Problēmas satek vienkop

Andrupenes pamatskolas direktors Artūrs Babris ir rēķinājis, ja nauda seko skolēnam uz novadu un jaunajā mācību gadā izdodas saglabāt esošo skolēnu skaitu, tad, nodrošinot obligātās izglītības likmes, 1.-9. klašu skolotājiem pāri paliks 2,5 likmes visādiem papildus pasākumiem. No tām viena likme vajadzīga direktoram, paliek pusotra visam pārējam: vietnieka darba samaksai, pagarinātās dienas grupai, bibliotēkai, pulciņiem utt. Bet Andrupenes pamatskola visnotaļ bagāta ar kultūru — bērni dzied, dejo, apmeklē pulciņus, ar panākumiem uzstājas ne tikai skolā un tautas namā, bet arī rajonā. Ja nebūs palīdzības no malas, to visu nevarēs saglabāt pilnā apjomā, turklāt nāksies slēgt arī divas krievu klases, kas būs ļoti sāpīgi, jo tad tuvākā skola šiem bērniem būs Krāslavā. Teorētiski var mēģināt visus vienā rāvienā padarīt par poliglotiem un “iepludināt” latviešu klasēs, bet, ja astoņus gadus tas nav bijis pa spēkam pašiem audzēkņiem, tad tas uzskatāms par nereālu variantu.

A. Babris: “1. septembrī var būt visādi, bet virs simta bērnu skolā būs. Ja zaudēsim, tad nedaudz. Ar to izdzīvošanai mums pietiktu, bet tā būs izdzīvošana šī vārda tiešā nozīmē. Kā zināms, bērni uz skolu nāk ne tikai sēdēt stundā, bet arī vēl ko iegūt sevis attīstībai — darboties pulciņos. Jā, mums neizveidosies tik kritiska situācija, kā Labiešu sākumskolā vai tamlīdzīgās mazās skolās, bet, raugoties nākotnē, nav ņemts vērā kāds šķietams sīkums. Ja tuvākajā apkārtnē sarūk darbavietas, vecāki skatās uz visām debess pusēm, meklējot darbu, bet, atraduši to, visticamāk izbrauks no pagasta ar visu ģimeni. Ja skolotājam paliks maz stundu savā skolā, viņš meklēs iespēju piestrādāt lielākā mācību iestādē. Ja paveiksies, tad viņš var izdomāt paņemt savu bērnu līdzi. Tā varētu sākties ķēdes reakcija.”

Līdzīgi kā daudzās rajona skolās, arī Andrupenes pamatskolā veikti lieli remonti, lai mācību iestādi savestu pienācīgā kārtībā. Agrākajos gados izremontēta virtuve un ēdambloks. Nesen veikts liels kosmētiskais remonts gaiteņos un klasēs, sporta zālē stikla logu vietā iemūrēti bumbu triecieniem drošie stikla bloki, pakešu logi ir visā skolas ēkā, uzbūvēts malkas šķūnis, veikti citi darbi. Kvalificētu pedagogu arī gana, skola nodrošināta ar labu materiālo bāzi, vārdu sakot, simtprocentīgi visas iespējas strādāt. Neliela problēma var rasties, ja valdība nedod naudu mācību grāmatām, jo arī pašvaldībai budžets pamatīgi apcirpts. Mācību grāmatas ir gadiem neatrisināta problēma valstiskā līmenī. Tiek izgudrotas arvien jaunas programmas, kuras visiem obligāti jāievieš un to īstenošanai nepieciešamas jaunas mācību grāmatas pēc jaunām metodikām, bet īsti nevar saprast, ir tā, vai nav labāka par veco. Toties skaidri redzams, kādā bezmaz ģeometriskajā progresijā tamdēļ aug skološanās izdevumi.
A. Babris uzskata, ka nav iespējams atbildēt “jā” vai “nē” uz jautājumu, vai lielajām skolām, kurām likmju būs gana, ir jādalās ar mazajām skolām?

”Situācija katrā vietā citādāka, un jāvērtē katra konkrēta skola un tās vajadzības,” atbild direktors. “Mūsu rajonā patiesībā veidojas ļoti atšķirīgu iespēju novadi — starp deviņām skolām Dagdas novadā ir viena potenciāla donorskola, bet Krāslavas novadā starp 12 skolām ir trīs lielas skolas, kuras varētu dalīties ar mazākajām. Domāju, tur atbilde viennozīmīga — lielajām skolām jādalās ar mazajām, jo tad mazāk būtu problēmu lauku skolās. Dagdas vidusskola vienkārši nepavilks visas mūsu novada skolas, skaidrs, ka dalīšanās liedz viņiem attīstību, tāpēc šeit būs nepieciešama cita pieeja. Patiesībā pie šīs reformas visas problēmas satek vienkop, un vairs nevar saprast, kurā vietā ekonomija sākas, kurā — beidzas. Ja aizver kaut vienu mazu skolu, vajag maksāt atlaišanas pabalstu, vajag bezdarbnieka pabalstu, vajag nodrošināt autobusu bērnu vešanai uz citu skolu, bet par šīm vajadzībām izdoto naudu lauku skoliņa vēl gadu varētu darboties.”

Juris ROGA