Bez apķērības, bez pieredzes zivi nenoķersi. Un, kā teica senie asīrieši, dievi neieskaita dzīves kontā laiku, kas pavadīts zvejā. Makšķerēšanas skaistums un azarts grūti pārvērtējams, lūk, kāpēc strauji aug aktīvās atpūtas pie ūdeņiem cienītāju pulks.
Marts ir ziemas makšķerēšanas sacensību organizēšanas labākais laiks. Diena kļuvusi garāka un saulīte spīd spožāk. Aizpagājušajā gadā rajona sporta makšķerēšanas sacensībās Kalniešu zemledus makšķernieku komanda izcīnīja pirmo vietu. Pēc vienošanās nākamajā gadā uzvarētājiem bija jāuzņem sacensību partneri savā teritorijā, taču pārāk agrais pagājušā gada pavasaris pārvilka svītru visiem plāniem. Izlaidusi gadu, šogad tieši sieviešu dienā, Kalniešu komanda uzaicināja pie sevis vaļasprieka partnerus. Par godu šai dienai divām vietējām daiļā dzimuma makšķerniecēm Dzintrai Galetai un Lidijai Birumai tika pasniegti ziedi un makšķerēšanas suvenīri. Tie bija spilgti un reprezentabli svētki — deviņi pagasti, vairāk nekā pussimts dalībnieku, no kuriem 26 bija Kalniešu copmaņi.
Lūk, ko “Ezerzemei” paziņoja Lilija Maslovska, tiesnešu kolēģijas locekle. Rajona individuālās un komandu sacensības notika uz Stirna ezera ledus, bet uzvarētāju noteikšanai bija atvēlētas četras stundas ieskaites laika. Spītējot loģikai, sacensību organizētājiem nelīdzēja pat “dzimtās sienas”, bet precīzāk — krasti. Labāko rezultātu demonstrēja Andzeļu makšķernieku draudzīgā komanda, bet galveno panākumu nodrošināja Vladislavs Bartušs. Ja trijotnes summārais rekorda loms bija 2,535 kg, tad Vladislava personīgais — 1,885, kas arī palīdzēja viņam kļūt par uzvarētāju individuālajā vērtējumā. Tas nav viss laimīgo sakritību saraksts: Vladislavs Bartušs uzrādīja tiesnešiem arī vislielāko trofeju — brangu plaudi, par ko saņēma trešo balvu!
Par komandu sacensību sudraba balvu ieguvējiem tika atzīti Robežnieku copmaņi, trešajā vietā — Kombuļu komanda. Bet Asūnes copmanis Sergejs Hodanovs izpelnījās ievērību ar to, ka izvilka vismazāko zivtiņu — ķīsi mazā pirksta lielumā.
Vienlaikus notika arī Kalniešu pagasta balvu izloze. Brāļi Nipāni, Aleksandrs un Igors, kļuva par zelta un bronzas balvu ieguvējiem, bet Andrejs Ļahovskis saņēma apsveikumus par izcīnīto otro vietu. Andrejs Smertjevs izvilka vislielāko plaudi, bet Anatolijs Prašmuts — vismazāko ķīsi. Saskaņā ar makšķernieku brālības likumiem sacensību organizētājs un žūrijas priekšsēdētājs Egils Muskars aicināja ciemiņus pie zviedru galda. Par saviem atgadījumiem no makšķernieku dzīves stāstīja arī Indras, Ūdrīšu, Izvaltas, Ķepovas sporta makšķerēšanas cienītāji. Makšķernieku laime ir kaprīza dāma.
Dienu agrāk analoģiskas kaislības virmoja uz ezera (mēs, makšķernieki, to esam nosaukuši par Lesenski) ledus. Tur “šķēpus krustoja” astoņas Dienvidlatgales virsmežniecības komandas. Trijās atvēlētā laika stundās augstāko sporta klasi demonstrēja Bukmaižas mežniecības trijotne: Gunārs Vaišļa, Aleksandrs Igaunis un Arkādijs Rimšāns. Kopējais rezultāts ir iespaidīgs — 3,716 kg! Par sudraba balvu ieguvējiem kļuva Dagdas mežniecības copmaņi: Viktors Kiseļevskis, Juris Bogdāns un pensionārs Jānis Nartišs noķēra 3,622 kilogramu ezera sīkzivju. Ilūkstes mežniecības komandai nācās samierināties ar trešo vietu (3,248 kg).
Individuālajā vērtējumā ārpus konkurences bija pazīstamais Andrupenes copmanis Viktors Kiseļevskis, kurš no laimīgā āliņģa izvilka 1,836 kg zivju. Viņa lomā bija arī vislielākā rauda, kas uz elektronsvariem svēra 104 gramus, par ko arī bija paredzēta balva. Tāda vēriena meža apsardzes pārstāvju sacensības notika pirmo reizi. Pasniedzot balvas, sporta pasākuma galvenais organizētājs Pēteris Tukišs no Dagdas paziņoja, ka turpmāk kauss būs ceļojošs, bet sacensības kļūs par tradīciju. Protams, neiztika bez zivju zupas, bet mežkopji copmaņi pateicās uzņēmējiem Jurijam un Maijai Levkoviem par viesmīlīgo brīnumnamiņu Kastuļinas pagasta ezera krastā.
Par trešo jaunumu es uzzināju vēl februārī — makšķerēšanas piederumu veikalā, kur viens no Piedrujas pagasta sacensību uzvarētājiem iegādājās preces par dāvanu karti. Kurš gan varēja padomāt, ka mazais ezeriņš ar nosaukumu Koloda (gluži kā varoņteikā) spēj iepriecināt copmaņus arī vēlā ziemā. Tiesa, rezultāti nebija nekādi diži, tāpēc reģistrētos lomus es paturēju noslēpumā. Svarīgs ir kas cits: kļuva zināmi pagājušās ziemas sezonas varoņu vārdi. Apsveicu (kaut arī ar novēlošanos) Aivaru Sivaho, Jevģēniju Prašmutu un Aleksandru Anetjko, kā arī visjaunāko copmani Ilmāru Kuriloviču. Pareizi runā, ka arī slikta cope ir pārāka par labu darbu. Citu atpūtu nemaz nevar iedomāties!
Aleksejs GONČAROVS