Pagājuši 60 gadi kopš Latvijas tautai traģiskajiem notikumiem — 1949. gada 25. marta, kad uz Sibīrijas plašumiem un Tālajiem Austrumiem aizrestotos lopu vagonos izveda un tālē no dzimtenes necilvēcīgos apstākļos nomocīja daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā atceres pasākumi represiju upuru piemiņai Krāslavā notika pie memoriāla “Māte Latgale raud” pašā pilsētas sirdī un Krāslavas dzelzceļa stacijā.
Pie memoriāla sapulcējušos tautu, tostarp nedaudzos vēstures traģisko lappušu aculieciniekus, pirmais uzrunāja rajona padomes kultūras pasākumu metodiķis un kultūras ministrijas eksperts Krāslavas rajonā Jāzeps Dobkevičs, kurš rajona padomes vārdā izteica dziļu līdzjūtību visiem represētajiem un viņu radiniekiem, visiem cilvēkiem, kuri izcietuši šos moku ceļus. Arī tie, kuri palika dzimtenē, dabūja daudz ciest par saviem kādreizējiem draugiem un paziņām, saviem līdzcilvēkiem. Bet tie, kuriem bija lemts atgriezties Latvijā, tika atstumti un dzīvoja kā izraidītie. Dobkeviča kungs aicināja neaizmirst arī to, ka ļaužu izsūtīšanu neveica jau tikai svešinieki un okupanti, viņiem palīdzēja mūsu pašu tautas līdzskrējēji — arī tas mums jāatceras un jāsaglabā atmiņā, lai nekas tamlīdzīgs tautu vēsturē neatkārtotos.
Ziedus pieminekļa pakājē nolika arī Krāslavas novada domes deputāts Aleksandrs Jevtušoks un domes izpilddirektors Ilgvars Andžāns, kurš aicināja jauniešus ievērot akmenī iecirstos vārdus: “Apstājies, atceries un piemini...” Ikdienas steigā kādreiz vajag atrast laiku, lai apstātos un pieminētu tos, kas neatgriezās. Savukārt tiem, kuri piedzīvojuši represijas, viņu paaudzei kungi vēlēja veselību, izturību un turpmāk piedalīties visos pasākumos, tostarp arī svinēt svētkus.
Savās atmiņās dalījās represijas pārcietusī Jeļena Baranovska, kura apgalvoja, ka ceļš uz Sibīriju bijis briesmīgs, bet viņu izglāba līdzpaņemtās grāmatas, kuras cītīgi lasījusi.
1992. gadā tika izveidota Krāslavas rajona politiski represēto nodaļa, kurā aktīvi darbojās daudzi represētie, tostarp nodaļas priekšsēdētājas vietnieks Konstantīns Pontaks. Viens no lielākajiem darbiem, ko viņš paveica kopā ar Ēriku Andžāni, ir pieminekļa “Māte Latgale raud” uzstādīšana Krāslavā, kuram šogad seši gadi. K. Pontaks pateicās tiem cilvēkiem, kuri kuplā skaitā apmeklēja mītiņu: “Šodien ir īpaša diena, jo kopš cilvēku masveida izsūtīšanas apritējuši 60 gadi, bet manā acu priekšā tā bilde dzīva kā šodien. Man ir liels prieks, ka kuplā skaitā sapulcējušies jaunieši, kas ir ļoti svarīgi tautas nākotnei.”
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
