Alvis: “Būšu inžernieris-konstruktors!”

Bet šīs pamatskolas skolēniem ir panākumi arī citās jomās, jo viņi aktīvi piedalās dažādos pasākumos, konkursos. Turklāt bērnu radītie darbi patīkami atdzīvina mācību iestādes sienas.

Skolas vestibilā apskatāmi fotokonkursa “Manu draugu vaļasprieki” darbi, vienā no tām redzams līdz kaklam ierakts smiltīs puika ar platu smaidu sejā. Izrādās, tas ir 4. klases skolēns Alvis Pundurs, kuru pirms dažiem gadiem šādā pozā Jūrmalas smiltīs nofotografēja māsa Evita. Bilde tieši tā arī nosaukta — “Jūrmalas smiltīs”. Alvis pastāstīja, ka tajā gadā ģimene braukusi uz Jūrmalu atpūsties, līdzīgas bildes smilšainajā jūras krastā tapušas arī māsai, bet tieši šī izdevusies interesantāk un tālab iesniegta konkursam. Bijušas vēl citas fotogrāfijas, bet mazāk interesantas. Par fotogrāfiju “Jūrmalas smiltīs” tika piešķirts atzinības raksts.

Lai gan Alvis šad tad paņem rokās savas sešpadsmitgadīgās māsas digitālo fotoaparātu, puika atzīstas, ka fotografēšana nav viņa sirdslieta. Varbūt viņš grib iet tēva pēdās, kurš ir robežsargs? Izrādās, zēnam ir pavisam cita aizraušanās. Kad paaugsies, viņš gribētu kļūt par inženieri-konstruktoru, kurš rada dažādas jaunas mašīnas. Tieši konstruēšana ir tā, kam zēns velta praktiski visu savu brīvo laiku. Mājās top daždažādas konstrukcijas no pieejamiem materiāliem. Viens no tādiem ir koks un sērkociņi. Puika izveidojis mājiņu, tiltu, torni no sērkociņiem. Dzīvoklī plaši izvērsties nevar, šī iemesla dēļ grūti ievērot kārtību istabā.

Alvis atzīstas, ka viņam nepatīk lasīt grāmatas, jo, viņaprāt, tā esot garlaicīga nodarbe. Turklāt visi nevar lasīt, kādam vajag konstruēt! Tajā pašā laikā Alvis ļoti labi mācās — viņa zināšanas parasti tiek novērtētas ar 8, 9 un 10 ballēm. Zēna mamma Sandra — bērnudārza grupas audzinātājas palīdze — smaidot saka: “Viņš ir vienīgais skolēns klasē, tālab 4. klase skolā ir apvienota ar 2. klasi. Alvim sanāk gandrīz privātstundas, tādā gadījumā nav citas izvēles — jāmācās! Bet vispār mācības viņam padodas.”

Tas, ka mamma visu dienu ir skolā, Alvim netraucē būt dzīvīgam un aktīvam. Viņš labi saprot, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties. Arī māsa ir apzinīga un čakla jauniete, kaut gan mācās patālu no mājām — Dagdas vidusskolas 10. klasē, turklāt visu nedēļu jauniete ir prom no vecāku acīm, jo dzīvo skolas internātā. Atšķirībā no brāļa Evita savu nākotnes profesiju vēl nav izvēlējusies.

Juris ROGA