Apburošā šķauniete

Brauciena priekšvēsture īsumā tāda: bija izsludināts projekts saistītā ar rakstnieku Andreju Eglīti, visu organizēja rakstnieks Māris Druva kopā ar Eiropas Parlamenta deputātu Guntaru Krastu. Dagdas vidusskola iesaistījās šajā projektā, tā ietvaros skolēni lasīja dzeju. Gan Māris Druva, gan Guntars Krasts apmeklēja Dagdas vidusskolu, tikās ar skolēniem, pateicībā par sadarbību projektā abi izdarīja ierakstu skolas viesu grāmatā, bet Māris Druva uzdāvināja skolai savu grāmata par Andreju Eglīti. Projekta turpinājums bija Aucē, kur pērnā gada rudenī notika noslēguma konkurss. Uzaicinājumu piedalīties saņēma arī Dagdas vidusskolas 12. klases skolniece Jolanta. Aucē viņai bija jālasa Andreja Eglīša, Austras Skujiņas un viens savs vai klasesbiedra sa-cerēts dzejolis. Jolanta lasīja 12. klases skolnieces Evitas Trušeles uzrakstīto dzejoli, kas tapis krietni agrāk — šai meitenei mācoties sestajā klasē. Konkursā Jolanta ieguva simpātiju balvu tieši no Guntara Krasta, kurš viņu uzslavēja par labo dzejas lasījumu un uzaicināja uz Briseli.

Brauciens notika laikā no 3. līdz 5. martam. Ceļš no Rīgas uz Briseli un atpakaļ, dzīvošana viesnīcā, ēdināšana tika apmaksāta. Jolanta izrādījās vienīgā braucēja no Dagdas, biļetes līdz Rīgai un atpakaļ viņai apmaksāja mazpilsētas pašvaldība. Lidostā meitene satika vēl vienu puisi no Latgales — daiļlasītāju no Preiļiem, bet pārējie aptuveni 25 cilvēku lielajā grupā bija jaunieši no citām Latvijas vietām.

“Mūs sagaidīja Eiropas Parlamenta deputāta palīdze, pirmajā dienā tika organizēta ekskursija uz Eiropas Parlamentu,” stāsta Jolanta. “Tikāmies arī ar pašu Guntaru Krastu, kurš mums pastāstīja par Beļģiju un Briseli, par Eiropas Parlamenta darbību, apmeklējām lielo sēžu zāli, kurā nedaudz pastaigājām, lai gan laika nebija daudz, bet vismaz redzējām, kā tur izskatās. Otrajā dienā Latvijas pārstāvniecībā Briselē mums tika organizēta uzstāšanās Briselē dzīvojošiem latviešiem. Šo pasākumu organizēja Māris Druva, mēs lasījām dzeju, meitenes no Auces un Jūrmalas dziedāja. Pasākuma scenāriju veidoja Māris Druva, Briseles latvieši mūsu uzstāšanos uzņēma ļoti sirsnīgi. Tos cilvēkus redzējām pirmoreiz, bet mums viņi bija kā savējie. Notika ekskursija pa Briseli, apmeklējām arī kaimiņpilsētu, kas atrodas pusotras stundas brauciena ar autobusu attālumā.

Pārsteidza, ka Briselē jau bija pavasaris. Dagdā tolaik vēl bija īsta ziema, tur jau zaļoja zāle, lai gan kokiem lapas vēl nebija saplaukušas. Pārsteidza atvērtie cilvēki, kuri ir smaidīgi un ļoti pozitīvi izturas pret ārzemniekiem, visos veikalos nāca klāt, piedāvāja savu palīdzību, jo ne visur viss ir angļu valodā. Es sarunājos angliski, ar skolā gūtajām zināšanām varēju saprasties pietiekami labi. Mums daudzi jautāja, no kurienes esam, daži bija tik vispusīgi attīstīti, ka zināja, kas ir Latvija un kur tāda atrodas. Daži Latviju atpazina pēc tās galvaspilsētas Rīgas. Starp citu, kā mums Vecrīga, tā arī Briselē ir vecā pilsētas daļa, kas izceļas ar interesantiem arhitektūras veidojumiem, labi saglabājušās daudzas senas celtnes. Bija neparasti tas, ka vakaros Briseles ielās sastapām cilvēkus, kuri aicina garāmgājējus iekšā restorānos: kā nāc tuvāk — tā atver tev restorāna durvis. Nekādu kuriozu ceļojuma laikā nebija, arī pazust nevarēja. Viesnīcā dzīvojām pa diviem istabiņā, kas ir ļoti komfortablas, apgādātas ar visu nepieciešamo.”

Vai šis ceļojums nav mainījis jaunietes attieksmi pret savu valsti? Varbūt viņa tagad negribēs vairs dzīvot Latvijā? Jolanta konkrētu atbildi nesniedz, tomēr atzīst, ka tikai tagad sapratusi, cik grūti būtu pamest dzimteni un aizbraukt uz svešu zemi: “Pirmajā vakarā Briselē apjautu, ka pats sākums svešā valstī ir ļoti smags — attālums, vientulība, skumjas pēc mājām, pilnīgi sveša pasaule. Nezinu, kā es rīkošos, bet, ja būtu iespēja studēt, noteikti brauktu.”

Meitene visu nedēļu dzīvo skolas internātā, sekmes ar katru gadu labākas — šobrīd vidējā atzīme ir 8,3 balles. Jolantai nav brāļu un māsu, viņu audzina tētis, jo mamma pirms gadiem pieciem nomirusi. Šovasar meitene pabeigs 12. klasi, savus nākotnes plānus saista ar studijām Daugavpils universitātē un valodām: iespējams, tās būs svešvalodas, iespējams, — latviešu valoda. Jauniete ļoti cer tikt budžeta grupā, kā arī grib pieteikties Vītola fonda stipendijai, kā to darījuši daudzi Dagdas vidusskolas skolēni, vairāki šo stipendiju ir arī ieguvuši. Meitene uzskata, ka pats galvenais ir dzīvē darīt to, kas cilvēkam patīk. Ilgi nevarējusi izlemt, kas patīk tieši viņai, pat tagad vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, bet tas noteikti būs saistībā ar valodām. Šobrīd ir priekšmeti, kas dažreiz skolā padodas pat labāk, bet valodas esot sirdij tuvākas.

Neskatoties uz to, ka Jolanta ir vienīgais bērns ģimenē, viņā nav pat kripatas no egoistiskuma. Pēc meitenes domām, tas esot stereotips, ka bērns, kurš aug ģimenē viens, visu vēlas sev un nav gatavs padalīties ar citiem. Skolas direktore Vija Gekiša papildina: “Klasē Jolanta ir ļoti mīlēta meitene, vienaudži pret viņu noskaņoti visnotaļ pozitīvi. Ja šajā ziņā būtu problēmas, tad situācija klasē būtu citāda. Jolanta ir sabiedriska, daudz kontaktējas ar apkārtējiem. Būdama izlaiduma klases skolniece, turpina dejot tautas dejas skolas kolektīvā “Ābeči”, labprāt lasa dzeju. Viņa ir apzinīga, mums nav kauns par šo bērnu nevienā jomā.”

Jolanta mīl lasīt grāmatas, sevišķi iecienījusi Ojāra Vācieša dzeju, saistībā ar konkursu viņai tuvāka kļuvusi Austras Skujiņas dzeja. Viņa regulāri piedalījusies izteiksmīgās runas konkursā “Zvirbulis”, katru gadu ieguvusi godalgotās vietas. Nesen Krāslavā atkal izcīnījusi 1. vietu. Jāpiebilst, ka arī citiem Dagdas vidusskolas daiļlasītājiem šajā jomā ir labi panākumi. Skolēni, ar kuriem nodarbojas Zinaida Konošonoka, regulāri izcīna augstākās vietas. Skolotāja pati jaunībā lasījusi dzeju un prot atraisīt audzēkņus, izdabūt no viņiem šo mākslu.

Pēdējā laikā meitene pievērsusies krievu klasiķu darbiem, lasa Dostojevski, Gogoli, un viņu nebūt nemulsina, ka politiķis Krasts ir partijā “Tēvzemei un Brīvībai”, kurai izteikti nacionālistisks kolorīts. Jauniete pati politikā iesaistīties negribētu, vismaz paš- reizējā dzīves posmā — nē.

“Man šķiet, cilvēkam jābūt dziļai iekšējai vēlmei darboties politikā, jo tā ir arī liela atbildība, kuru šobrīd uzņemties negribu,” uzsver Jolanta. “Bet mani noteikti interesē politiskie notikumi valstī, lasu presi, skatos televīziju.”

Jolantai tagad neatliek daudz laika izklaidēm, jo 12. klasē gribas maksimāli pievērsties mācībām. Tomēr viņa apmeklē skolas pasākumus, klases vakarus, piedalās ekskursijās, apmeklē teātra izrādes tautas namā. Datori viņas dzīvē tagad aizņem vien tik laika, cik vajag mācībām. Meitene strādā skolas parlamentā sabiedrisko attiecību ministrijā un ir viena no tiem, kuri veido avīzi “Skolas laiks”.

Jolanta ir ļoti daiļa, var sacīt — apburoša! Kādas ir meitenes attiecības ar modi? “Man par to savi uzskati,” seko atbilde. “Cilvēki nereti akli seko modei, bet es domāju, ka ārējā izskatā jāizpauž sava iekšējā pasaule, personība, turklāt jājūtas labi. Šodien, šajā dienā, es gribu ģērbties tā, bet citā — citādāk. Man patīk mainīties, bet — vienotā stilā.”

Juris ROGA