Ja tagad pajautātu kādam 12. klases skolēnam, kas viņam visa mācību gada garumā, īpaši jau februā-ra mēnesī, šķita vissatraucošākais notikums, atbilde nepārprotami būtu viena. Nu, protams, zi- nātniski pētnieciskais darbs jeb kā ikdienā to bieži dēvē — ZPD. Šķiet — nav tāda, kas pret šo pienākumu būtu izturējies rezervēti, ar atklātu vienaldzību. Pat tie, kas sākotnēji dzīvoja “cepuri kuldami” un nerūpējās par sava darba izstrādi, pēdējo nedēju laikā jo saspringtāk pievērsās šim jautājumam. Ēdnīcā, skolas pagalmā, ārpusstundu laikā arvien atskanēja viens un tas pats jautājums: “Nu kā tev iet? Vai daudz vēl palika rakstīt?”
Un tā 26. - 27. februārī Krāslavas Valsts ģimnāzijā notika 14. zinātniski pētniecisko darbu konference. Lai gan 2008./09. mācību gadā ir četras divpadsmitās klases, kurās vairāk nekā sešdesmit skolēnu, turklāt pētnieciskajā darbā ik gadu iesaistās arī daži 11. klašu jaunieši, šogad bija rekordmazs skaits iesniegto darbu — tikai 48. Tas skaidrojams ar to, ka liela daļa strādāja pāros. “Vai divu cilvēku sadarbība ir bijusi veiksmīga vai arī svarīgāk kaut ko izdarīt pašam”, to, konferenci atklājot, nemācēja pateikt arī ģimnāzijas direktora vietas izpildītāja Anna Juškeviča.
Galvenokārt tika vērtēts paša darba izpildījums — struktūra, forma, secinājumi, pētnieciskā darba idejas oriģinalitāte — tomēr rezultātu lielā mērā noteica arī dalība divu dienu ilgajā konferencē. Tādi kritēriji kā runas prasme, uzstāšanās kultūra, kontakts ar auditoriju, spēja atbildēt uz jautājumiem un loģiski izklāstīt savu viedokli noteica darba galīgo vērtējumu. Pētniecisko darbu autoru uzstāšanos vērtēja stingra žūrija, kurā ietilpa ģimnāzijas skolotāji, taču jautājumu uzdošanas ziņā aktīvi bija arī zālē sēdošie. Kas interesanti — lai gan konference paredzēta vidusskolēniem, tomēr jau otro gadu pēc kārtas tajā aktīvi (kā skatītāja) iesaistās arī 8. klases skolniece Evelīna Puzo. Tas liecina vien par to, ka aug jauna, zinātkāra paaudze, un — kas zina — vai tieši no tās nāks nākamie zinātnieki!
Kā arvien, plaši pārstāvēta bija dabaszinību sekcija: pieci darbi ķīmijā, vairāki fizikā un bioloģijā. Vadošo nozaru vidū izvirzījās arī ekonomika (septiņi darbi) un psiholoģija (astoņi darbi). Tika secināts, ka tēmas vairs ne tik daudz atkārtojas, darbi ir ar augstāku kvalitāti, idejas inovativākas. Taču mācībspēki ar nožēlu atzina, ka šogad nav pārstāvētas tādas jomas kā matemātika, latviešu literatūra, kultoroloģija un cittautu valodniecība. Tātad nākamajiem divpadsmitajiem visas iespējas apgūt arī šīs jomas!
Pētniecisko darbu spektrs bija tik plašs, cik plašs mēdz būt smalkā restorānā piedāvāto delikatešu klāsts. Interesanti šķita darbi par Krāslavas rajona jaunsargiem (turklāt prezentāciju papildināja arī atraktīvs video no pašu dalībnieku aktivitātēm), par japāņu nacionālo mākslas veidu origami un tā pielietojumu pedagoģijā, par izglītības iespējām 20. gadsimta pirmajā pusē tagadējā Krāslavas rajona teritorijā, seksualitātes atspoguļojumu reklāmā, Adobe Photoshop izmantošanas “knifiem”, arī pētījums par jauniešu inertumu kā mūsdienu sociālo fenomenu. Un tā ir tikai neliela daļa no darbiem!
Pētnieciskais darbs iegūst savu nozīmīgumu tikai tad, ja tas ir veikts ciešā saistībā ar praksi, respektīvi, darba teorētiskajai daļai pievienots materiāls par autora pētījumiem un novērojumiem, ko viņš guvis, izstrādājot praktisko daļu. Sociālo zinātņu grupā šis pētījums izpaudās kā aptaujas vai literatūzinātnisku avotu analīze, taču dabaszinību sekcijā pētījumi tika veikti pat speciālu laboratoriju apstākļos, izmantojot iekārtas, kas skolā nav pieejamas.
Skolotāji uzskata, ka pētniecisko darbu izstrāde ir viena no nozīmīgākajām Krāslavas Valsts ģimnāzijas mācību procesa sastāvdaļām. Šis mācību paņēmiens skolēniem palīdz salīdzināt un samērot personiskos sasniegumus un īpašības ar tiem sasniegumiem un īpašībām, kas nepieciešamas tālākai izglītības turpināšanai un savas karjeras veidošanai. Taču vai skolēni ar pedagogiem ir vienisprātis? Izrādās — jā. Sarunā ar vairākiem 12. klašu skolēniem atspoguļojās vienots uzskats: “Zinātniskie darbi noteikti palīdzēs augstskolā diplomdarbu veidošanā. Var iegūt jaunu informāciju, prasmes apkopot, analizēt. Noderīga pieredze ir arī uzstāšanās lielas auditorijas priekšā. Un, lai gan bieži ķerties klāt darbam bija milzīgs slinkums, tomēr galarezultāts un apziņa, ka spēji to paveikt, iepriecina”.
Rajona pētniecisko darbu konference notiks Krāslavas Valsts ģimnāzijā 17. martā.
Anna ZEMBLICKA, Krāslavas Valsts ģimnāzija, 12. b klase
.jpg)
.jpg)
