Cerību sala

Galvenais faktors ir zināms: LR atjaunotās neatkarības gados mēs izaudzinājām bagātu amatvīru kastu, kuri guvuši sekmes vienā ziņā — iedzīvojoties bagātībā par budžeta līdzekļiem. Tajā laikā, kad vienkāršie mirstīgie tika aplikti ar milzu nodokļiem, pasūtītā likumdošana turpina piešķirt dažāda veida nodokļu atvieglojumus mūsu jaunbagātniekiem. Tāpēc arī budžets ik gadus nesaņem simtiem miljonu latu, bet bezdibenis starp bagātajiem un nabagajiem katastrofāli palielinās. Izvest valsti no parādu bedres ir lemts uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi radīt ražotnes un strādāt budžeta papildināšanai.

Turpinot rubriku “Izaicinājums depresijai”, mūsu laikraksts aicina lasītājus doties ekskursijā uz gandrīz jaunu šūšanas cehu, kas atrodas vietējai firmai “Krāslava D” piederošajā ēkā.

Neliels ieskats vēsturē. Viss sākās ar nejaušu iepazīšanos viesu mājā “Priedaine”, uz kurieni bija atbraucis Somijas uzņēmējs. Sarunā ar komfortablās viesnīcas saimnieku ārzemju viesis izrādīja lietišķu interesi par iespējām atvērt šūšanas ražotnes filiāli Krāslavā. Valērijs Križanovskis solīja palīdzēt biznesa kolēģim gan ar telpas nomu, gan arī ar jaunās ražotnes organizēšanu. Tā pirms diviem gadiem pašā pilsētas centrā sāka darbu šūšanas cehs, kas ar laiku no Rīgas ielas tika pārcelts uz Raiņa ielu, kur es arī iepazinos ar apburošo Diānu Zavjalovu. Protams, ar Valērija Križanovska starpniecību, kurš palīdzēja biznesmenim no Somijas arī kadru problēmas risināšanā. Ar Valērija vieglo roku Krāslava saņēma jauno ražotni, kas, nomainījusi saimnieku, turpina stabilu darbu pat krīzes laikā.

... Gaišais, plašais un mājīgais cehs, palīgtelpas un pat ēdnīca, kur mēs arī tērzējam ar Diānu. Viņa piedzimusi Daugavpilī, taču uzskata sevi par krāslavieti. Pilsētā Daugavas ielokā vēl skolas gados viņa pastāvīgi ciemojās pie vecmāmiņas, bet tagad, lūk, dzīvo viņas nelielajā mājā Priedainē. Dzīvo sen — nu jau gadus astoņpadsmit. Pēc specialitātes Diāna ir drēbniece, strādāja Krāslavā, tad nācās doties peļņā pat uz Ogri. Kad nejaušas tikšanās laikā kaimiņš Valērijs Križanovskis piedāvāja viņai šūšanas ceha filiāles vadītājas amatu, viņa mazliet apjuka. Kļuva bail, jo runa bija par nopietniem specapģērbu pasūtījumiem tādām pasaulslavenām firmām kā “Volvo” un “Scania”. Sākt no nulles allaž ir grūti, taču virsroku ņēma ziņkāre, bet vēl iespēja pārbaudīt sevi. Uz visu mū- žu Diāna atcerēsies 2007. gada 23. aprīli, kad viņa arī stājās vadošajā amatā. Uzreiz pati apsēdās pie šujmašīnas, bet viss kolektīvs — pieci seši cilvēki. Debitēja ar parastākajiem vieglo audumu modeļiem, bet tagad sortiments — vairāki desmiti šūšanas izstrādājumu. Pārsvarā vīriešu formas krekli, kā arī komplekti, halāti, kombinezoni...

Ražošanas cikls — vienkāršots: firma “Viteks M” saņem piegriezumus, bet nosūta gatavo produkciju. Īpašnieka maiņa veiksmīgi sakrita ar šūšanas iekārtas atjaunošanu, bet jurģi citā ēkā uzlaboja darba apstākļus. Trīspadsmit darba vietu Krāslavai ir nopietns pieteikums.

Man nepatīk jautāt par algām. Ja šuvēju operatoru kolektīvā nav kadru mainības un vakantu vietu, tas jau liecina daudz. Arī strādājošo starojošās sejas pauda to, ka te sievietēm klājas labi. Diāna atrisināja galveno uzdevumu — izraudzījās strādīgus un apzinīgus cilvēkus. Tāpēc plūsma strādā bez traucējumiem, bet šuvējas izmanto paredzētās brīvdienas, svētku dienas, kā arī atvaļinājumus. Ja gadās ārkārtēji apstākļi, viņas nežēlos personīgo laiku kopējo interešu labā. Vārdu sakot, tā ir liela un draudzīga ģimene, kur pieņemts sirsnīgi apsveikt dzimšanas dienās, jau bija veiksmīgi kopīgas atpūtas eksperimenti dabā. Diāna pat kautrīgi atzinās: “Pie mums pastāvīgi vēlas iekārtoties darbā, diemžēl... Tiesa, perspektīvā nav izslēgta mācību klases atvēršana cehā — pasūtījumu skaits palielinās.”

Tāda jau ir viņa, Diāna Zavjalova, cilvēks savā vietā. Lai gan viņa atklāti atzīstas, ka dzīvot saticībā ar padotajiem nav nemaz tik vienkārši — katram savs raksturs. Mūsdienīgā biznesa lēdija ar prieku stūrē sudrabaino markas “Opel-Astra” automašīnu. Viņa mīl mūziku, kad ir noskaņojums, klausās klasisko un ceļo ne tikai pa Internetu — jau apmeklējusi Vāciju, Čehiju, bet vēl Austriju — dižā Mocarta dzimteni.

Par ko sapņo dzīvespriecīgā Diāna? Par stabilitāti, kuras diemžēl nav. Krīzes situācijā palielinās vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem, jo bēdu piemeklētajā Krāslavā katra darba vieta ir zelta vērta. Būs iespējas, ceha vadītāja tās noteikti izmantos. Kas vēl: Diānai gribas biežāk tikties ar māmuļu — vistuvāko cilvēku pasaulē, kura dzīvo Daugavpilī. Bet manai labajai paziņai Daugavas kreisajā krastā ir māja gaiši rozā krāsā ar sakņu dārzu, siltumnīcu un puķu dobēm logu priekšā. Diānai patīk uzņemt ciemiņus.

Aleksejs GONČAROVS