniecību, kura atvēlējusi tam savus laukus. Šīs dūņas var izmantot bioloģiskajā ražošanā, jo tas ir bioloģisks produkts, kas iegūts pūšanas rezultātā, tikai — paātrinātā veidā.

Visi kanalizācijas un notekūdeņi, kas tiek saražoti pilsētas centrālajā rajonā, tiks savākti šajās attīrīšanas iekārtās. Lai to pašu paveiktu Judovkā jeb tā saucamajā Ziemeļu rajonā un nodrošinātu iespēju 95% pilsētas iedzīvotāju lietot ūdensvadu un kanalizāciju, nepieciešams realizēt Kohēzijas fonda finansētā projekta 2. kārtu. Projekta izmaksas ir 4,5 miljoni eiro, no kuriem 16 procenti ir valsts un pašvaldības līdzfinansējums. Kad uzsāksim 2. kārtu, pagaidām nevaru zināt. Eiropas līdzekļi it kā ir, bet vajadzīgs arī valsts un pašvaldības līdzfinansējums, bet visi zinām, kāda ir ekonomiskā situācija valstī.

Pagājušā gada 28. martā SIA “Dagdas komunālā saimniecība” un Līgumsabiedrība ar civiltiesisko atbildību “EKO - PRESEKO - WATER” parakstīja vienošanos par darbu izpildi, lai realizētu līgumu (Nr. 2001/LV/16/P/PE/007-3.8) “Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Dagdā. Pērn veikti projektēšanas darbi, izstrādāts tehniskais projekts, šogad sākti šī kompleksa būvdarbi. Pašlaik pilsētā ir lielas problēmas ar ūdens duļkainību un dzelzs saturu. Tikai pateicoties Veselības ministrijas atļaujai par pazeminātu nekaitīguma prasību noteikšanu dzeramajam ūdenim Dagdas pilsētā, uzņē-mums iedzīvotājiem drīkst piegādāt ūdeni. Šīs iekārtas pilnībā atrisinās problēmu, panākot dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības direktīvai. Projekta realizācijas gaitā divi dziļurbumi tiks aprīkoti ar automātiku, uzbūvēta ēka, kurā izvietos ūdens atdzelžošanas staciju, un ūdens spiediekārtas. Taps arī divi ūdens uzkrāšanas rezervuāri. Mainīsies ūdens piegādes shēma, jo vecais ūdens tornis tiks atslēgts. Turpmāk ūdeni iegūs no diviem artēziskiem urbumiem pie torņa Brīvības ielā 29, izlaidīs caur ūdens attīrīšanas iekārtu un ar spiedienu pados cauruļvadu sistēmā. Būs nodrošināta autonoma elektroapgāde, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas padeves traucējumi neietekmē ūdens padevi: ja elektrība atslēgsies, autonomi ieslēgsies dīzeļģenerators un pats arī izslēgsies, kad elektroenerģijas padeve atjaunosies.

Kad objekts tiks nodots ekspluatācijā, attīrītu ūdeni saņems visi, kuri pašlaik to lieto, un jauni abonenti, kas slēgsies klāt ūdensapgādes sistēmai. Paliks vien tāds sīkums, kā sagaidīt Kohēzijas projekta 2. kārtu, kurā paredzēts apvienot divas ūdensapgādes sistēmas vienā, pievienojot pilsētas centrālajai sistēmai Judovkas jeb Ziemeļu rajona ūdensapgādes sistēmu. Ja viss ritēs, kā plānots, tad tam vajadzētu notikt divu galu laikā: šogad jānotiek vienkāršotai uzmērīšanai, 2010. gadā jāuzsāk ūdensvada un kanalizācijas izbūvi pārējā pilsētas teritorijā. Kā būs, dzīvosim — redzēsim!”

Pēc N. Kartenko sacītā, pilsētnieki ar jau veiktajiem darbiem ir ļoti apmierināti. Nesen kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji piekrita, ka viņu māju pieslēdz pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam. Dagdas komunālās saimniecības uzņēmums to paveica, maksājumus par darbiem un materiāliem sadalot uz visu gadu. Dagdā arvien vairāk iedzīvotāju par patērēto ūdeni un kanalizācijas lietošanu norēķinās pēc skaitītāju rādījumiem. Tos uzņēmums uzstāda un maina par maksu, bet pārsniedzot 90% lietotāju robežu, maksa par skaitītājiem tiks iekļauta tarifā un šīs neērtības vairs nepastāvēs. Pašreizējā skaitītāja nomaiņas kārtība šāda: patērētājs tiek savlaicīgi brīdināts par skaitītāja nomaiņas nepieciešamību, viņš uzraksta iesniegumu un norāda laiku un dienu, kad būs mājās, uzņēmuma darbinieki iepriekš sazvanās un veic skaitītāja nomaiņu. Par skaitītāju verifikāciju (pārbaudi) rūpējas uzņēmums.

Pēc uzstāšanās vietējā TV “Ezerzeme” uzņēmuma vadībai dzima doma samazināt ūdensskaitītāju uzstādīšanas maksu pensionāriem, jo 40 latu par komplektu (jauns ūdens krāns, skaitītājs, filtrs, atpakaļgaitas vārsts un darbs) vairākumam pensionāru ir padārgi. Ja to būs iespējams realizēt, tad tik sniegta informācija. Skaitītāju uzstādīšanas jautājums ļoti aktuāls privātmājās, jo to iemītnieki vasaras laikā patērē daudz ūdens dārzu laistīšanai, bet samaksa ir neadekvāti zema.

Juris ROGA