Pārsteigums no Svetlanas

Lielo pārmaiņu un kabeļtelevīzijas jaunās ēras laikā krāslaviešu interese par filmu noskatīšanos uz lielā ekrāna manāmi noplaka. Par laimi, vispārējā sabrukuma viesulis neskāra padomju arhitektūras pieminekli. Neuzkrītošā ēka Rīgas ielā 34 turpināja savu kultūras un komercijas dzīvi. Kad šajā ēkā atradās spēļu automātu zāle “Fēnikss”, šis apstāklis man neradīja ne mazāko profesionālo ziņkāri. Bet laikrakstā “Ezerzeme” publicētais reklāmas paziņojums par kafejnīcas “Zodiaks” atvēršanu uzreiz izraisīja interesi. Jauns sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, turklāt vēl krīzes laikā?

Pārkāpis slieksni, es biju pārsteigts no pilnīgi negaidītā vizuālā efekta. Spoguļsienas veiksmīgi padarīja telpu plašāku, bet vispārējo mājīgumu radīja paklāju un mīksto mēbeļu krāsu harmonija. Vienkārši galdiņi četrām personām un atpūtas stūrīši, kur tik patīkami pabūt divatā vai nelielā kompānijā. Pie bāra letes — jaunais cilvēks, kurš gaida apmeklētājus. Pēcpusdienas laikā es izrādījos vienīgais klients, taču Svetlana uzreiz piedāvāja man karsto ēdienu, kas patīkami pārsteidza: respektīvi, ka- fejnīcā ir virtuve, kas man bija galvenais jaunums. Noteikti ieturēšu pusdienas, tikai citu reizi, bet pagaidām saruna par galveno: kā tas viss izdevās?

Svetlana izauga manu acu priekšā, viņa ciemojās pie manas meitas Natālijas. Pabeigusi vidusskolu, tehnikumu un Baltijas krievu institūtu. Grāmatveža, ekonomista un jurista diplomi — viss, kas nepieciešams patstāvīgā biznesa vadīšanai. Uzņēmējdarbības ābeci kopā ar māmiņu apguva Krāslavas tirgū, bet savu firmu “Talgor SV” reģistrēja 2003. gada decembrī. Pirms tam nepieciešamo pieredzi krāja ģimenes firmā “Eko Centrs”, kur arī tagad vaiga sviedros strādā viņas radinieki.
Agrāk Svetlana un Aleksandrs Koļesņiki atvēra klubu “Zodiaks”, kas guva popularitāti jauniešu vidū. Viņi centās iet kopsolī ar laiku, veica pat eksperimentus, piedāvājot nakts apmeklētājiem erotiskus šovus. Vienlaikus biznesa sievietei bija ideja radīt pilnvērtīgu atpūtas kompleksu — ar karstajiem ēdieniem un modernu banketu zāli.

Palīdzēja gadījums. Nav ļaunuma bez labuma: Krāslavu atstāja spēļu automātu zāles nomātājs, toties palika interjera spoguļnoformējums. Dzīvesbiedri Koļesņiki jau zināja, kā izmantot brīvās telpas. Tagad, kad visas klapatas ar kafejnīcas bāra iekārtojumu jau garām, Svetlana un Aleksandrs paši brīnās — kārotais mērķis nu ir sasniegts. Izdevās atrast pavārus profesionāļus, tā ka jau ar kafejnīcas bāra pirmajām dienām apmeklētāji paspēja novērtēt Irēnas Pavļukevičas un Aleksandra Solovjova meistarību.

Mazajā Krāslavā savus pakalpojumus piedāvā vairāki sabiedriskās ēdināšanas punkti, konkurences apstākļos bez izdomas un fantāzijas vienkārši nav iespējams izturēt. Būdami pēc rakstura radoši cilvēki, kafejnīcas bāra “Zodiaks” pavāri piedāvā gan pastāvīgu ēdienkarti, gan arī dienas ēdienu. Pirms manas vizītes te cienāja viesus ar vistu apelsīnu mērcē un rīsiem. Starp citu, sātīgas kompleksās pusdienas maksā tikai Ls 1,70, kas pat pēc vietējām mērauklām nav dārgi. Tas, kurš nobaudīja jauno ēdienu, pasūtīja to arī nākamajā dienā. Eksperiments izdevās un tiks paplašināts — bez meklējumiem ēdināšanas sfērā nav ko darīt.

Maldās tas, kurš uzskata uzņēmējdarbību par pavisam vienkāršu darbu. Svetlanai nācās sastapties gan ar kredītu riskiem, gan arī izturēt citus pārbaudījumus, lai pateiktu tādus atklātus vārdus: “Pat mazais bizness — tā pirmām kārtām ir liela atbildība. Manā firmā strādā pusotra desmita cilvēku, bet Krāslavā katra darba vieta ir zelta vērta. Krīze nav iegansts, lai nodotos izmisumam, lai gan Latvijā jau tiek slēgtas daudzas firmas. Cīnīties par izdzīvošanu visgrūtāk ir mazā biznesa pārstāvjiem, kuriem es pieskaitu arī sevi. Valsts nodokļu politika nav mūsu labā, to es jūtu pastāvīgi. Vienai problēmai seko cita...
Protams, vienkāršāk būtu atmest visam ar roku, sakrāvāt koferi un uz doties projām uz plaukstošām valstīm, ko jau izdarījuši daudzi Latvijas iedzīvotāji. Kas būs, ja tā rīkosies visi? Krāslava ir mana dzimtene, gribas tai palīdzēt. Cik ilgi valstsvīri var kļūdīties? Mūsu ģimenes firmas jau pilnībā izjuta krīzi, taču gribas ticēt, ka labas pārmaiņas būs. Cilvēki saņem algas, uztur ģimenes, bet vēl izmanto brīvdienas un atvaļinājumus, ko nevaru teikt par sevi. Goda vārds, nav laika apstāties, pat mazliet savārgt. Ieceres, to realizēšana, jaunas idejas, bez kā nav iespējama virzība uz priekšu. Man ir daudz plānu, bet lai tas pagaidām paliek par mazu komercnoslēpumu. Es aicinu laikraksta “Ezerzeme” lasītājus apmeklēt kafejnīcu bāru, kas strādā no plkst. 11.00 līdz 19.00. Novērtējiet mūsu pavāru mākslu un interjera mājīgumu. Ja radīsies vajadzība, uzklāsim jums banketa galdu. Laipni lūdzam!”

... Kad es atvadījos no lietišķās Svetlanas, jaunajā kafejnīcā bārā iegriezās četras vecāko klašu skolnieces. Apsēdušās mīkstajā stūrītī, viņas uzreiz atzinās: “Te ir lieliski, tagad novērtēsim ēdienus...”

Aleksejs GONČAROVS