Cilvēki ar lielo burtu

Mani pamudināja rakstīt notikums, kad es cieši saskāros ar mūsu Krāslavas slimnīcu un tai pakļauto veco un nespēcīgo ļaužu mītni “Priedes”. Man gribētos visus šeit strādājošos nosaukt tā: “Cilvēki” ar lielo burtu. Tiešām tie ir Baltie Cilvēki. Es esmu pārliecināta, ka tādas veselības aprūpes iestādes, tādas slimnīcas un veco ļaužu mītnes mūsu valstī otras nav...

Nesaprotu, kāpēc augstais valsts apbalvojums nav piešķirts šīs iestādes vadībai, kas ilgus gadus strādā ar sirdi un dvēseli, kas prata tik sarežģītos apstākļos saglabāt šo iestādi, nodrošinot daudzos cilvēkus ar darbu...

Esmu stingri pārliecināta, ka arī valsts krīzes apstākļos daudz kas atkarīgs no attiecīgās iestādes vadības, tās uzņēmības, spēka un enerģijas saglabāt slimnīcu, uzturēt veco ļaužu aprūpes iestādi “Priedes”. Nav noslēpums, ka mūsu pilsēta, arī valsts, noveco, tāpēc ar katru gadu pieaug pieprasījums, nepieciešamība paplašināt tādas iestādes. Arī mūsu pilsētā tā būtu jāpaplašina. Tad būs darba vietas cilvēkiem, būs pajumte tiem, kas par sevi nav spējīgi gādāt. Pašlaik tur strādā apbrīnojams kolektīvs ar galveno māsiņu Lieni Viguli priekšgalā. Tur ir apbrīnojama kārtība: tīrība, siltums, teicama aprūpe, ēdināšana, reti kuram ir tādi apstākļi mājās...

Te tiešām strādā Cilvēki ar lielo burtu. Mums, iedzīvotājiem, vajadzētu ne tikai prasīt un pieprasīt, bet arī saprast, ar kādu atdevi strādā viss Krāslavas medicīnas personāls, Baltie Cilvēki.

Jā, mūsu valsts ir dziļā krīzē, bet tas nebūs mūžīgi, jo arī dabā reiz taču jānāk rītam, jo neviena nakts nav bez gala.

Neskoposimies teikt biežāk maģisko vārdu “Paldies”, kas latviešu valodā ir saliktenis “Palīdzi, Dievs!” Vēlēsim šiem Cilvēkiem Dieva palīdzību viņu darbā.
J. Rainis teica: “Darbs citu labā — viscēlākais, darbs vārgstošā labā — visvajadzīgākais.”

N. VANAGA, pensionāre Krāslavā