Ēvalds Cauņa: “Labiekārtošanas tempi nemazināsies!”

Mēs, krāslavieši, tā cerējām, ka labās pārmaiņas turpināsies, jo īstu atdzimšanas kursu pilsēta uzņēma pavisam nesen. Kā ir tagad?

Radikāls lūzums novada iedzīvotāju apziņā un pilsētas izskatā iestājās kopš tā laika, kad jaunie varasvīri sāka ne tikai uzklausīt vēlētāju lūgumus un prasības, bet arī operatīvi reaģēt uz tiem. Uz starta pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks izdarīja precīzu gājienu, kad 2005. gada vasarā atrada īstu saimniekotāju Ēvaldu Cauņu, kuram arī izdevās veikt īstu lēcienu. Tā Krāslavā tapa arī pašvaldības aģentūra “Labiekārtošana K”, kas tika juridiski noformēta aizpagājušā gada rudenī. Par vietējās varas sekmīguma precīzu barometru kļuva amatpersonu regulāras tikšanās ar vēlētājiem, kuru organizēšanu uzņēmās novada pensionāru biedrība. Lieliski atceros, kā pirms pusgada notikušajā sapulcē Augustovkā iedzīvotāji vērsās ar lūgumu pie pilsētas tēviem pavērt ainu uz Krāslavu no skatu laukuma. Izteikto priekšlikumu tūdaļ ņēma vērā firmas “Labiekārtošana K” direktors, kurš bija klāt visās šādās tikšanās. Ziemas nogalē es arī uzdevu jautājumu Ēvaldam Cauņam, bet viņš gluži kā gaidīja manu zvanu: “Piedāvāju ekskursiju.” Sacīts — darīts. Pēc piecām minūtēm mēs jau bijām uz tilta pie mazajām dzirnavām. Ēvalds atgādināja par to decembrī laikrakstā ievietoto publikāciju “Teorija un prakse”, kurā tika skarta jauno gājēju drošības problēma. Bīstamā aile starp tiltu un stūra mājas sienu jau likvidēta, ierīkojot metāla nožogojumu.

Mūsu nākamā pietura — skatu laukums, kas nepieder pilsētai, tomēr tas tiek uzturēts pastāvīgā kārtībā. Tā ir Krāslavas vizītkarte. Normāli pārziemojušas parka mēbeles, pie galdiņiem ar soliem — kārtīgi atkritumu konteineri ar uzrakstiem aicinājumiem “Par tīru pilsētu!” Aiz dekoratīvā akmens žoga — apcirptie krūmi un tagad tīksmināties par Krāslavas panorāmu netraucē koki un citas saaudzes, kas sevišķi iepriecināja mani kā fotogrāfu. Pasmaidījis Ēvalds pēkšņi pajautāja: “Vai jūs atceraties, kas bija šo darbu pasūtītājs? Mihails Dombrovskis, es viņu vedu uz šejieni ”pieņemt objektu”. Sabiedriskā kontrole ir ļoti nopietna lieta.”

Būtu vairāk tādu iejūtīgu krāslaviešu kā mūsu tēvocis Miša. Daugavas krastā gar Augustovku mēs ieraudzījām mežcirtēju brigādi. Kā noskaidrojās, te bezdarbnieki attīrīja teritoriju no kārklu saaudzēm. Vīri ar cirvjiem atzinās, ka viņu darbu pastāvīgi kontrolē “sabiedriskais būvdarbu vadītājs” Jānis Maļinovskis, ar kuru mēs tikāmies pēc dažām minūtēm. Viņš kā parasti izteica saimniekotājam jaunus ierosinājumus. Iespējams, ka ar to arī sākās gravas nogāzes attīšana, kur tek Lazaretes upīte. Ēvalds Cauņa norādīja, ka cilvēki ne tikai iesniedz savus lūgumus, bet arī paši iesaistās pilsētas sakopšanā, kas uzņēmusi pareizo atdzimšanas kursu.

Šī gada pavasaris ir īpašs — krīzes pavasaris. Vai neparedzētais apstāklis netraucēs labiekārtošanas plāniem? Direktors gluži kā gaidīja arī šo jautājumu: “Protams, finanšu problēmas nepagāja secen arī mūsu aģentūrai. Tāme salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazināta par 38%, darba algas fonds — par 40%. Tas ir ļoti sāpīgi, jo cik daudz pūļu prasīja kolektīva nokomplektēšana, bet tie ir 28 strādājošie. Vajadzīgi, atbildīgi cilvēki, kuri apguvuši blakusspecialitātes. Galdnieki, namdari, atslēdznieki, metinātāji, mehanizatori, elektriķi... Krīze samazināja vidējo algu līdz 218 latiem pirms nodokļu atrēķināšanas. Pazīstot savu cilvēku raksturu, ticu, ka mūsu kolektīvam izdosies saglabāt uzņemto labiekārtošanas darbu tempu. Protams, varēja samazināt štatus, taču mēs izvēlējāmies zemākas algas — katrai ģimenei jādod kaut vai minimālas izdzīvošanas iespēja. Tikai tā ar mazākiem zaudējumiem var izkļūt no krīzes žņaugiem. Samazinājusies arī mana alga.”

Tālāk Ēvalds pastāstīja, ka radīta nepieciešamā materiālā bāze: ir trīs automašīnas, pacēlājs, motorzāģi, trimmeri, zāliena pļāvēji, tajā skaitā arī pašgājējtipa. Pamatā ieviesta kārtība novada apbedījumu vietās, atlicis vēl tikai sakārtot centrālo aleju vecajā kapsētā Rēzeknes ielā. Tiks apmierināts arī šis krāslaviešu lūgums, šim nolūkam jāiegādājas apmales, bet starp tām kapitāli jāuzber grunts, lai noslēptu koku saknes, kuras izskalojuši lietus ūdeņi. Izmantojot gadījumu, mans sarunbiedrs it kā atvainojās pilsētniekiem: sak, visu uzreiz nevar paspēt. Jo sevišķi tad, kad nākas strādāt visstingrākās ekonomijas režīmā.
Ņemsim kaut vai pilsētas apgaismošanas sistēmas apkalpošanu. Izdevumus tai nācās samazināt par 47%, koriģējot apgaismošanas režīmu ar automātikas un ekonomisko spuldžu starpniecību. Tagad ielu laternas tiek ieslēgtas dziļā krēslā un spīd līdz plkst. 23.00. Bet no rīta apgaismojums tiek ieslēgts plkst. 4.30, lai būtu ērtāk pasažieriem, bet izslēgts līdz ar rītausmu. Tā saucamajās “kriminālajās naktīs” no sestdienas uz svētdienu ielu laternas deg visā diennakts tumšajā laikā.
Protams, sarunā mēs skārām ielu vandālisma tēmu, kas ir aktuāla un kuru izdevās ņemt kontrolē. Tas ir valsts un municipālās policijas, labiekārtošanas aģentūras, sētnieku savstarpējās sadarbības rezultāts. Visi saprata galveno: profilakses un operatīvais darbs dod lielu ekonomisko efektu. Bojāto informācijas zīmju un pils kāpņu margu remonts, kā arī izdemolēto zaļo apstādījumu un mazo arhitektūras formu sakopšana prasīja nopietnus izdevumus. Runāt, ka panākta pilnīga uzvara pār nakts huligāniem, būtu pāragri: lūk, arī skatu laukumā mēs ieraudzījām pavasarī izdemolēto lielo tūrisma informācijas reklāmas dēli. Šāda veida “palaidņošanās” izmaksāja vairākus simtus latu.

Vēl mēs runājām par to, kā, strādājot taupības režīmā, aģentūras elektriķi pārņēma savā apkalpošanā bērnudārzus. Iespējams, ka nākotnē būs jāpārņem arī pilsētas skolu elektrosaimniecība. Krāslavas novads tāpat ir liela saimniecība, bet pēc dažiem mēnešiem, kad būs pagājušas vēlēšanas un beigsies administratīvi teritoriālā reforma, rūpju būs krietni vairāk, kas Ēvaldu, saimniekotāju pēc aicinājuma, nemaz nebiedē. Cik pazīstu šo cilvēku, viņš vienmēr domā ar perspektīvu un visas savas cerības un plānus saista ar Gunāra Upenieka atgriešanos Krāslavā jau jūnijā. Ar viņu Ēvalds arī tagad apspriež daudzas perspektīvas idejas.

Kas sakāms par mums, tad krāslavieši vispirms pievērsa uzmanību pārmaiņām pilsētas ielās, skvēros, parkā. Laikrakstā es vairākkārt izteicu pateicību lieliskajai dārzkopei Regīnai Gerasimovai. Turpmāk iesākto darbu turpinās diplomēta dārzu ainavas arhitekte Marija Kizjalo, kura beidz studijas Latvijas Universitātē.

Viss ir labi. Aģentūras pašreizējais uzdevums — sakārtot pilsētu gaišajiem Lieldienu svētkiem. Kā vienmēr ciešā sadarbībā ar Krāslavas mākslas skolu. Ēvalds Cauņa, kurš ir ļoti aizņemts cilvēks, apsveic visus novada iedzīvotājus un savu kolektīvu ilgi gaidītajos pavasara svētkos, kad mēs viens otram sakām: “Kristus augšāmcēlies!”

Aleksejs GONČAROVS