Sešas stundas Stokholmā

Sākoties Atmodai, mēs korī skandinājām: ja nebūtu bijis padomju laiku, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā Latvija tagad neatpaliktu no Somijas un Zviedrijas. Kopš tā laika aizritēja gandrīz 20 gadu, un par spīti rožainajām cerībām mūsu valstī sākušies masu sociālie protesti. Ar streikiem draud zemnieki, skolotāji, mediķi, policisti. Lieta nonākusi līdz pat sociālo pabalstu apcirpšanai. Šajā sakarā būtu interesanti iepazīties ar plaukstošās Skandināvijas valsts pieredzi.

Zviedrijā, tāpat kā Latvijā, nav naftas un gāzes atradņu, nav zelta un dimantu. Taču tur ir kas vērtīgāks — sociālais taisnīgums, kuru mērķtiecīgie un čaklie zviedri panāca vairāku paaudžu garumā. Mūsu ziemeļrietumu kaimiņi nerīkojās aplami, neko nepostīja, bet neatlaidīgi pārņēma pasaules (tajā skaitā sociālistisko valstu) pieredzi. Gudrie zviedri neļāva varasvīriem strādāt tikai sev. Sociālo atvieglojumu laupīšana jebkurai valdošajai partijai nozīmētu bojāeju, bet pašai valdībai — krišanu. Tāpēc augstie aizjūras ierēdņi strādā vaiga sviedros cilvēku labā, vairojot dažādus atvieglojumus, bet paši nesmādē dzīvot parastās mājās, braukāt sabiedriskajā transportā un ārstēties vispārējā tipa medicīnas iestādēs. Zviedrijā visu rangu amatpersonas neizmanto nekādas priekš- rocības! Vai uztvērāt galveno starpību, godājamie lasītāji?

Ģeogrāfiskie apstākļi nav nekādi spožie. Valsts reljefs galvenokārt ir kalnains, ko rotā upes un ezeri. 90000 dabisko ūdenstilpju plus jūras piekraste! Lielāko daļu Skandi- nāvijas valsts teritorijas klāj meži, lielas platības ziemeļos aizņem Zviedrijas Lapzemes tundras zona. Piekrastes zona ir stipri izrobota, te ir daudz šēru un salu grupu, kas arī iepriecina ūdens tūristu skatienu ceļā uz Stokholmu. Šo skaistumu mēs pilnībā baudījām pat ne visai veiksmīgā laikā.

Zviedrijā ekonomiskais brīnums notika XX gadsimtā. Dažu desmitu gadu laikā nabadzīgā agrārā valsts ar 10 miljonu iedzīvotāju pūliņiem pārvērtās par bagātu un augsti attīstītu industriālo lielvalsti. Šī fenomena pamatu radīja Ziemeļzviedrijas dabas bagātības: mežs, rūda, hidroenerģētiskie resursi. Kopā ar zviedru revolucionārajiem izgudrojumiem, kas arī palīdzēja kaimiņiem nostaigāt attīstības paraugceļu no tvaika turbīnām, gāzes bākām, piena centrifūgām līdz vismūsdienīgākajām tehnoloģijām. Tehnikas ģēniju radītā rūpniecība bija un ir plauk- stošas tautas saimniecības pamats. Ierobežotais iekšējais tirgus lika Zviedrijas kompānijām jau sākuma stadijā orientēties uz eksportu. Agrā globalizācija veicināja sasniegumus starptautiskajā konkurencē. Iznākumā Zviedrijai ir ļoti augsti rādītāji koncernu un pazīstamu preču marku skaita ziņā proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tādiem brendiem kā “Volvo”, “Saab”, “Ericson”, “Elektrolux”, “Ikea”, “Haselblad” pasaules reklāma nav vajadzīga.
Kaut arī ievērojamu eksporta daļu sastāda uzlabotie izejmateriāli, valsts ekonomikas nākotne cieši saistīta ar rūp- niecības nozarēm, kur tiek pielietoti zinātnes sasniegumi. Perspektīvās attīstības galvenie priekšnoteikumi ir radītā infrastruktūra un iedzīvotāju izglītības augstais līmenis. Vistehnoloģiskākās rūpniecības nozares ir informācijas tehnoloģijas un biomedicīna. Šajās nozarēs Zviedrija sen atzīta par pasaules līderi. Trešā Zviedrijas cerība ir “iespaidu rūpniecība”. Valsts jaunais apkopojošais tēls ietver tādas sfēras kā dizainu, mūziku, modi, mākslas rūpniecību, mediju nozares, reklāmu un, protams, tūrismu. Apmēram desmit gados Zviedrija izdarīja revolucionāru lēcienu, kas piesaistīja visas pasaules uzmanību un deva val- stij kolosālus eksporta ienākumus, kas arī nodrošina daudzus atvieglojumus nevis ierēdņiem, bet gan vienkāršai tautai.

Sociālā vienlīdzība

Kas kuram sāp, tas par to arī runā. Lai piedod man lasītājs par novirzīšanos no galvaspilsētas tēmas. Vikingu valsts taču mums vispirms ir interesanta ar milzīgiem sasniegumiem sociā- lajā sfērā, lūk, kāpēc presē bieži sastopams stabils termins “Zviedrijas sociālisms”. Turpinot novirzīšanos no ceļojuma piezīmju žanra, esmu spiests izmantot pa graudiņam savākto informāciju. Turklāt, pārskaitot naudas vienībās, vienosimies izmantot aptuvenu formulu: viens lats līdzinās piecpadsmit zviedru kronām.
Stokholma, kas atrodas uz 14 salām, patīkami pārsteidza ar vienmērīgu dzīves ritmu. Tur ir ļoti maz automašīnu, nav nekādu sastrēgumu un nav transporta kņadas. Mums pat neviļus radās iespaids, ka galvenie kustības dalībnieki galvaspilsētās ielās ir gājēji un velobraucēji. Visur radīti nepieciešamie apstākļi invalīdiem, kuri pārvietojas ar ratiņiem, gājēju pārejās — skaņu signāli neredzīgajiem, autobusi ar zemām platformām. Ļoti daudz velostāv- vietu, un mēs gandrīz nemanījām dārgas automašīnas. Pavisam ne tā kā mūsu Rīgā. Vārdu sakot, vienkārša, racionāla dzīve bez greznības demonstrēšanas.
Zviedra vidējā alga ir 1600 latu, bet komunālo pakalpojumu maksa sastāda ceturto daļu šīs summas. Turklāt aizjūras senioriem paredzētas vēl 50% atlaides dzīvokļa īrei! 65 gadus sasniegušie saņem divas pensijas. Pirmā — kopējā, tautas pensija — 2500 kronu. Otrā, papildus, līdz 11500 kronu, un šī summa atkarīga no darba stāža, vidējās izpeļņas un dzīvošanas ilguma valstī. Paviršs aprēķins liecina, ka vidējais pensijas lielums ir apmēram 800 latu. Dzīvoklis netiek uzskatīts par problēmu: zviedri pārsvarā dzīvo parastās mājās, kas uzceltas rindā cita aiz citas vai komfortablos daudzstāvu namu dzīvokļos. Vairākumam ir kotedžas ārpus pilsētas vai salās. Īsā ceļojumā mēs pama- nījām daudzus padzīvojušu zviedru tūristu pārus, kuri kā parasti dodas jūras ceļojumos, neierobežojot sevi.

Atšķirībā no Latvijas Zviedrija neekonomē uz veselības aizsardzības rēķina, atvēlot šiem mērķiem 8% iekšzemes kopprodukta un gandrīz 85% — no reģionālajiem budžetiem. Valstī, kur iedzīvotāju skaits tuvinās desmit miljoniem, darbojas 80 apgabalu un reģionālo slimnīcu, hospitāļu un vēl 900 veselības centru. Veciem un hroniskiem slimniekiem radīts atsevišķs valsts bezmaksas medicīnisko stacionāru tīkls. Kā rezultāts — sieviešu vidējais dzīves ilgums ir 81 gads, vīriešu — 77 gadi. Jaunajā gadsimtā vien 80 - 90 gadu veco ilgdzīvotāju skaits palielinājies par trešo daļu! Bet mirstība ir viena no viszemākajām pasaulē. Ne mazāk svarīga arī tikumiskā labklājība. Uz vikingu zemes dzīvo pusmiljons somu, bet vēl sāmi (lapi), taču Zviedrija nekad nepazina konfliktus starp etniskām grupām. Sabiedrības miers ir vissvarīgākais. Visas slimības taču rodas no nerviem... Pēc bērna piedzimšanas vecākiem, mātēm vai tēviem, tiek piešķirts apmaksājams atvaļinājums, kas ilgst 450 dienu. Ja bērns līdz 12 gadu vecumam saslimst, valsts piešķir vecākiem 120 dienu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, saglabājot 75% ikmēneša algas. Par katru no pirmajiem diviem bērniem līdz 16 gadu vecumam tiek piešķirts ikmēneša 750 kronu pabalsts, par nākamajiem — pa 1000. Skolās jaunie zviedri bez maksas tiek ēdināti, ārstēti, nodrošināti ar mācību grāmatām un visu, kas nepieciešams skolai, bet vēl uz skolu un uz mājām viņi tiek nogādāti ar speciāliem autobusiem. Sākot ar pirmo klasi, visi skolēni saņem valsts stipendiju 750 kronu apmērā kabatas naudai! Skolu absolventiem atvērtas daudzu augstskolu durvis, kur viņi ne tikai bez maksas tiek ēdināti, ārstēti un dzīvo kopmītnēs, bet arī saņem stipendiju — 1800 kronu. Ekonomiskajā analīzē pieņemts salīdzināt visbagātāko un visnabadzīgāko iedzīvotāju desmitās daļas ienākumus. Tā saucamais deciles koeficients Skandināvijas “uzvarējušā sociālisma” valstīs ir viszemākais: Zviedrijā, Somijā — 3 - 4% līmenī, Vācijā, Francijā, Austrijā — 5 - 7%, bet Latvijā tāda veida statistika nav modē. Vienkāršākās aplēses ļauj pamatoti runāt par desmit reižu starpību. Salīdzināsim pensionāra vidējo mēneša pensiju, kas ir 140 latu, ar tūkstošiem latu lielām algām, ko saņem birokrāti, kuri arī noveda valsti līdz finanšu un ekonomiskajai krīzei.

Es patiešām nepastāstīju par galveno — iespaidiem par Stokholmu. Brīnišķīga valsts, skaista galvaspilsēta ar daudzām ievērojamām vietām — no trīspa- dsmitā gadsimta līdz mūsdienām. Tikai neatkārtojiet mūsu kļūdu, draugi: vienā dienā caur salas pilsētu var tikai izskriet. Tajā sestdienā mums vēl laimējās: strādāja dievnami un mēs vēl iegriezāmies viduslaiku gadatirgū ar bruņinieku turnīriem! Vienu nepaspējām — pastaigāt pa veikaliem. Nekas, mēs arī tāpat zinām, ka bagātajā Skandināvijas valstī cenas ir gandrīz Rīgas līmenī. Komercijas jomā Latvija gan guvusi satriecošus panākumus, ko tikpat lielā mērā nevar teikt par rūpniecības un lauksaimniecības attīstību. Kā nomaksāsim kredītus, kas ir miljardus latu lieli?
Mūsu padoms jums: brauciet uz Zviedriju, taču labāk to darīt vasarā. Baseins vien uz prāmja klāja ir ko vērts! Ceļojuma steigā mēs tomēr noskatījāmies vakara bārmeņu šovu un tīksminājāmies par latīņamerikāņu dejām. Atpūtas industrija arī starpsezonu laikā ir atbilstošā līmenī.

Aleksejs GONČAROVS