Ezerniekos ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, visi dzīvokļi tajās privatizēti, izņemot vienu, kas ir pašvaldības īpašums. Diemžēl daudzdzīvokļu namus, kas turklāt atrodas uz baznīcas zemes, neviens neapsaimnieko, jo mājām nav īpašnieka, kā arī paši iedzīvotāji nav izveidojuši nekādu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas struktūru, nav privatizējuši mājas un ierakstījuši Zemesgrāmatā.
Ezernieku pagasta priekšsēdētājs Anatolijs Savko pastāstīja, ka juridiski mājas nepieder pašvaldībai, tālab likums tai liedz ieguldīt naudu, lai veiktu daudzdzīvokļu namu jumta vai citus nepieciešamos remontdarbus: “Pašvaldībai tajos namos juridiski pieder tikai viens dzīvoklis, kuru cilvēks savulaik nevēlējās privatizēt. Šim dzīvoklim esam nomainījuši vecos logus pret jauniem, vairāk nekādus ieguldījumus neveicām. Ja daudzdzīvokļu mājai tek jumts, pašvaldība nevar to saremontēt par budžeta naudu, jo likums mums to liedz darīt. Šie remonti paliek māju iedzīvotāju ziņā. Mēs pat tautas nama ēku nevaram saremontēt, jo tas nepieder pašvaldībai, bet izpirkt arī nespējām — pieprasītā summa izrādījās pārāk liela.”
Pagasta pašvaldība gan rūpējas, lai daudzdzīvokļu namiem tiek centralizēti piegādāts ūdens un aizvadīti kanalizācijas ūdeņi. Bet par jumta remontu, kas ir sāpīgākais jautājums, solidāri jārūpējas pašiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Solidāri, jo tādās mājās viena dzīvokļa īpašnieka problēmas ir visu kopējās problēmas: ja šodien tekošā jumta dēļ cieš augšstāva iemītnieks, tad, neko nedarot, rīt cietīs zemāk esošais dzīvoklis un tā tas aizies līdz pat pagrabstāvam. Diemžēl paši māju iedzīvotāji visbiežāk to negrib saprast, turklāt ne tikai Ezerniekos.
Daži vārdi jāpasaka arī par komunālo pakalpojumu tarifiem. Ezernieku pagasta pašvaldība šodien faktiski dotē tos iedzīvotājus, kuri lieto šos pakalpojumus, jo visu komunālo maksājumu pašizmaksa pārsniedz apstiprināto tarifu: centralizētās ūdensapgādes pašizmaksa ir 0,58 Ls/m3, iedzīvotāji maksā — 0,36 Ls/m3; kanalizācijas pašizmaksa ir Ls 5,35 no cilvēka, iedzīvotāji maksā — Ls 2,04; atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir Ls 1,33 no cilvēka, iedzīvotāji maksā — Ls 0,84. Starpību sedz pašvaldība no sava budžeta. Bet izrādās, ka arī šos pazeminātos tarifus visi nemaksā un parādi krājas.
A. Savko: “Parādus iespējams atstrādāt, mēs labprāt ņemtu cilvēkus, jo vajag gan malku sazāģēt, saskaldīt un salikt, gan ir daudzi citi darbi, bet neviens nepiesakās. Vienīgie strādāt gribētāji ir garantētā minimālā ienākuma saņēmēji, jo citādi šo naudu viņiem nevar izmaksāt.”
Jāpiebilst, ka pilsētās ar parādniekiem īpaši neauklējas, tālab novadā, kur pilsētai būs dominējošā loma, visticamāk, daļai laucinieku dzīve kļūs vēl rūgtāka, jo parādus jau neviens nenorakstīs, bet centīsies piedzīt. Turklāt par komunālajiem pakalpojumiem, visticamāk, arī būs jāmaksā tik, cik tie maksā.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
