V. Vērdiņa: “Man ir pārliecība — izkulsimies!”

Andzeļu pamatskola no šī viedokļa atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā situācijā — starp Dagdu un Ezerniekiem. Turklāt šai izglītības iestādei visticamāk būs grūti iztikt bez palīdzības no malas, lai gan šobrīd tajā mācās 74 bērni, arī nākamgad viņu skaits visticamāk saglabāsies, jo skolu pabeidz astoņi skolēni, bet statistikas dati liecina, ka tikpat liels skaits bērnu rudenī uzsāks mācības 1. klasē. Starp citu, arī vēl pāris turpmākos gadus — 2010. un 2011. gadā — pirmklasnieku būs pa astoņi katrā. Tad divus gadus būs pa četriem bērniem un 2014. gadā — septiņi bērni. Tiesa, nevar jau zināt, kāda būs reālā situācija, proti, vai ģimenes ar bērniem nebūs mainījušas dzīvesvietu un aizbraukušas no pagasta. Tāpat nevar zināt, vai pa šiem gadiem kāda ģimene neizdomā atgriezties savu vecāku vai vecvecāku mājās. Piesaistīt skolai audzēkņus no citiem rajoniem faktiski nav iespējams.

Neraugoties uz gaidāmajām pārmaiņām finansējuma jautājumā un valdošo spriedzi novadu izveides sakarā, Andzeļu pamatskolas direktore Veronika Vērdiņa nekrīt pesimismā: “Es tomēr skatos optimistiski, jo ir pamatotas cerības, ka skolēnu skaits 1. septembrī mums nesaruks. Neskatoties uz visu to, likmju mums pietrūks: modelējot situāciju, aprēķinātas 13, bet faktiski vajag 17 likmes. Es ļoti ceru, ka kādu likmi uzdāvinās lielā vidusskola, bet arī tad mums nāksies veikt vairākus pārkārtojumus. Būs noteikti jālikvidē interešu izglītība, pulciņi, bet tik un tā bērni dziedās, zīmēs un dejos, jo mūsu pedagogi ir lieli sava darba fanātiķi. Acīmredzot būs jāpārkāpj Ministru kabineta noteikumi un jāatsakās no samaksas pedagogiem par gatavošanos stundām un par individuālajām konsultācijām. Būs jāapvieno daži priekšmeti, piemēram, mājturība un sports. Tas nozīmē, ka, piemēram, 1. un 2. klases bērni uz sporta nodarbību ies kopā, bet pārējos priekšmetus mācīsies atsevišķi. Esam to visu ne reizi skai- tījuši un rēķinājuši, kā ietaupīt, lai skola dzīvotu. Dzīve ir ļoti sarežģīta, bet, ja visu laiku par to domāt — strādāšu, nestrādāšu — tad bērniem vispār neatliek laika. Nezinu, kāpēc, bet man ir pārliecība, ka no šīs jaunās situācijas veiksmīgi izkulsimies, skolotāji turpinās strādāt un mācīt bērnus. Vecāki par to var būt droši.”

Dažu pēdējo gadu laikā Andzeļu pamatskolā ir ieguldīti ļoti lieli līdzekļi, lai savestu kārtībā šo bērniem pietiekami plašo ēku, tostarp 90000 latu tika atvēlēti no 200000 latu vienreizējās dotācijas, kas Dagdas novadu veidojošajai pašvaldībai tika piešķirta no valsts budžeta novada infrastruktūras attīstībai.

V. Vērdiņa: “Esam priecīgi par paveikto, tikai žēl, ka šī lielā nauda nāca tik vēlu. Konkursa rezultātā nedaudz līdzekļu ietaupījām un gribam saremontēt pēdējo, kas palicis — gaiteņus un dažus kabinetus.”

Lielais remonts nav vienīgie direktores argumenti par labu skolas turpmākajai pastāvēšanai. Lai gan no Andzeļiem līdz Dagdai vai Ezerniekiem nav tālu, jāņem vērā fakts, ka daļa audzēkņu dzīvo dziļos laukos, piemēram, Rudušķu puses bērniem līdz Andzeļiem vien ir jābrauc 12-15 kilometri, turklāt dažiem kājām jāmēro ceļš līdz autobusa pieturai. Jo tālāk jābrauc uz skolu, jo agrāk bērnam jāmostas, jo vēlāk viņš nokļūs mājās. Vēl viens svarīgs faktors ir ģimeņu ekonomiskie apstākļi, kas arī jāņem vērā — jo tālāk bērnam ir uz skolu, jo dārgāka sanāk izglītība. Turklāt šos izdevumus nebūt neveido tikai tēriņi ceļam.

Audzēkņi sekmīgi pabeidz pamatskolu un pārsvarā turpina mācības Dagdas vidusskolā. Šogad divi bērni aizgāja uz Daugavpils skolām — tas tā noticis pirmo gadu.

“Gribu akcentēt arī to, ka lauku izglītības iestādē skolotājs spēj vairāk veltīt laika stundā darbam ar bērnu individuāli,” turpina direktore. “Nozīmīgs arguments skolas uzturēšanai ir tas, ka mēs labi pazīstam katru ģimeni, līdz ar to varam savlaicīgi sniegt palīdzību bērnam caur pašvaldību, jo ir ģimenes, kur vecāki reizēm nespēj pat iesniegumu uzrakstīt. Visbeidzot — pamatskola mūsu pagastā ir savdabīgs kultūras centrs, visvairāk to izjūtam vasarā, kad skolas apkārtnē atpūšas un sporto daudz cilvēku, ne tikai skolēni. Mēs visi esam par to, lai Andzeļos skola saglabātos arī turpmāk kā pamatskola, par citu variantu pat domu nepieļauju.”

Jāpiebilst, ka Andzeļu pagasta pašvaldībai nav autobusa skolēnu pārvadāšanai, bērni izmanto sabiedrisko transportu un, iespējams, tieši tālab uz Andzeļiem un Rudušķiem ir nodrošināta regulāra sabiedriskā transporta satiksme, jo ir pasažieri. Protams, tādu nelielu skolu nākotne būs ļoti atkarīga no tā, kā lems jaunizveidotā novada deputāti. Vai viņi realizēs centralizācijas politiku, vai varbūt tomēr piekritīs decentralizācijai un šķietami liekiem tēriņiem, lai izdzīvo tās mazās lauku skolas, kurās bērnu pagaidām gana. Līdz ar to dodot cerību, ka lauki neizmirs pilnībā, kā to acīmredzami vēlas daudzi mūsu esošie un bijušie parlamentārieši. Starp citu, Andzeļu bērnudārza ēka arī nestāv tukša — tajā ir 19 audzēkņu.

Juris ROGA